19. aprīlī tiešsaistes mācību ekskursijas laikā vairāku skolu skolēni uzzināja daudz interesantu faktu par Latvijas aizsardzības nozari, ieskaitot to, kāpēc aizsardzības ministrs Artis Pabriks aicina viņus vēlāk iesaistīties politikā un kā top militārā fotogrāfa virsseržanta Gata Indrēvica fotogrāfijas. Turklāt daudzos militāros notikumus kopā ar Gati atspoguļo arī otrs "kaujas kameras" (combat camera) fotogrāfs - seržants Ēriks Kukutis.
Pēc īsas prezentācijas par Aizsardzības ministriju skolēnus tiešsaistē uzrunāja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, stāstot par darba pienākumiem, kā arī lielākajiem un vienlaicīgi interesantākajiem izaicinājumiem aizsardzības ministra amatā.
Viņš jauniešus iedrošināja, ka par politiķi, ministru vai premjeru Latvijā var kļūt ikviens, ja vien ir atbilstoša izglītība, ambīcijas un, vēlams, arī pieredze. Arī Latvijas valdības ministri un Saeimas deputāti nāk no dažādām profesijām. Savukārt, ja jaunieši nākotnē vēlas strādāt Aizsardzības ministrijā, ir daudz profesiju, kuru pārstāvji ministrijā tiek gaidīti – gan komunikācijas speciālisti, finansisti, grāmatveži, gan ekonomisti, politologi, vēsturnieki un daudzu citu jomu pārstāvji. Arī pats A. Pabriks ir studējis politoloģiju un vēsturi, jo, viņaprāt, šīs nozares ir vienas no vispiemērotākajām, ja cilvēks grib būt aktīvs politikā un kļūt par deputātu vai ministru.
Tāpat A. Pabriks atzina, ka aizsardzības nozares darbiniekiem ir plašas iespējas strādāt arī ārvalstīs – gan Eiropas Savienības, gan NATO līmenī – tikai pašiem jābūt gana aktīviem un labiem savas jomas speciālistiem.
Jaunieši vēlējās noskaidrot, kā ir būt aizsardzības ministram, uz ko A. Pabriks atbildēja – lai arī aizsardzības ministra pienākumu pildīšana aizņem daudz laika un bieži jāstrādā arī brīvdienās un vēlu vakaros, darbs ir ļoti interesants un izaicinājumiem pilns. Līdz ar to nav jāraizējas par vienmuļas rutīnas iestāšanos.
Tāpat skolēnus tiešsaistē uzrunāja ministrijas Aizsardzības spēju projektu vadības departamenta projektu vadītājs Jānis Blūzmanis, ieskicējot, kādas spējas Nacionālajos bruņotajos spēkos tiek ieviestas no jauna un kādas attīstītas. Piemēram, kaujas inženieru spēja, būvējot dažādas aizsargbūves, kā arī atmīnējot un arī veidojot mīnu laukus, netiešā uguns atbalsta spēja ar NBS rīcībā esošajiem mīnmetējiem un haubicēm, pretgaisa un gaisa telpas novērošanas spēja un daudzas citas Latvijas drošībai un aizsardzībai svarīgas spējas.
Ar stāstījumu gan no kaujas vienības pieredzes, gan tās, kas iegūta caur foto un video kameras objektīvu, esot kaujas kameras fotogrāfam, iepazīstināja virsseržants Gatis Indrēvics. Viņš Latvijas bruņotajos spēkos dien jau 20 gadus un pēdējos piecus no tiem ir militārais fotogrāfs un video operators.
Kā pats saka, kopš 2015. gada viņa galvenais ierocis nu ir fotokamera – gan fotogrāfijās, gan video iemūžināti daudzi unikāli kadri no Nacionālo bruņoto spēku un arī Latvijā izvietotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas karavīru ikdienas – militārajām mācībām, šaušanas treniņiem, valsts svētku parādēm un daudziem citiem notikumiem. Gatis vairākkārt bijis arī ārpus Latvijas, fotografējot dienesta biedrus starptautiskajās operācijās Irākā, Afganistānā un Mali. Arī pats savulaik pildījis dienesta pienākumus operācijās Irākā un Afganistānā un hobija līmenī sācis fotografēt jau toreiz, turklāt iemūžināti arī tādi brīži, kad dzīvībai draudējušas reālas briesmas.
Stāstot par darba galvenajiem uzdevumiem, G. Indrēvics uzsver – ar foto un video palīdzību vēlos sabiedrībai pastāstīt, ko dara Latvijas bruņotie spēki. Turklāt parādot to no tāda rakursa un vietām, kurās civilajam iedzīvotājam pašam nekad nebūtu iespējas nokļūt, piemēram, atrodoties starp tankiem kaujas laukā militāro mācību laikā. Taču G. Indrēvica un viņa kolēģu – pārējo Aizsardzības ministrijas fotogrāfu un video operatoru – darbam ir liela loma arī informatīvajā karā, kas notiek virtuālajā vidē un sociālajos tīklos.
Savukārt noslēgumā par to, kāpēc ir svarīgi plānot valsts aizsardzības politiku, kas ir Latvijas galvenie sabiedrotie un kādi ir valsts ieguvumi no starptautiskās sadarbības, pastāstīja Aizsardzības ministrijas Aizsardzības politikas un stratēģijas nodaļas vadītāja Ilze Lange, kura vairākus gadus ir arī zemessardze. Atceroties, kā viņa nokļuva Zemessardzē, Ilze aicināja šo iespēju apsvērt arī citiem jauniešiem, kad tie būs sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu. Viņas piemērs spilgti parāda – bieži vien brīvprātīgajam dienestam daudzi pievienojas galvenokārt ziņkāres vadīti, aizejot līdzi draugam, taču pēc tam dienests tik ļoti iepatīkas, ka savu dzīvi bez dalības Zemessardzē vairs nevar iedomāties.
Tiešsaistes mācību ekskursijas noslēgumā skolēni varēja piedalīties arī nelielā viktorīnā, kurā visaktīvākā bija Jelgavas novada Vircavas vidusskolas 7.klase. 1. vietu viktorīnā ieguva Rainers, trešo vietu Evelīna Sabīne, taču 2. vietā ierindojās klases audzinātāja Valda.
“Ēnu dienas” virtuālajā ekvivalentā piedalījās vairāk nekā 50 skolēnu no Vircavas un Viļānu vidusskolas, kā arī Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas.
Jau ziņots, ka 31. martā tiešsaistes mācību ekskursiju vidusskolēniem un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem rīkoja arī Nacionālie bruņotie spēki, piedāvājot interaktīvu un audiovizuālu prezentāciju, kurā gida lomā iejutās paši karavīri, ekskursijas dalībniekus virtuāli aizvedot uz Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku brigādi, Jūras spēkiem, Gaisa spēkiem, Nacionālo aizsardzības akadēmiju un Speciālo uzdevumu vienību.
Tiešsaistes mācību ekskursijas ir jauniešu biznesa un karjeras izglītības veidotājas, biedrības “Junior Achievement Latvia” iniciatīva tradicionālās “Ēnu dienas” vietā, kuras mērķis ir sniegt skolēniem iespēju virtuāli apmeklēt uzņēmumus un iestādes visā Latvijā, lai iepazītu sev interesējošo profesiju pārstāvja darba ikdienu.
