Nacionālie bruņotie spēki un Latvijas aizsardzības nozare gādā ne tikai par valsts militāro aizsardzību tās klasiskā izpratnē. Tai jānodrošina arī daudz citu svarīgu elementu, piemēram, jāveicina sabiedrības psiholoģiskā noturība, jāpilnveido izglītības joma, skolās ieviešot valsts aizsardzības mācību, kā arī jārūpējas par drošu piegādes ķēžu esamību, aizvien vairāk iesaistot vietējos uzņēmumus. Tā 21. aprīlī notiekošajā Aizsardzības ministrijas rīkotajā tiešsaistes seminārā “Latvijas aizsardzības un drošības aktuālie jautājumi” Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību izglītības pārvalžu vadītājiem un skolu direktoriem sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Viņš uzsvēra – laikā, kad sabiedrība aizvien vairāk laika pavada online režīmā, pieaug arī dažādi riski kibervidē un viltus ziņu apjoms, tieši tāpēc aizsardzības nozarei jāsniedz savs ieguldījums valsts stiprināšanā arī citās jomās – izglītības sistēmā, ekonomikā un tautsaimniecībā, zinātnē.
Īpaši globālās Covid-19 pandēmijas ietekmē daudzu valstu dienas kārtībā aktualizējušies jautājumi par pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču rezervēm nebaltai dienai. Arī Latvija nav izņēmums, tāpēc tas ir īpaši svarīgi visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas gaitā.
Ieviešot visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, Aizsardzības ministrija regulāri organizē mācības un krīzes scenāriju izspēles visām sabiedrības grupām – gan valsts un pašvaldību institūcijām, gan nevalstiskajam sektoram un pilsoniskajai sabiedrībai, gan privātajiem uzņēmumiem. Ir svarīgi, ka katra no šīm grupām izprot savus pienākumus un uzdevumus, nonākot krīzes situācijā, kas teorētiski var būt arī militārs apdraudējums vai karš. “Civilajām institūcijām jābūt spējīgām vismaz ar nelielu daļu izaicinājumu tikt galā pašām, piemēram, izglītības iestādēm zināt, uz kurieni evakuēt bērnus skolas ugunsgrēka gadījumā,” saka ministrs.
Informējot par jauniešu izglītošanu un sagatavošanu dažāda veida krīzēm, kā galveno komponenti visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ietvaros ministrs min valsts aizsardzības mācības (VAM) ieviešanu skolās.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka valsts aizsardzības mācība 2018. gadā kā pilotprojekts tika ieviesta četrpadsmit Latvijas skolās, taču tagad to kā izvēles priekšmetu 10. un 11. klašu audzēkņiem piedāvā apgūt jau teju 70 izglītības iestādes visā Latvijā. No 2024. gada valsts aizsardzības mācību plānots ieviest kā obligātu priekšmetu visās valsts vidējās izglītības, tai skaitā profesionālās ievirzes, iestādēs.
Valsts aizsardzības mācības skolās tiks īstenota vienu dienu mēnesī, un tās galvenais mērķis ir jauniešu vidū veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī sniegt iespēju apgūt vispārējas militārās pamatiemaņas, tostarp orientēšanos un topogrāfiju, kas var noderēt dažādās dzīves situācijās.
Viņš arī pateicas skolām, kuras brīvprātīgi valsts aizsardzības mācību jau ieviesušas, jo tas palīdzot testēt šo sistēmu un saprast, kas līdz 2024. gadam vēl jāuzlabo.
Savukārt Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece vērsa semināra dalībnieku uzmanību uz to, cik katra skola un tās audzēkņi ir gatavi potenciālām krīzēm. Viņa norādīja – Aizsardzības ministrija regulāri veic sabiedrības aptaujas, analizējot, cik daudz iedzīvotāji par drošības jautājumiem zina un cik sagatavoti jūtas. Jaunākie dati liecina, ka kopumā iedzīvotāju informētība par rīcību krīzes situācijā ir pieaugusi, tajā pašā laikā joprojām ir sabiedrības grupa, kas atzīst, ka ir vāji informēta.
B. Bļodniece norāda, ka arī skolās būtu svarīgi noskaidrot, vai skolēnu ģimenēs ir sagatavota šī ārkārtas gadījumu soma ar nepieciešamajām lietām, lai nodrošinātu sevi vismaz pirmās 72 stundas, kamēr ierodas palīdzība. Ar somas saturu, kā arī ar 72 stundu rīcības bukletu var iepazīties aizsardzības nozares ziņu portālā “Sargs.lv” https://www.sargs.lv/lv/tema/72stundas.
Parlamentārā sekretāre arī aicināja izglītības iestādes izveidot savu krīzes darbības plānu, ja tāds vēl nav, tajā ietverot apdraudējuma veidus un nepieciešamās rīcības apdraudējuma gadījumā, apziņošanas kārtību, krīzes vadību, pulcēšanās vietas evakuācijas gadījumā, kā arī paredzēt darbinieku un skolēnu apmācību. Tāpat svarīgi ar pašvaldību un atbildīgajiem dienestiem laicīgi saskaņot nepieciešamo palīdzību un resursus, kuri krīzes situācijā var būt vajadzīgi.
Kā norāda viena no semināra dalībniecēm Mazsalacas vidusskolas direktore Zaiga Ivana, viņas vadītajā skolā mācību evakuācija tiek testēta regulāri, taču atzīst – būtu vērtīgi ar skolēniem plašāk izrunāt arī citus iespējamos krīzes scenārijus, kaut vai to, kā sazināties ar vecākiem, ja nedarbojas mobilie sakari.
Semināra dalībniekus uzrunāja arī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, informējot par starptautiskās un reģionālās ģeopolitikas aktualitātēm un to ietekmi uz Latviju. Par Zemessardzes lomu valsts aizsardzībā stāstīja Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes štāba priekšnieks pulkvežleitnants Roberts Innus, bet par valsts aizsardzības mācības ieviešanas gaitu Latvijas skolās informēja Jaunsardzes centra pārstāvji – majore Ilze Leimane un kapteinis Sergejs Fomenko.
Līdzīgus reģionālos seminārus pašvaldību un izglītības iestāžu vadītājiem Aizsardzības ministrija rīkojusi jau iepriekš, iepazīstinot ar aizsardzības nozares aktualitātēm un katras iestādes lomu un uzdevumiem krīzes situācijā.
