Lāčplēša dienā, 11. novembrī, ievērojot valstī visus noteiktos epidemioloģiskos drošības pasākumus, aizsardzības nozare plāno svētku pasākumu atspoguļošanu Latvijas Televīzijā, kurai iedzīvotāji varēs sekot līdzi tiešraidēs. Aizsardzības ministrija aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem vienam pret otru, palikt mājās un ģimenes lokā svinēt Latvijas uzvaru Neatkarības karā, sekojot līdzi svētku programmai.
“Neatkarības karš pierādīja, ka iedzīvotāju vienotība un uzticība līdzcilvēkiem var būt izšķiroša krīzes pārvarēšanā. Mūsu valsts nākotni Neatkarības karā noteica gan tie, kuri stājās Latvijas armijas rindās, gan civiliedzīvotāji, kuri viņiem palīdzēja pārvarēt smagās kaujas. Stājoties pretī Covid-19 krīzei, mēs varam mācīties no saviem varoņiem, kuri darīja visu ko spēja, lai sniegtu atbalstu cits citam un sasniegtu kopīgo mērķi,” pauž aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
“Latvijas vēstures līkločos neticība mijusies ar uzdrīkstēšanos, ir piedzīvots gan izmisuma, gan cerību laiks, bet tam pāri vijusies cieša un nelokāma mūsu valsts iedzīvotāju pārliecība un mīlestība pret Latviju. Nacionālie bruņotie spēki vienmēr būs gatavi aizsargāt visus Latvijas iedzīvotājus. Kārtējais apliecinājums tam ir mūsu karavīru un zemessargu sniegtais atbalsts pandēmijas pārvarēšanā, palīdzot tiem, kuriem šobrīd klājas visgrūtāk. Brīvības cīņas mums atgādina, ka tikai kopīgiem spēkiem ir iespējams pārvarēt krīzi, un katra iedzīvotāja sniegtais ieguldījums ir īpaši svarīgs,” uzsver Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Vēstures liecības vēsta, ka 1919. gada 11. novembrī par godu Latvijas armijai, kas atbrīvoja galvaspilsētu no sīksta un apbruņotāka pretinieka, skanēja visi Rīgas baznīcu zvani. Tādēļ 11. novembrī plkst. 9.00, atsaucoties Aizsardzības ministrijas aicinājumam, Latvijas baznīcās zvanīs baznīcas zvani.
Tāpat plkst. 9.00 tiešraidē “Latvijas Televīzijā” būs skatāms ekumēniskais dievkalpojums no Rīgas Doma baznīcas. Savukārt plkst. 18.20 “Latvijas Televīzijā” tiks translēta tiešraide no Rīgas Brāļu kapiem, kur notiks ziedu nolikšanas ceremonija, lai godinātu Latvijas Brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņu.
Gaidot Lāčplēša dienu, Aizsardzības ministrija jau tradicionāli aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju nēsāt pie apģērba sarkanbaltsarkano lentīti, kā arī piespraust virtuālu Valsts karoga “V” lentīti savā sociālā tīkla “Facebook” profilā, kas norāda uz 1919. gada 11. novembri izcīnīto uzvaru par Latvijas brīvību un neatkarību. Tāpat iedzīvotāji tiek aicināti godināt Latvijas brīvības cīnītājus, savos māju logos iededzot svecītes.
Ņemot vērā Latvijā spēkā esošos Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus, šogad nenotiks Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību militārā parāde un tautas gājiens.
Šogad Lāčplēša dienā Latvijā atzīmē 102. gadadienu kopš neatkarīgās Latvijas armijas uzvaras pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 3. novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.
Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919. gada 11. novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi – “Par Latviju”. Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Neatkarības karā vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.
Latvijas Neatkarības karš ilga no 1918. gada 18. novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas - Krievijas miera līgums.
