Vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka par karu Ukrainā atbildīgs ir Krievijas diktators Vladimirs Putins un ir pret okupētājvalsts uzsākot karadarbību, liecina Valsts Kancelejas un pētījumu uzņēmumu “Latvijas Fakti” martā veiktais pētījums par sabiedrības attieksmi pret karu Ukrainā. Tiesa, ir arī maza daļa sabiedrības, visbiežāk krievu tautības respondentu, kuri uzskata, ka par karu Ukrainā atbildīgas ir ASV un NATO, paužot atbalstu diktatora V. Putina un viņu sabiedroto iebrukumam kaimiņvalstī. Tikmēr karš kopumā emocionāli skāris gandrīz visu Latvijas sabiedrību, kur lielākā daļa aptaujātie valsts iedzīvotāji atzīst, ka izjūt bailes par savu un ģimenes drošību, kā arī skumjas un riebumu.
Valsts kancelejas un “Latvijas Fakti” pētījuma mērķis bija noskaidrot Latvijas sabiedrības attieksmi pret karu Ukrainā, tostarp, kas, viņuprāt, ir atbildīgie par karu, kāds ir cilvēku priekšstats par drošības situāciju valstī, kā arī iedzīvotāju gatavību krīzes situācijās.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem Latvijas sabiedrībā valda uzskats, ka karu Ukrainā izraisījis Vladimirs Putins. Šādu viedokli pauž vairākums – 57% aptaujāto iedzīvotāju, savukārt 11% pētījuma dalībnieku kā atbildīgo par karu Ukrainā atzīmē Krievijas valsti. Pētījuma rezultātu analīze respondentu grupās, kas izveidotas pēc dažādām sociāli demogrāfiskajām pazīmēm, arī atklāj, ka salīdzinoši biežāk – vairāk nekā 70% gadījumu – V. Putinu, kā atbildīgo par karu Ukrainā, vērtēja latvieši un jaunieši vecumā līdz 24 gadiem.
Tikmēr 17% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, visbiežāk krievu tautības, kā atbildīgos par karu norādīja ASV un NATO. Savukārt 4% pētījuma dalībnieku pauduši viedokli, ka par karu atbildīga ir pati Ukrainas, bet 6% respondentu skatījumā visas karā iesaistītās puses ir līdzvainīgas.
Aptaujas rezultāti arī atklāj – 8% pētījuma dalībnieku, no kuriem 19% ir krievu auditorija, atzina, ka kopumā atbalsta Krievijas diktatoru V.Putinu un viņa sabiedroto iebrukumu Ukrainā. Savukārt 78% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir pret Krievijas uzsākto karu Ukrainā. Tikmēr vairākums aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kopumā piekrīt, ka karš Ukrainā pastiprina spriedzi latviešu un krievu starpā.
Aptaujātie Latvijas iedzīvotāji kopumā augstu vērtēja arī savas prasmes medijpratībā un uzticēšanos Latvijas valsts institūciju un mediju sniegtajai informācijai. 66% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka spēj atšķirt patiesu informāciju par karu Ukrainā no sagrozītas. Tikmēr uzticību Latvijas valsts institūciju sniegtajai informācijai par karu Ukrainā pauž 52% valsts iedzīvotāju.
Jāatzīmē gan, ka nedaudz vairāk par pusi krievu kopumā neuzticas, nedz valsts institūciju, nedz Latvijas mediju sniegtajai informācijai.
Latvijas sabiedrībā arī valda diezgan liela skepse par Rietumu valstu paveikto, cīnoties pret V.Putina karu Ukrainā. Tikai 27% aptaujāto iedzīvotāju piekrita tam, ka Rietumvalstis un institūcijas pietiekami spēcīgi darbojas pret karu Ukrainā. Tajā pašā laikā 56% sabiedrības ir pret Rietumu iesaistīšanos karadarbībā Ukrainā. Tikai 19% respondentu skatījumā Rietumvalstīm vajadzētu iesaistīties karadarbībā Ukrainā, nosūtot savu karaspēku.
Tāpat 48% aptaujātie valsts iedzīvotāji pēdējo nedēļu laikā piedzīvojuši arī bailes no kodolkara, bet bailes no ārvalstu karaspēka iebrukuma Latvijā sajutuši 46% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Turklāt analīze atklāja tendenci – jo jaunāki ir respondenti, jo lielāks ir to aptaujāto skaits, kuri piedzīvojuši bailes no ārvalstu karaspēka iebrukuma.
Analīzes dati arī liecina, ka vairākums – 57% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir gatavi atbalstīt savu valsti militāra iebrukuma gadījumā, no kuriem katrs trešais aptaujas dalībnieks apgalvoja, ka gatavs Latviju aizstāvēt arī ar ieročiem rokās. Tāpat arī 50% aptaujāto cilvēku norādīja, ka apdraudējuma gadījumā nepametīs Latviju. Tikmēr 19% šādā gadījumā darītu pie pirmās izdevības. Pētījuma veicēji atzīmē, ka dažādās vecuma grupās iegūtie rezultāti atklāj tendenci – jo gados jaunāki ir respondenti, jo lielāks ir to aptaujāto skaits, kuri apdraudējuma gadījumā pamestu Latviju, jauniešu vidū (vecumā līdz 24 gadiem) sasniedzot 33%.
Pētījumā arī noskaidrots, ka apmēram puse – 45% sabiedrības jūtas informēta par rīcību krīzes situācijā. Tikmēr reālus praktiskus soļus veikuši mazāk cilvēku – 29% aptaujāto mājsaimniecību ir sagādātas pirmās nepieciešamības lietas un ir materiāli nodrošinājušies krīzes situācijai Latvijā. Savukārt 38% gadījumu tika saņemts noraidošs viedoklis.
