Gandrīz trešdaļa jeb 30% Latvijas iedzīvotāju, kuri ģimenē runā latviski, par ticamu uzskata scenāriju, ka Krievija neapstāsies pie iebrukuma Ukrainā un mēģinās nākamās iekarot Baltijas valstis, vēsta žurnāls "Ir", atsaucoties uz Frīdriha Eberta fonda pasūtīta pētījuma datiem, kas savākti aprīļa beigās veiktās pētījumu centra SKDS aptaujās.
Respondenti no jauktajām un krievvalodīgajām ģimenēm minēto scenāriju uzskata par mazāk ticamu - Krievijas iebrukumu Baltijas valstīs kā reālu vērtē 23% aptaujāto no jauktajām ģimenēm un 17% aptaujāto no ģimenēm, kurās runā krieviski.
Aptaujā uzdots arī jautājums par to, kāda būtu cilvēku rīcība, ja Krievija tomēr iebruktu Latvijā. Latviešu vidū paši iet karot vai citādi atbalstīt Latvijas bruņotos spēkus ir gatavi 45%, starp krieviem to apliecina 12%, bet no jauktajām ģimenēm 25% aptaujāto, liecina veiktais pētījums.
Pamest valsti plāno mazākā daļa, krievi to apsver biežāk nekā latvieši (attiecīgi 23% un 14%), un īpaši populārs šis risinājums ir gados jaunākiem aptaujātajiem.
Kā raksta "Ir", būtiskas domstarpības sabiedrībā ir par to, kāds ģeopolitiskās attīstības ceļš vislabāk atbilstu Latvijas interesēm. Latviešu vairākums (68%) balso par ciešāku sadarbību ar rietumvalstīm, turpretim krievu vairākums (54%) atbalsta vienlaicīgu ciešu attiecību veidošanu gan ar Krieviju, gan Rietumiem.
Tomēr drošības garantijas Latvijas valstij pat krievu aptaujātie drīzāk saskata Eiropas Savienībā (ES) nekā no Krievijas, turpretī ekonomisko izaugsmi joprojām gaida no ciešākām saitēm ar kaimiņvalsti, nevis ES. Šajā tēmā iezīmējas paaudžu konflikts, jo neatkarīgajā Latvijā dzimušo krievu vairākums gan Latvijas drošību, gan labklājību pārliecinoši saista ar ES. Jaunāki cilvēki arī daudz pozitīvāk uztver gan Latvijas dalību ES un NATO, gan alianses partneru karaspēka klātbūtni Latvijā, atsaucoties uz pētījuma datiem, vēsta žurnāls.
Pētījumā izmantotas aprīļa beigās veiktas SKDS aptaujas klātienē un internetā, izvaicājot vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotāju. Respondenti atbildējuši arī uz jautājumiem par ikdienā izmantotajiem informācijas avotiem, attieksmi pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina īstenoto politiku, par etniska konflikta eskalācijas iespējamību Latvijā, kā arī par citiem jautājumiem. Pilni apjomīgā pētījuma rezultāti tikšot publiskoti drīzumā.
