Lai skaidrotu Latvijas valstiskuma pamatus un to aizstāvēšanas nozīmi ikviena Latvijas pilsoņa dzīvē vēsturiski un mūsdienu drošības kontekstā, Vidzemes Augstskola sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un kanālu ReTV piedāvā trīs raidījumu ciklu “Latvijas valsts ideja un aizsardzība: no dibināšanas līdz mūsdienām”.
Cikla 2. raidījumā piedalās Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš, Vidzemes Augstskolas pētnieks un Latvijas Nacionālā arhīva vadošais pētnieks Jānis Šiliņš, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins un NBS Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta priekšnieks Māris Tūtins, no mūsdienu un vēsturiskās perspektīvas analizējot dažādas metodes un pieejas, kā ir tikuši un tiek risināti starptautiski konflikti.
Raidījuma dalībnieki diskutē par dažādu pieeju efektivitāti konkrētos vēsturiskajos apstākļos – Latvijas Neatkarības karu kā priekšnosacījumu neatkarīgas valsts izveidē un starptautiskā atzīšanā, Latvijas valdības lēmumu nepretoties PSRS agresijai 1939. – 1940.gadā, kā arī nosacījumus, kas ļāva sekmīgi izmantot nevardarbīgas pretošanās metodes 1990. – 1991. gadā, kad tika atjaunota Latvijas valstiskā neatkarība.
Eksperti skaidro, ka nevardarbīgo metožu veiksmīga izmantošana 1991. gada barikāžu notikumos lielā mērā bija iespējama, jo PSRS okupācijas režīms bija uz sabrukšanas robežas un neuzdrošinājās izraisīt plašu asinsizliešanu. Konkrētajos vēsturiskajos apstākļos šīs pieejas izmantošana, neraugoties uz augstajiem riskiem, bija attaisnojama, tomēr mūsdienu notikumi Ukrainā apliecina, ka citās situācijās vienīgā efektīvā metode cīņā pret agresoru ir efektīva militāra spēka pielietošana.
