Latvijas sabiedrība vienmēr ir bijusi gatava mobilizēties un palīdzēt grūtībās nonākušajiem līdzcilvēkiem. Krievijas uzsāktais asiņainais karš pret Ukrainu nebija izņēmums Latvijas cilvēku vēlmei palīdzēt līdzcilvēkiem Ukrainā, pret kuriem vērsts agresorvalsts diktatora Vladimira Putina īstenotais genocīds. Kopš kara sākuma sabiedrība pat uzstādījusi sava veida rekordu, Ukrainas un ukraiņu atbalstam saziedojot 38 miljonus eiro. Kāpēc cilvēkiem rūp Ukrainas un ukraiņu liktenis, lai nepārtraukti ziedotu ne tik vien kā ukraiņu bēgļu un civiliedzīvotāju atbalstam, bet arī Ukrainas bruņotajiem spēkiem, to portāls “Sargs.lv” vaicāja fonda “Ziedot.lv” vadītājai Rūtai Dimantai.
R. Dimanta atzīst, ka, sākoties karam un līdzpārdzīvojot tās šausmas, ko ukraiņu iedzīvotājiem bija atnesuši krievu okupanti, bijusi ļoti patīkami pārsteigta, redzot to Latvijas sabiedrības reakcijas ātrumu un palīdzības apjomu, kādu tā spēja sakoncentrēt jau pašā kara sākumā. Šis atbalsts bijis neizsīkstošs arī visa šī gada laikā.
“Jāsaka par laimi, pēdējo 70 gadu laikā mums blakus nav notikusi šāda plaša mēroga karadarbība, kas radītu tik lielu bēgļu plūsmu uz Latviju, kādu piedzīvojam tagad. Tādēļ arī nav datu, ar ko salīdzināt Latvijas sabiedrības atbalstu. Tomēr var teikt, ka gan humānās, gan militārās palīdzības apjoms no sabiedrības tiešām ir bijis bezprecedenta līmenī,” viņa stāsta.
R. Dimanta atzīst, ka šis atbalsts ir parādījis Latvijas iedzīvotāju “spēju solidarizēties kritiskos brīžos, saprast vēsturiskā brīža nozīmīgumu, kā arī spēju momentāni rīkoties - šeit un tagad. Kā atzīst fonda “Ziedot.lv” vadītāja, Latvijas iedzīvotāji primāri atbalsta Ukrainu, lai arī paši savā zemē varētu dzīvot mierā un demokrātijā.”
Latvijas atbalstu var iedalīt trīs kategorijās – militārais atbalsts, humānā palīdzība un palīdzība Ukrainas bēgļiem Latvijā. Kā norāda Rūta Dimanta, vislielākais palīdzības apjoms ir novirzīts Ukrainas aizstāvju atbalstam - 21 miljons eiro no kopējā ziedojuma apmēra. Konkrēti fonds “Ziedot.lv” Ukrainas armijai pašu spēkiem savācis 9 miljonus eiro.
Humānai palīdzībai un medicīniskās palīdzības sniegšanai Ukrainā ir izlietoti 14,6 miljoni eiro no ziedojumiem. Uz Ukrainu ir nosūtītas 614 humānās palīdzības kravas, kurās iekrautas tūkstošiem tonnu pārtikas un higiēnas preces, bērnu pārtika un autiņbiksītes, medikamenti, pārsienamie materiāli, aparatūra un gultas slimnīcām, 100 tonnas siltās drēbes, mikro ģenerācijas stacijas, akumulatori un uzlādes stacijas, siltā gaisa pūtēji, kopā teju 500 vienības, LED spuldzes un baterijas, dzīvnieku barība.
Kara bēgļu no Ukrainas atbalstam sabiedrība ir saziedojusi 2,4 miljonus eiro, lai sniegtu sociālo, medicīnas, pārtikas, medicīnisko un psihoemocionālo atbalstu. Kā arī izveidota labdarības noliktavu “palidzibaskarte.lv”, izdota bilingvāla latviešu - ukraiņu ābece, atvērtas zupas virtuves, dienas centri, rīkotas vasaras nometnes un ekskursijas, mācīta latviešu valoda, rīkoti kultūras un sporta pasākumi.
Jautājot “Ziedot.lv” vadītājai, ko cilvēku lielā atsaucība liecina par Latvijas sabiedrību, Rūta Dimanta uzskata, ka tas parāda “mūsu apziņu par jēdzieniem kā valstiskums, pašnoteikšanās, suverenitāte un teritorija, un šie jēdzieni nebūt nav tādi abstrakti un sveši, bet ļoti konkrēti.”
Viņasprāt, Latvijas sabiedrība bija pieradusi pie NATO un Eiropas Savienības sniegtās drošības un uztvēra to kā pašsaprotamu, taču Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir parādījis šo starptautisko organizāciju nozīmi valsts aizsardzībā.
R. Dimanta arī ir pārliecināta, ka tagad sabiedrībā pastāv noskaņojums ne tikai sniegt Ukrainai finansiālu un morālu atbalstu, bet arī Ukrainu uzņemt šajās starptautiskajās organizācijās.
Latvijas sabiedrības atbalsts šajā kara pavadītajā gadā ir bijis ievērojami liels, taču, kā norāda Rūta Dimanta, tas ir bijis viļņveidīgs. Kara sākumā bija gan liela ziedotāju aktivitāte, gan ātra palīdzības piegāde Ukrainai, taču tagad tas atkarīgs no kara gaitas.
“Ziedot.lv” turpinās atbalstīt un palīdzēt Ukrainai arī pēc kara, veidojot ziedojumu kampaņas Ukrainas atjaunošanai, tomēr labdarības organizācijas vadītāja uzskata, ka vākt līdzekļus pēc kara būs krietni grūtāk nekā pašlaik.
“Brīdī, kad karš būs beidzies, skaidrs, ka visi atgriezīsies savās normālajās dzīvēs. Ukrainai palīdzība būs nepieciešama un, iespējams, pat vairāk nekā pašlaik, taču es domāju, ka lielākā daļa pasaules pievērsīsies kaut kam citam, ” norāda Rūta Dimanta neatmetot pārliecību par starptautiskajām Ukrainas atjaunošanas programmām, par kuru īstenošanu jau pašlaik tiek diskutēts.
