Pret Latviju 2022. gadā pretizlūkošanas aktivitātes vērsa ne tikai Krievijas, bet arī tās tuvākās sabiedrotās – Baltkrievijas – specdienesti, liecina Valsts drošības dienesta (VDD) 2022. gada pārskats. Pēdējo gadu laikā abu valstu sadarbība kļuvusi vēl ciešāka, ko apliecina arī pērn februārī VDD un Militārās izlūkošanas drošības dienesta MIDD veiktā Baltkrievijas pilsoņa aizturēšana. Viņš Baltkrievijas militārā izlūkdienesta uzdevumā vāca izlūkinformāciju par Latvijas militārajiem objektiem, kritisko infrastruktūru un citiem stratēģiski nozīmīgiem objektiem Latvijas teritorijā, šo informāciju darot zināmu arī Krievijai
Karš Ukrainā vieš izmaiņas Krievijas specdienestu darbībā
Krievijas sāktais karš pret Ukrainu 2022. gadā atstāja ietekmi arī uz tās pretizlūkošanas darbībām Latvijā un citās NATO dalībvalstīs. Lai arī pērn ievērojami mazinājās apdraudējums, ko Krievijas izlūkdienesti spēja radīt ar darbību diplomātiskajā piesegā, tomēr lielāko apdraudējumu radīja Krievijas izlūkošanas aktivitātes, izmantojot Latvijā dzīvojošas vai ieceļojošas personas.
Reaģējot uz Krievijas okupantu iebrukumu Ukrainā, Rietumvalstis izraidīja vairāk nekā 370 Krievijas izlūku, kuri līdz šim diplomātiskajā piesegā strādāja Krievijas vēstniecībās un konsulātos. Tas bija ievērojams trieciens Kremļa izlūkošanas kapacitātei.Daudzas valstis, tostarp Latvija, arī slēdza Krievijas pārstāvniecības vai pazemināja to diplomātisko statusu, apgrūtinot Krievijas izlūku iespējas tās izmantot kā “drošu vidi” savām darbībām. Līdz ar to Krievijas dienestiem arī šobrīd ir mazāk iespēju dibināt kontaktus ar Latvijas iedzīvotājiem Krievijas teritorijā, sevišķi tas attiecas uz Latvijas valsts amatpersonām, kuru darba un privātie braucieni uz agresorvalsti drošības apsvērumu dēļ ir gandrīz pilnībā apturēti.
VDD pēdējos gados atklātie spiegošanas gadījumi liecina, ka Krievijas specdienestu savervētie aģenti var ilgstoši pildīt savu kuratoru uzdevumus, ar tiem netiekoties klātienē. Šajos gadījumos saziņa un izlūkziņu nodošana notiek, izmantojot konspirētus infotehniskos līdzekļus.
Risks – krievu “ceļojošie izlūki” un “nelegāļi”
VDD uzskata, ka, sarūkot Krievijas izlūku spiegošanai diplomātiskajā piesegā, Krievijas specdienesti var mēģināt Latvijā iesūtīt izlūkus ar tā dēvēto netipisko piesegu, t.i., bez diplomātiskās imunitātes. Šie “ceļojošie izlūki” var uzdoties, piemēram, par Krievijas uzņēmējiem, akadēmiķiem vai žurnālistiem. Tāpat Krievija izlūkinformācijas ieguvei varētu intensīvāk izmantot tā dēvētos “nelegāļus” – Krievijas izlūkus, kuri uzdodas par citu valstu pilsoņiem.
Par Krievijas specdienestu izlūkošanas prioritāti uzreiz pēc iebrukuma Ukrainā kļuva apsteidzošas informācijas iegūšana par Rietumvalstu plānotajiem atbildes soļiem – politisko reakciju, iecerētajām ekonomiskajām sankcijām, plāniem sniegt atbalstu Ukrainai. Visiem trīs Krievijas specdienestiem – Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenajai pārvaldei (GRU), Ārējās izlūkošanas dienestam (SVR) un Federālajam drošības dienestam (FSB) – joprojām ir teritoriālās izlūkošanas struktūrvienības, kas nodarbojas ar Latvijas iedzīvotāju vervēšanu Krievijā vai Krievijas iedzīvotāju vervēšanu darbībai Latvijas teritorijā.
Interese par NATO un ES lēmumu pieņemšanu
2022. gadā Krievijas specdienestus jo īpaši interesēja Latvijas reakcija un loma NATO un ES lēmumu pieņemšanā. Šāda informācija Krievijas režīmam bija būtiska turpmāku informatīvās ietekmes pasākumu plānošanai, lai censtos ietekmēt sabiedrisko domu un lēmumu pieņemšanas procesu Rietumvalstīs atbilstoši Krievijas interesēm.
Krievijas specdienestu interešu fokusā aizvadītajā gadā bija, un paredzams, ka arī šogad saglabāsies, gan sabiedroto spēku klātbūtne Latvijas teritorijā, īpaši NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas kapacitāte, aktivitātes un izmantotā infrastruktūra Latvijas teritorijā. Tāpat viņus interesē: drošības situācija un infrastruktūra pierobežā, kritiskās infrastruktūras objekti un citi stratēģiski svarīgi objekti, kurus iznīcināt vai ieņemt kara gadījumā, valsts drošības iestāžu un operatīvo dienestu personāls, materiāltehniskais nodrošinājums un kapacitāte, situācija un iedzīvotāju noskaņojums Latvijas reģionos, jo īpaši attieksme pret Krieviju, potenciāls iekšēju nemieru provocēšanai, informācija par Latvijā īstenotajiem pasākumiem nacionālās drošības pilnveidošanai un to iespējamām nepilnībām.
Tikpat nepieciešama Krievijas un citu Latvijai nedraudzīgu valstu ir informācija par Latvijas ārlietu un drošības politiku.
Situācija Latvijas-Krievijas pierobežā
VDD novērojis, ka 2022. gadā pastiprinājās FSB operatīvo struktūrvienību darbība uz Latvijas robežas ar Krieviju. Gan FSB Robežsardzes dienesta izlūkošanas daļas, gan virsnieki no FSB izlūkošanas un pretizlūkošanas struktūrvienībām regulāri un aktīvi darbojās Krievijas robežkontroles punktos, veicot pastiprinātu migrācijas kontroli. FSB primāri interesēja Ukrainas bēgļu plūsma – gan izlūkziņu ieguvei par Ukrainā notiekošo, gan vervēšanai turpmākai izlūkdarbībai jau pēc ieceļošanas Eiropas Savienībā. Stingrākai FSB kontrolei Krievijas teritorijā tika pakļauti arī NATO valstu, tostarp Latvijas, iedzīvotāji.
Viena no Krievijas specdienestu prioritātēm arī būs starptautiskā atbalsta Ukrainai graušana. Tas attiecas ne tikai uz politisko lēmumu pieņēmēju līmeni un militāro sektoru, bet arī privātpersonām, kuras organizē vai īsteno atbalsta sniegšanu. Līdz ar to Krievijas specdienesti varētu pievērst uzmanību arī sabiedriskajām organizācijām, individuāliem aktīvistiem un uzņēmumiem, kuri iesaistījušies atbalsta sniegšanā Ukrainai.