NBS eksperts: Joprojām ir cilvēki, kuri atrastos lādiņus mēģina izjaukt

Sabiedrība
Sargs.lv
mīna
Foto: 54. kaujas atbalsta bataljona arhīvs

Lai arī cilvēki, kuri dabā atrod iespējami sprādzienbīstamu priekšmetu,  ar gadiem kļūst prātīgāki, ik pa brīdim kāds pārgalvis nesprāgušās munīcijas neitralizētājus ar savu rīcību pamatīgi “pārsteidz”, sarunā ar “Sargs.lv” saka Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas rotas komandieris majors Gatis Muižnieks. Viens no bīstamākajiem gadījumiem – kāds atradējs kara laika lādiņu mājās mēģināja pārzāģēt, lai redzētu, kas tajā iekšā. Eksperts atzīst – tā kā šogad pavasaris dabā iestājās salīdzinoši vēlu, līdz ar to arī – lauksaimniecības darbi, tad pagaidām izsaukumu esot mazāk nekā pērn šajā pašā laika posmā. Līdz 26. aprīļa rītam bijuši 269 izsaukumi, un kopā iznīcināti jau 469 sprādzienbīstami priekšmeti.

Neaiztikt un neizjaukt

Majors G. Muižnieks norāda – dabā atrodot nesprāgušu lādiņu, pati neprātīgākā un bezatbildīgākā cilvēku rīcība ir to ņemt rokās, nest mājās un mēģināt izjaukt. Lai arī šādu gadījumu ar laiku kļūst arvien mazāk, ik pa brīdim uzrodas kāds, kura rīcība NBS nesprāgušās munīcijas neitralizētājus pamatīgi pārsteidz.

Image
mīna
Foto: 54. kaujas atbalsta bataljona arhīvs

Bieži vien cilvēki domā – ja jau lādiņš zemē nogulējis daudzus desmitus gadu un nav sprādzis, tad tas vairs nav bīstams, taču šāds pieņēmums ir aplams. Ja lādiņš nav nostrādājis pēc sava pamatdarbības principa, tātad tam bijusi kāda kļūme mehānismā, kāda - to pateikt ir grūti, stāsta NBS pārstāvis. Nezinot, cik liela fiziskā ietekme nepieciešama lādiņa iedarbināšanai, ir bīstami tam vispār pieskarties.

“Vairākos gadījumos cilvēki izmantojuši leņķa slīpmašīnu jeb tautā saukto “fleksi”, lai pārzāģētu lādiņu uz pusēm un tiktu pie sprāgstvielas vai vienkārši apskatītos, kas iekšā. Bieži šādi gadījumu beidzas letāli. Mani joprojām pārsteidz šāda neapdomīga cilvēku rīcību,” saka majors G. Muižnieks.

Lauksaimniecības, mežistrāde un būvniecības darbu laikā

Visbiežāk nesprāguši lādiņi tiek atrasti pavasarī un rudenī lauksaimniecības darbu laikā, kad tiek apstrādāta zeme un vākta raža, taču tos atrod arī mežistrādes darbinieki, kā arī būvnieki celtniecības darbu laikā. Lādiņi, līdzīgi kā akmeņi, pēc ziemas tiek izspiesti no zemes, tāpēc nav brīnums, ka tie var uzrasties tur, kur agrāk nav manīti.

Image
mīna
Foto: 54. kaujas atbalsta bataljona arhīvs

Majors G. Muižnieks iesaka šādā gadījumā apturēt darbus un zvanīt Valsts policijai. Viņa praksē arī gadījies, ka cilvēki ir aizkaitināti par to, ka jāpārtrauc darbs, kamēr vieta tiek droši attīrīta.

“Ir bijis, kad zemnieki, pavasarī veicot lauku apstrādi, ierauga šo sprādzienbīstamo priekšmetu, nones lauka malā un turpina darbus,” viņš saka piebilstot – labi, ka šādam solim nav bijušas traģiskas sekas.

Ja priekšmets ir transportējams, tas tiek nogādāts un drošu iznīcināšanas vietu, ja ne – to neitralizē turpat, kur atrasts. Protams, tas tiek darīts, saskaņojot ar zemes īpašnieku un pašvaldību, ievērojot visus drošības pasākumus.  

Kara laika “mantojums”

Kā norāda majors G. Muižnieks, ik gadu speciālisti dodas uz apmēram 1000 izsaukumiem, kuros kopā gada laikā tiek iznīcināti vismaz 5000 lādiņu, taču šis skaitlis ir mainīgs

Šī gada līdz šim lielākais atradums bijis Liepājā, kur būvdarbu laikā tika neitralizētas divas Pirmā pasaules kara enkurmīnas. Kā norāda eksperti, tas ir rets gadījums uz sauszemes atrast jūras mīnas.

Image
mīna
Foto: 54. kaujas atbalsta bataljona arhīvs

Pēc abiem pasaules kariem speciālisti vairāk dodas uz dažādām kaujas vietām Latvijā, kur atrastajiem lādiņiem ir bijis kāds plānots pielietojums - apšaude, mērķis iznīcināšanai vai noliktavas.

Vēlreiz atgādinot par pareizu rīcību gadījumā, ja atrasts aizdomīgs un potenciāli sprādzienbīstams priekšmets, majors G. Muižnieks uzsver:

Neaizskarot sprādzienbīstamo priekšmetu rokām, drošā attālumā atzīmēt tā atrašanās vietu ar tobrīd pieejamiem materiāliem, piemēram, piesiet lenti vai maisiņu, nolikt netālu kādu priekšmetu, kas palīdzēs speciālistiem atrast īsto vietu.
Nekavējoties attālināties no šīs vietas, bet atcerēties savu atzīmi, lai varētu norādīt Valsts policijai, kur tas atrodas.
Ziņot Valsts policijai, zvanot pa tālruni 110, sniedzot informāciju par priekšmeta atrašanās vietu un, ja vien iespējams, tā vizuālu raksturojumu.
Tālāk jau policija sazināsies ar NBS Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotu, kas ieradīsies notikuma vietā un drošā veidā lādiņu iznīcinās.

Vienlaicīgi Zemessardzes 2. Vidzeme brigādes 54. kaujas atbalsta bataljons aicina – ja arī Tu vēlies dienēt vienībā, kas ikdienā padara Latvijas sabiedrības dzīvi drošāku, zvani uz tālruņa numuru 26478236 vai raksti uz 54bn@mil.lv.

Image
mīna
Foto: 54. kaujas atbalsta bataljona arhīvs

54. kaujas bataljonā esošajā Sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas rotā gan dien tikai īpaši apmācīti profesionālā dienesta karavīri, taču par to var kļūt ikviens Latvijas pilsonis, ja vien atbilst visiem kritērijiem un apgūst nepieciešamās prasmes un zināšanas.

Sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas rota ir viena no retajām Nacionālo bruņoto spēku vienībām, kas miera laikā ikdienā pilda paaugstinātas bīstamības uzdevumus.

Dalies ar šo ziņu