Lai stiprinātu sabiedrības iesaisti valsts aizsardzībā, tai skaitā sabiedrības informētību Aizsardzības ministrija uzsāks informatīvo kampaņu “Bruņojies ar zināšanām”, kurā aktīvi izglītos sabiedrību par to, kā sagatavoties krīzes situācijai, tā preses konferencē šodien norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
2020. gada 3. jūnijā Aizsardzības ministrija prezentēja bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā”, kura mērķis ir palīdzēt sagatavoties iespējamajai krīzei. Tagad portālā “Sargs.lv” sadaļā “72 stundas” ir pieejama bukleta papildinātā versija. Tajā iekļauta informācija par ģimenes rīcības plānu krīzes situācijās, sniedzot praktiskas norādes plāna izstrādei, atbilstoši dzīvesvietai. Tāpat papildināta informācija par rīcību krīzes situācijā, ārkārtas gadījumam nepieciešamajām rezervēm un priekšmetiem, ko glabāt automašīnā.
Attiecībā uz rīcību kara gadījumā bukletā minēts, ka artilērijas vai aviācija apšaudes gadījumā jāievēro "vismaz divu sienu" princips - iekštelpās meklēt patvērumu vismaz divu sienu attālumā no ārsienas. Ārpus telpām apšaudes gadījumā jāmeklē aizsegs no šķembām - aiz automašīnām, ēkām un citiem šķēršļiem. Ja iespējams, jāmeklē patvērums tuvākajā mājas pagrabā vai mūra ēkā.
Bukletā iekļauta arī septiņi ieteikumi par rīcību kodolapdraudējuma gadījumā, piemēram, ja cilvēks atrodas ārpus telpām, kad notiek detonācija, pēc iespējas īsākā laikā jānoslēpjas no sprādziena aiz visa, kas varētu nodrošināt aizsardzību. Jādodas iekšā tuvākajā ēkā un, ja iespējams, jāizvēlas dzelzsbetona vai ķieģeļu ēka. Eksperti iesaka pēc tam rīkoties tāpat kā ķīmiska uzbrukuma gadījumā - atbrīvoties no apģērba un nomazgāt ķermeni ar ziepēm un ūdeni.
Bukletā uzsvērts - pat ja karadarbības rezultātā īslaicīgi tiktu zaudēta kontrole pār daļu no teritorijas, aizsardzības resors turpināšot valsts aizsardzību, izrādot pretestību tik ilgi, kamēr tiks atjaunota valsts teritoriālā vienotība.
Ja cilvēks nonāk okupētā teritorijā, tad ieteicams evakuēties uz to valsts daļu, kuru kontrolē NBS, nesadarboties ar okupācijas varu, nepiedalīties tās organizētājos publiskajos pasākumos, nepiedalīties nelikumīgās vēlēšanās, referendumos vai tautas nobalsošanās.
Arī jaunais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš uzsvēra informētas sabiedrības nozīmi valsts aizsardzībā. “Bez sabiedrības atbalsta bruņotie spēki nevarēs pildīt savus uzdevumus, tādēļ šis ir kopējā mērķa labad,” uzsvēra A. Puriņš.
Ministrs arī norādīja, ka maija sākumā “Sargs.lv” sadaļā “72 stundas” tiks publiskota rokasgrāmata “Kā rīkoties kara gadījumā”. “Mēs izmantojam Ukrainas pieredzi, Ukrainas gadījumus, kurus ņemam par piemēru, lai integrētu mūsu pašu gatavībā un noturībā,” atklāja A.Sprūds.
Papildus maijā būs pieejamas vadlīnijas pašvaldībām, nodrošinot vienotu civilās aizsardzības plānu izstrādi, tā sekmējot pašvaldību un Nacionālo bruņoto spēku sadarbību.
Savukārt 15. jūnijā 14 pašvaldībās norisināsies informatīvi pasākumi, aicinot ikvienu iedzīvotāju uzzināt par viņa iespējām un rīcību krīzes gadījumā. NBS un Zemessardzes pārstāvji informēs ikvienu interesentu, kā arī sniegs praktiskas iemaņas par to, kā sagatavoties krīzei.
