Šonedēļ vairākās Latvijas pilsētās norisinās biedrības “TEV” organizēta konferenču sērija „Ukrainas civilās aizsardzības pasākumi, pieredze un kļūdas”. Vakar, 10. decembrī, Rīgas domē notika pirmais seminārs, kurā dažādu jomu eksperti no Ukrainas dalījās savā pieredzē ar valsts aizsardzību kopš 2022. gadā uzsāktā Krievijas pilna mēroga iebrukuma un arī senāk – vēl kopš Krievijas hibrīdkara aktivitātēm 2014. gadā. Ukrainas pieredzē bija iespēja klausīties Rīgas pašvaldības iestāžu darbiniekiem, NBS, VUGD, policijas un citu atbildīgo iestāžu pārstāvjiem. Konferencē bija iespēja piedalīties arī “Sargs.lv” redakcijas pārstāvim.
Pasākumu atklāja RD priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, kas uzsvēra: civilā aizsardzība 2025. gadā būs viena no Rīgas pašvaldības galvenajām prioritātēm. Tāpat konferences atklāšanā runāja arī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka, kura skatījumā tieši sabiedrisko organizāciju iesaiste ir atslēga visaptverošas valsts aizsardzības nodrošināšanā.
Semināra programmā bija vairākas platformas, tostarp uzsvars uz teritoriālo aizsardzību, brīvprātīgo kustības nozīmi un pašvaldību organizēšanu krīzes apstākļos. Tajā piedalījās Ukrainas Aizsardzības spēku ģenerālleitnants Sergejs Krivonoss, 2. Starptautiskā Leģiona komandieris Ruslans Mirošničenko, Kramatorskas rajona valsts (militārās) administrācijas vadītājs Andrijs Pankovs un citi militārās un civilās jomas speciālisti.
Atklāšanas daļā tika runāts par konkrētām iniciatīvām, piemēram, patvertņu izbūvi iedzīvotājiem, brīvprātīgo apmācību pirmās palīdzības sniegšanā un evakuācijas plānu sagatavošanu, ko būtu nepieciešams realizēt tuvākajā nākotnē. Biedrības “TEV” valdes loceklis Miks Duburs savā uzrunā ieskicēja arī idejas par dronu skolas izveidi jauniešiem un plašāku atbalstu Ukrainas karavīriem Latvijā.
Bijušais aizsardzības ministrs Vinets Veldre, kurš arī pārstāvēja biedrību “TEV” izteica priekšlikumu veidot patvertņu programmas sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un “Altum”, kā arī diskutēt par iespēju atjaunot atļauju zemessargiem glabāt ieročus mājās. Viņš uzsvēra, ka brīvprātīgo kustības loma ir būtiska ne tikai militārā konflikta laikā, bet arī sabiedrības sagatavošanā un vienotības stiprināšanā.
Ukrainas pieredze civilās aizsardzības veidošanā
Ģenerālleitnants Sergejs Krivonoss un Ruslans Mirošničenko seminārā dalījās ar detalizētu Ukrainas pieredzi kara apstākļos, sniedzot ieskatu pieļautajās kļūdās, inovācijās un būtiskos uzlabojumos. Viņu vēstījums bija skaidrs – civilās aizsardzības efektivitāte ir valsts suverenitātes pamatā.
1. Teritoriālā aizsardzība kā valsts pamats
S. Krivonoss uzsvēra, ka Ukrainas veiksmīgākais piemērs kara laikā bija teritoriālās aizsardzības izveide, kas balstījās piecu soļu programmā:
- Sagatavošanās un apmācība – katram pilsonim ir jāzina sava loma aizsardzības procesā. Apmācības jānodrošina gan militārajās iemaņās, gan civilo drošības pamatos.
- Līdzekļu pieejamība – ieroči un citi resursi jāglabā mājās, lai mobilizācija notiktu operatīvi. Krivonoss norādīja, ka Ukrainā šis aspekts bija vāji organizēts, radot haosu kara sākumā.
- Vietējo resursu pārzināšana – teritoriālās aizsardzības dalībniekiem jābūt vietējiem iedzīvotājiem, kuri pārzina teritoriju un tās potenciālās apdraudējuma vietas.
- Infrastruktūras aizsardzība – kritisko objektu, piemēram, HES un rūpnīcu, aizsardzība bija nepietiekama, kas ļāva ienaidniekam iznīcināt stratēģiski svarīgas struktūras.
- Sadarbība un koordinācija – svarīga ir spēja koordinēties starp militārajām, civilajām un brīvprātīgo vienībām, lai izvairītos no draudzīgās uguns un citām kļūdām.
2. Informatīvais un psiholoģiskais karš
Tikmēr R. Mirošničenko uzsvēra tieši informatīvā kara nozīmi, jo Krievijas izstrādātā Gerasimova doktrīna balstās uz filozofiju uzvarēt ienaidnieku vēl pirms fiziska uzbrukuma, izmantojot dezinformāciju un manipulāciju.
Viņa galvenie ieteikumi Latvijai:
- Stratēģiskās komunikācijas uzlabošana – informācijas vakuuma novēršana, veidojot aktīvu un regulāru saziņu ar iedzīvotājiem.
- Iedzīvotāju apmācība – regulāras apmācības par dezinformācijas atpazīšanu un kritiskās domāšanas attīstīšanu.
- Patriotisma veicināšana – jauniešu un sabiedrības izglītošana par vēsturi un valsts pamatvērtībām.
3. Brīvprātīgo loma un sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām
Krivonoss un Mirošničenko norādīja, ka brīvprātīgo kustības nozīme Ukrainā kļuva izšķiroša:
- Brīvprātīgie nodrošināja medicīnas un loģistikas pakalpojumus, kad oficiālās struktūras bija pārslogotas.
- Sabiedrības iniciatīvas, piemēram, izdzīvošanas apmācības un patversmju izveide, radīja praktiskus risinājumus, lai uzlabotu izdzīvošanas iespējas iedzīvotājiem.
- Nevalstiskās organizācijas pārņēma neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēmas izveidi dažos reģionos, kur valsts struktūras bija novājinātas.
4. Tehnoloģiju un inovāciju nozīme
S. Krivonoss savā priekšlasījumā izcēla dronu pielietojumu un to daudzveidīgās funkcijas kara laikā – sākot no izlūkošanas līdz apgādes uzdevumiem. Viņš norādīja, ka Latvijai ir ievērojami plašāk jāattīsta dronu operatoru apmācība un jāveicina mūsdienīgu tehnoloģiju integrācija civilās aizsardzības sistēmā.
5. Mācības no pieļautajām kļūdām
Ukrainas pārstāvji vairākkārt uzsvēra kļūdu analīzes nozīmi. Starp pašu pieļautajām galvenajām kļūdām viņi atzīmēja:
- Politiskās un militārās vadības nespēja sadarboties – tas radīja haosu un neefektīvu resursu izlietojumu.
- Slikta komunikācija un aprīkojuma trūkums – bieži vien netika nodrošināti uzticami sakaru līdzekļi, kas apgrūtināja operāciju veikšanu.
- Nepietiekama sagatavošanās teritoriālās aizsardzības izveidē – daudzas vienības bija izveidotas tikai uz papīra, bez reālām apmācībām vai resursiem.
6. Nākotnes ieteikumi Latvijai
Savas lekcijas noslēgumā ģenerālleitnants Krivonoss piedāvāja konkrētus soļus, lai Latvija izvairītos no līdzīgām kļūdām:
- veidot obligātas civilās un militārās aizsardzības apmācības visiem iedzīvotājiem;
- attīstīt skolu programmas, iekļaujot dronu un topogrāfijas apmācību;
- veidot decentralizētu aizsardzības sistēmu, kas paļaujas uz vietējo iedzīvotāju zināšanām un resursiem.
Semināri notiek visā Latvijā
Seminārs noslēdzās ar secinājumiem, ka Latvijai jābūt proaktīvai, lai gatavotos iespējamiem draudiem, stiprinot sadarbību starp militārajām un civilajām struktūrām, kā arī aktīvi iesaistot sabiedrību valsts aizsardzībā. Ukrainas pieredze skaidri parādījusi, ka efektīva civilā aizsardzība balstās uz labi sagatavotu un motivētu sabiedrību.
Rīgā notikušajā seminārā piedalījās arī Zemessardzes 1. Rīgas brigādes pārstāvji, brigādes komandieris pulkvedis Normunds Baranovs sarunā ar “Latvijas Televīziju” norādīja, ka ukraiņu eksperti vairākkārt uzvēruši – Latvijai vēl ir laiks, un tas ir jāizmanto lietderīgi, tostarp, mācoties arī no Ukrainas vērtīgās pieredzes.
Šonedēļ seminārs „Ukrainas civilās aizsardzības pasākumi, pieredze un kļūdas” norisinās arī Valmierā (11.12.), Jelgavā (12.12.), Jēkabpilī (13.12.) un Balvos (14.12.).
