Triecienšautene G36 – ierocis, uz ko var paļauties

“Heckler & Koch” 5,56 milimetru kalibra šautene G36 izstrādāta pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. Tai bija jāaizvieto uz to brīdi novecojusī un krietni smagākā 7,62 milimetru kalibra triecienšautene G3, kas bija Bundesvēra bruņojumā. Bundesvērs G36 izmantošanu sāka 1997. gadā.

Šī triecienšautene ir domāta pretinieka dzīvā spēka un neapbruņotu transportlīdzekļu iznīcināšanai. G36 ir automātiskais ierocis, kura darbība balstās uz daļēju pulvera gāzu enerģijas izmantošanu. Atšķirībā no citām līdzīgas darbības principa triecienšautenēm, G36 izmanto tikai tik daudz šāviena laikā radītās pulvera gāzes, cik nepieciešams ieroča pārlādēšanai, liekās gāzes izvadot. Tādējādi šaujot, jūtams mazāks ieroča atsitiens, kas būtiski uzlabo šaušanas precizitāti.

Ierocis ir aprīkots ar “pikatini” stiprinājumu virs korpusa, atvieglojot dažāda veida tēmēšanas ierīču uzstādīšanu, kā arī šāda paša tipa stiprinājumiem uz pastobres, kas ļauj ērti pievienot zemstobra granātmetēju un citas ierīces.

Interesanti, ka ierocim var pievienot durkli, turklāt iespējams izmantot bijušajā Vācijas demokrātiskajā republikā ražoto Kalašņikova sistēmas triecienšautenes AK47 durkļus.

Ieroča patronu padeve notiek no plastikāta aptveres, kurā ietilpst 30 patronas.

Ieroča liesmu slāpētāju iespējams atvienot, lai vajadzības gadījumā aizstātu ar klusinātāju.

2012. gadā Vācijā izcēlās skandāls, jo tika apgalvots, ka ieroča stobram sakarstot, tas būtiski zaudē precizitāti. Triecienšautenes ražotājs apgalvoja, ka G36 nav domāts ilglaicīgai šaušanai, jo, izstrādājot šauteni, uzsvars tika likts uz ieroča mazo svaru, kas karavīriem stipri atvieglo tā izmantošanu. Tālākie Vācijas Aizsardzības ministrijas pētījumi gan nonāca pie secinājuma, ka galvenais precizitātes zuduma iemesls un stobra karšana nav saistīta ar nepilnībām ieroča konstrukcijā, bet gan nekvalitatīvi saražotu munīciju, kādu izmantoja Vācijas karavīri. Šo apgalvojumu vēlāk apstiprināja arī paši munīcijas ražotāji.

Pretēji skandālam Bundesvērā, Latvijas Bruņoto spēku karavīri ar šautenes pastiprinātas karšanas problēmām nebija saskārušies, lai gan ierocis vairākkārt tika testēts gan aukstos un mitros apstākļos, gan arī karstos klimatiskos apstākļos operāciju laikā Afganistānā un Irākā, problēmas konstatētas netika.

Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības Bruņojuma remonta centra komandieris komandkapteinis Juris Ondzulis portālam “Sargs.lv” stāstīja, ka savulaik, izvēloties triecienšauteni bruņotajiem spēkiem, Aizsardzības ministrija noteica vairākus kritērijus – ierocim jāizmanto NATO kalibra patrona, konkrētais modelis tolaik nedrīkstēja būt vecāks par 10 gadiem un tam ir jābūt pārbaudītam reālā karadarbībā. Tolaik šādiem kritērijiem atbilda G36, kas bija modernākā triecienšautene pasaulē un kuru jau lietoja Spānijas un Vācijas bruņotie spēki. “Toreiz tas bija ļoti labs etalons, kas neradīja šaubas par mūsu izvēli. Tā bija pārbaudīta prece, un, izvēloties šādu ieroci, valsts noteikti ietaupīja līdzekļus,” viņš piebilda.

Komandkapteinis J. Ondzulis uzsvēra – atšķirībā no citām triecienšautenēm, G36 aizslēgs tik ļoti nepiesārņojas šaušanas laikā. Iemesls – inovatīvais gāzu novades mehānisms.

Komandkapteinis J.Ondzulis G36 ekspluatāciju salīdzināja ar ASV ražojuma M16 tipa šautenēm, norādot, ka G36 ir mazāk jūtīgs pret ārējo piesārņojumu. “Ja G36 salīdzinām ar amerikāņu M16 tipa šautenēm, tad līdzko karavīram ir brīvs brīdis, tā jājauc ārā un jāeļļo. Šis ierocis tik lielas rūpes neprasa,” teica Bruņojuma remonta centra komandieris.

Šobrīd G36 ir ne tikai Nacionālo bruņoto spēku karavīru pamata ierocis, bet  tiek ieviests arī Zemessardzes un Valsts robežsardzes bruņojumā.