Bumbvedēji līdz šim ASV Bruņotajos spēkos ir spēlējuši svarīgu lomu. Sākot ar pretinieka iebiedēšanu un beidzot ar spēju ļoti īsā laika periodā veikt uzbrukumu mērķim gandrīz jebkurā planētas vietā, tie sniedz svarīgu atbalstu karavīriem uz zemes. Neskatoties uz to, ASV Gaisa spēkiem pašlaik ir mazākā un vecākā bumbvedēju flote kopš tās dibināšanas 1947. gadā.
Nevienai citai ASV partnervalstij nav šāda veida militāras spējas. Pentagons nesen paziņoja, ka ASV bumbvedēji vairs netiks izvietoti Guamā, reģionā, kur tie ir bijuši izvietoti būtībā nepārtraukti.
Bumbvedēji ir unikāls militārs instruments. Tie dod iespēju Bruņotajiem spēkiem veikt iznīcinošus uzbrukumus lielā attālumā no militārām bāzēm, neriskējot ar daudzām cilvēku dzīvībām. Viena bumbvedēja bumbu un raķešu krava ir ļoti liela. Bumbvedēji “B-1B”, kas veica uzlidojumus teroristiskajai organizācijai ISIS operācijas “Inherent Resolve” pirmajās dienās spēja pārvadāt vairāk ieročus nekā visas lidmašīnas uz viena aviobāzes kuģa kopā.
Bumbvedēji, kas izmanto “Stealth” tehnoloģiju spēj iekļūt ienaidnieka gaisa telpā un iznīcināt svarīgus mobilus mērķus. Šī tipa lidaparātiem ir arī spēja pārvadāt lielas bumbas, ar kuru palīdzību var iznīcināt labi nocietinātas pretinieka pozīcijās, piemēram, bunkurus. Kopumā bumbvedēji ir lētāki nekā to alternatīvas, kā kuģi, liels daudzums mazāku lidmašīnu vai arī raķetes.
ASV bumbvedēju flotes samazināšana nav noslēpums. Aukstā kara beigās Amerikas Savienoto Valstu bumbvedēju flote sastāvēja no 400 lidmašīnām, tagad ir atlikuši vien 157, no kuriem ir paredzēts, ka 17 beigs savu dienestu jau šogad. Pirms desmit gadiem izskanējusī gaisa spēku vēlme modernizēt bumbvedējus īsti netika ņemta vērā, jo Pentagona prioritāte bija pretterorisma operācijas.
Gaisa spēki jau sen ir atzinuši, ka esošie bumbvedēji jau tā ir noslogoti ar operācijām. Šī iemesla dēļ ASV Gaisa spēki 2018. gada dokumentā “The Air Force We Need” jeb “Tādi Gaisa spēki kādi mums ir nepieciešami” minēja vajadzību pēc piecām jaunām bumbvedēju eskadriļām. Pārslogot bumbvedēju floti ar pārlieku daudzām misijām, lidaparātu trūkuma dēļ ir ļoti riskanti.
Skatoties uz “B-1B” tipa bumbvedējiem, kas veido aptuveni trešdaļu no visas ASV bumbvedēju flotes, var skaidri saskatīt problēmu. Tūlīt pēc 11. septembra uzbrukumiem gaisa spēki norakstīja 26 lidaparātus, lai iegūtu finansējumu pārējo bumbvedēju modernizācijai, tomēr līdzekļi tika novirzīti uz citām, tajā laikā svarīgākām jomām, kas ilglaicīgi novājināja bumbvedēju floti. Nākamo 20 gadu laikā Gaisa spēki izmantoja “B-1B” tipa bumbvedējus kaujas misijām gandrīz nepārtraukti. Problēmas radīja arī nepietiekošais finansējums lidaparātu uzturēšanai. Pagājušajā vasarā operācijām gatavi bija vien 10% no visiem “B-1B” bumbvedējiem, kas nozīmē, ka praktiski šī Gaisa spēku daļa nav darboties spējīga.
Kā skaidroja Gaisa spēku komandieris, ģenerālis Tims Rejs (Tim Ray): “Mums nācās izmantot “B-1B” bumbvedējus pārmērīgi daudz. Bija pārāk liels pieprasījums pēc bumbvedējiem misijās un pārāk maz aktīvo bumbvedēji. Gaisa spēku vadība nemitīgi ziņoja par šo problēmu, tomēr tā tika ignorēta.”
Risinājums šai problēmai ir pavisam vienkāršs: pirkt jaunas lidmašīnas, tomēr jauni “B-1B” bumbvedēji netiks ražoti līdz 2020. gadu beigām. Tādēļ Gaisa spēki vēlas atteikties vēl no 17 bumbvedējiem, lai atbrīvotu resursus pārējo bumbvedēju uzturēšanai.
COVID-19 epidēmijai nepieciešamie resursi tikai sarežģīs jau tā grūto situāciju.
Tieši šo visu iemeslu dēļ ASV Gaisa spēki pieņēma lēmumu pārtraukt bumbvedēju izvietošanu Guamā. Kopš 2004 gada šiem bumbvedējiem bija uzdevums atturēt tādas valstis kā Ķīna un Ziemeļkoreja, kā arī atbalstīt reģionālos sabiedrotos. Bumbvedēju klātbūtne skaidri signalizēja ASV spēku gatavību iesaistīties jebkurā konfliktā, kurā tiktu aizskartas ASV vai tās sabiedroto intereses. Bumbvedēju atsaukšana no Klusā okeāna tagad raida pretējo signālu laikā, kad situācija reģionā kļūst arvien bīstamāka.
ASV pie risinājuma nonāks tikai tad, ja tā atzīs, ka tai pietrūkst bumbvedēji. Dažu bumbvedēju norakstīšana, lai spētu uzturēt pārējos, ilglaicīgi tikai pasliktina problēmu. Turklāt bumbvedēju trūkums nav tikai Gaisa spēku problēma, tie veic svarīgas atbalsta misijas armijai un ir svarīga sastāvdaļa ASV aizsardzības stratēģijā. Ja citiem dienestiem ir līdzekļi, lai pētītu potenciālus lielgabalus ar 1500 km lielu šaušanas rādiusu – uzdevums kuru bez problēmām spēj veikt lidmašīnas, bezpilota lidaparāti vai raķetes, ir pienācis laiks, kad Bruņotajiem spēkiem ir jānovirza finansējums jau testētām, lētām un efektīvām metodēm kā bumbvedējiem. Risinājums paredzētu koncentrēšanos uz “B-21” bumbvedēju programmu.