Igaunijas aizsardzības spēku komandieris: Baltijas valstīm nepieciešams savs militārais satelīts

Tehnika un ekipējums
Sargs.lv/epl.delfi.ee/ERR.ee
Herems
Foto: Foto: Postimees Grupp/Scanpix Baltics/Scanpix

Baltijas valstu bruņoto spēku vidū vajadzētu veicināt daudz ciešāku sadarbību. Viens no šādas sadarbības virzieniem varētu būt centieni visu trīs valstu bruņoto spēku rīcībā iegūt pašiem savu militāro satelītu. Tā intervijā Igaunijas laikrakstam “Eesti Päevaleht” sacījis Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālmajors Martins Herems (Martin Herem).

Ir svarīgi, lai gadījumā ja viena no Baltijas valstīm saskaras ar grūtībām, kas šajā gadījumā būtu militārs uzbrukums, pārējās Baltijas valstis sagatavotos, lai palīdzētu un atbalstītu savu kaimiņu.[..] Šajā situācijā izšķirīga nozīme ir mobilizācijas ātrumam un spējai pārvietot resursus,” viņš skaidroja intervijā.

Ģenerālmajors M. Herems norādīja, lai labāk sagatavotos šādiem iespējamiem izaicinājumiem, visu trīs Baltijas valstu vidū jābūt spējai reālā laikā uzraudzīt situācijas attīstību gan valstu teritorijās, gan teritorijās, kuras robežojas ar Baltijas valstīm.

“Mēs šeit varam runāt par dažādiem aspektiem, bet, apsverot tehnoloģisko situāciju, mēs potenciāli varētu sākt savu satelīta programmu," sacīja Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris.

“Ja runājam par pašas Igaunijas spējām, tad gadījumā, ja iespējamais pretinieks uzbruktu tikai un vienīgi Igaunijai, viņš ciestu nopietnus zaudējumus. Tomēr, ja tas [ vienlaicīgs pretinieka uzbrukums] būtu, tā teikt, saistīts ar Latviju un Lietuvu, tad mēs viņiem neko ievērojamākā veidā nevarētu palīdzēt, " atzina ģenerālmajors M. Herems.

Runājot par iespējamo sadarbību visu trīs Baltijas valstu bruņoto spēku vidū, Igaunijas aizsardzības spēku komandieris atzina, ka, attīstot savu piekrastes aizsardzību, Igaunija varētu atvieglot arī Latvijas Kurzemes reģiona krasta aizsardzību, izvietojot attiecīgās ieroču sistēmas Sāremā salā.

Ģenerālmajors M. Herems skaidroja, ka pašlaik Igaunijas bruņotie spēki plāno stiprināt savas piekrastes aizsardzības spējas, iegādājoties jūras mīnas un cita veida pretkuģu bruņojumu, tostarp tālās darbības uguns jaudas ieročus.

“Tas mums dod iespējas veikt ne tikai tālas darbības uzbrukumus, bet notur pretinieku ārpus rādiusa, kur viņš pret mums nevar pielietot mūsdienu precīzos ieročus,” skaidroja Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris.

Viņš arī uzsvēra, ka Baltijas valstu rīcībā vajadzīgi vidējā rādiusa pretgaisa aizsardzības ieroči. Tiesa, salīdzinot ar citām spējām, kas arīdzan pretiniekam spēj sagādāt postošu triecienu, vidējā rādiusa pretgaisa aizsardzības ieroču iegūšana ir krietni dārgāks process.

Dalies ar šo ziņu