Aukstā kara gados, cenšoties panākt ASV un NATO valstis bruņošanās sacensībā, Padomju Savienībai bija vēlme lepoties ar aviācijas bāzes kuģiem. Paradoksālā kārtā, šobrīd lielākā daļa kādreizējās komunistiskās impērijas PSRS aviobāzes kuģu mantojuma atrodas Ķīnā, savukārt pēdējais Krievijas kara flotes kuģis “Admiral Kuzņecov” vairāk laika pavada remontos, nekā pilot kaujas uzdevumus.
Pēdējā gada laikā aizvien aktuālāka kļūst diskusija par ASV un Ķīnas sacensību Klusajā okeānā un Dienvidķīnas jūrā, aktualizējot jautājumu par Ķīnas aviācijas bāzes kuģiem. Pagaidām Ķīnas arsenāls šajā sektorā izskatās visai neizteiksmīgs. 2012. gadā Ķīnas kara flotes rīcībā stājās aviācijas bāzes kuģis “Liaoning”, par kura izveides protoripu kalpoja 1998. gadā no Ukrainas nopirktā nepabeigtā Padomju ražojuma “Admiral Kuzņecov” klases bāzes kuģa “Rīga” (vēlāk – “Varjag”) korpuss. Kuģa korpusu ķīnieši bija nopirkuši, oficiāli to pamatojot ar mērķi izveidot milzīgu peldošo kazino.
Tā, nebija pirmā reize, kad Ķīna izmantoja iespēju iegādāties kādreizējo PSRS kara flotes lepnumu. Pirmie PSRS ražojuma avionesēji, kas tikai attāli atgādināja mūsdienu aviācijas bāzes kuģus bija “Kijev” klases smagie aviācijas nesēja kreiseri, kas bija spēcīgi bruņoti, tai skaitā ar “virsma-gaiss” klases raķetēm, pretkuģu raķetēm un torpēdām. No četriem monstrozajiem kuģiem viens tika sagriezts lūžņos, viens – pārdots Indijai, kura to pārbūvēja par pilnvērtīgu vidēja izmēra aviācijas bāzes kuģi, savukārt divi - “Kijeva” un “Minska” – pārdoti Ķīnai, kur tie tagad izpilda muzeju kuģu un luksusa klases viesnīcas funkcijas. Ja ieskaita ķīniešu nopirkto kuģi “Rīga” (“Varjag”), Ķīnas ostās pašlaik ir vairāk PSRS ražojuma aviācijas bāzes kuģu, nekā pašā Krievijā.
Abi kuģi ir spējīgi nest aptuveni 44 lidmašīnu lielu aviogrupu, taču Ķīnas aviācijas bāzes kuģu galvenais trūkums ir izvēle izmantot palēciena rampu iepretim katapultai, kas ievērojami ierobežo kuģa aviogrupas lidmašīnu lielumu un pacelšanās svaru. Tiesa, pašlaik Ķīna būvē trešo aviācijas bāzes kuģi, šoreiz to pilnībā konstruējot Ķīnā. Paredzams, ka šim kuģim būs elektromagnētiskās katapultas un, iespējams, arī kodoldzinēji.
Oriģinālais “Admiral Kuzņecov” klases kuģis ar tādu pašu nosaukumu, pašlaik ir ierakstīts Krievijas Kara flotes sarakstos. Kuģis, kura būvniecību par spīti Padomju Savienības sabrukumam, ar grūtībām izdevās pabeigt, no 1991. gada ir lielākais Krievijas Kara flotes kuģis. Kuģis, kas plaši pazīstams ar savu bēdīgi slaveno dzinēju, kura melnie mutuļi teju drīzāk atgādina dūmu aizsegu, vairāk savu dienesta laiku pavadījis, atrodoties remonta dokos, nevis pildot uzdevumus.
Kuģa dzinēju uzticību labi ilustrēja fakts, ka to visu ceļu no Krievijas līdz pat Sīrijai kuģi pavadīja velkonis, kurš bija gatavs sniegt palīdzību, savukārt pats bāzes kuģis nolaišanās laikā nelaimes gadījumos zaudēja vismaz divas lidmašīnas no savas ne visai plašā aviogrupas.
2018. gadā tika uzsākts kuģa remonts, taču tam paredzētais peldošais doks nogrima, savukārt pērn uz kuģa izcēlās ugunsgrēks. Lai arī vairākkārt ir izskanējušas baumas par kuģa norakstīšanu, Krievija to spītīgi turpina ieguldīt neadekvāti lielus resursus kara flotes lepnuma atjaunošanā.
Krievijā jau tagad tiek spriests par jauna aviācijas bāzes kuģa būvi. Abi jauno aviācijas bāzes kuģu projekti - “Šturm” un “Lamantin” – jau tiek plānoti ar kodoldzinējiem. Kamēr Krievijas varas gaiteņos jaunajiem projektiem tiek meklēta nauda, nesen paziņots, ka “Admirālim Kuzņecovam” beidzot tiks mainīti dzinēji, līdz ar to kuģis visdrīzāk vairs nespēs sveicināt citzemju krastus ar tumšiem dūmu mutuļiem.