Hiperskaņas raķešu bruņojums kļuvis par Krievijas militārās doktrīnas sastāvdaļu. Lai arī pagaidām šie ieroči nav masveidīgi izvietoti, ierobežotā informācija par to spējām un pielietošanas priekšnosacījumiem bieži rada daudz lielāku psiholoģisko efektu, paverot iespējas tālākiem Krievijas ārpolitiskajiem soļiem, secina “UK Defence Journal”.
Medijs norāda, ka Krievijas raķešu sistēmai 3M22 “Zircon” ir viss vajadzīgais potenciāls, lai fundamentāli mainītu karadarbību jūrā.
Atšķirībā no citām valstīm, kuras arīdzan attīsta hiperskaņas ieročus, Krievijas hiperskaņas raķešu tehnoloģijas lielā mērā vērstas uz tādu raķešu sistēmu radīšanu, kas spēj nest kodolgalviņas. Šādu pieeju vairākkārt aizstāvējis Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins, kā iemeslu minot Vašingtonas izstāšanos no Pretballistisko raķešu līguma (ABM) 2002. gadā.
Kā norāda Krievija, “Zircon” raķešu spējas apvieno gan hiperskaņas ātrumu, gan iespaidīgu raķešu manevrētspēju, lidojot salīdzinoši zemā augstumā. Šīs priekšrocības Krievijas Jūras spēkiem teorētiski nodrošina tādus ieročus aviobāzes kuģu iznīcināšanai, ko nav iespējams pārķert vai izsekot pretuzbrukuma veikšanai.
Ja ar šādiem ieročiem tiek aprīkots liels skaits mazāka izmēra kuģu, piemēram, “Buyan” klases korvetes, tādējādi Krievija sev nodrošinātu spējas neitralizēt krietni lielākus kuģus bez vajadzības izstrādāt un ieviest dzīvē dominances doktrīnu jūras spējās, kas piemēram, 1940. gadā ievadīja masīvu un dārgu aviācijas bāzes kuģu izmantošanu.
Kā norāda “UK Defence Journal”, šai raķetei aizvien nav izstrādāta no zemūdenēm palaižamā modifikācija. Turklāt vienas hiperskaņas raķetes cena svārstās no viena līdz diviem miljoniem ASV dolāru. Tas nozīmē, ka “Zircon” labājakā gadījumā bruņojumā tiks pieņemta 2022. gadā. Taču arī tad šī pieņemšana bruņojumā vairāk būs saistīta ar psiholoģisko un politisko, nevis operacionālo līmeni.
Gaidāms, ka lielākā daļa Krievijas raķešu kreiseru aizvien būs bruņota ar virsskaņas pretkuģu raķetēm “Onyx” un zemskaņas pretkuģu raķetēm “Kalibr”. Tas saistīts arī ar nesen veiktajām bruņojuma piegādēm. Kā raksta “UK Defence Journal”, piemēram raķešu “Onyx” ražotājs “NPO Mashinostroyeniya” 2019. gadā vien Krievijas Jūras spēkiem piegādāja 55 šī tipa raķetes – ievērojami vairāk nekā šis uzņēmums Krievijas Jūras spēkiem būtu saražojis un piegādājis citiem gadiem.
Tomēr neraugoties uz garo laika grafiku, kādā raķetes “Zircon” plānots ieviest bruņojumā, kā arī grūtībām, kas saistītas ar šo raķešu plašo ieviešanu, Krievija turpina lielīties ar to pārākumu, norādot uz NATO dalībvalstu augošo nervozitāti saistībā ar šīm ieroču sistēmām. Te pulikācijas autori uzdod jautājumu – kādēļ Krievija šādi rīkojas? Atbilde ir saistīta ne tik daudz ar pašas ieroču sistēmas priekšrocībām, kā ar “Zircon” lomu “krievu identitātes” veidošanā, kā arī sabiedrības uztveres sistēmu un Rietumos valdošo neskaidrību par hiperskaņas raķešu sistēmu spējām.
Šie “Zircon” sistēmas psiholoģiskie un politiskie ieguvumi samazina Krievijas nepieciešamību pēc divpusējiem un daudzpusējiem bruņojumu ierobežošanas līgumiem. Šādi Maskava cenšas ne tikai saglabāt savas tehnoloģiskās priekšrocības hiperskaņas ieroču izstrādē, bet, veidojot savas valsts iedzīvotāju militarizēto identitāti signalizē, ka Krievijai kolektīvā Eiropas drošība nav prioritāte.
Tiesa pašreiz valdošā spriedze starp NATO un ASV spēkiem no vienas puses un Krieviju nav hiperskaņas raķešu izraisīta parādība. Kā to identificēja bijušais ASV armijas Eiropā komandieris atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžess, pie šāda veida spriedzes eskalācijas un iespējamiem konfliktiem pušu starpā noved dažāda veida varas vakuumi un pārpratumi. Turklāt slepenība, kas apvij “Zircon” sistēmu, informācijas trūkums par tās spējām un skaidrības trūkums par tā pielietošanas priekšnosacījumiem, vēl vairāk saasina šo spriedzi. Kā norāda atvaļinātais ģenerālleitnants, tieši šajos apstākļos slēpjas lielākie “Zircon” radītie draudi NATO.
Paredzams, ka Rietumu atbilde “Zircon” radītajiem draudiem būs tik pat ātra. Tas nozīmē, ka drīzumā ir sagaidāmas gan līdzīgas raķetes, gan tiks atjauninātas raķešu pārtveršanas sistēmas.
Tai pat laikā “Zircon” jau šobrīd rada politisko un operacionālo nenoteiktību. Tas no vienas puses liek mazināt informatīvo asimetriju, savukārt no otras puses – sākt sarunas par šī tipa ieroču starptautisko regulējumu, kas jauna tipa ieroču izstrādes gados ir būtiskākas nekā jebkurā citā laika periodā.