Krievijas hiperskaņas ieroču psiholoģiskais un politiskais efekts ir lielāks par militāro

Tehnika un ekipējums
Sargs.lv/ UK Defence Journal
Krievijas hiperskaņas raķetes "Zircon" palaišana no kuģa
Foto: Foto: via REUTERS/Scanpix

Hiperskaņas raķešu bruņojums kļuvis par Krievijas militārās doktrīnas sastāvdaļu. Lai arī pagaidām šie ieroči nav masveidīgi izvietoti, ierobežotā informācija par to spējām un pielietošanas priekšnosacījumiem bieži rada daudz lielāku psiholoģisko efektu, paverot iespējas tālākiem Krievijas ārpolitiskajiem soļiem, secina “UK Defence  Journal”.

Medijs norāda, ka Krievijas raķešu sistēmai 3M22 “Zircon” ir viss vajadzīgais potenciāls, lai fundamentāli mainītu karadarbību jūrā.

Atšķirībā no citām valstīm, kuras arīdzan attīsta hiperskaņas ieročus, Krievijas hiperskaņas raķešu tehnoloģijas lielā mērā vērstas uz tādu raķešu sistēmu radīšanu, kas spēj nest kodolgalviņas. Šādu pieeju vairākkārt aizstāvējis Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins, kā iemeslu minot Vašingtonas izstāšanos no Pretballistisko raķešu līguma (ABM) 2002. gadā.

Kā norāda “UK Defence Journal” eksperti, iespējams, “Zircon” raķešu ieviešana Krievijas Jūras spēkos saistīta ar centieniem kaut cik palielināt to spējas, kas pēdējo gadu laikā arvien vairāk un vairāk samazinājušās, iepretim ASV Jūras spēkiem. Atšķirībā no ASV, Krievijai ir tikai viens lidmašīnu bāzes kuģis – neveiksmēm mocītais un ar konvencionālo degvielu darbināmais “Admiral Kuzņecov”, kas vairāk atrodas remonta dokā, nevis kaujas dežūrā. Tas nozīmē, ka bez jaunu ieroču ieviešanas Krievijas Jūras spēki nav spējīgi konkurēt ar NATO vai ASV jūras spēkiem.

Kā norāda Krievija, “Zircon” raķešu spējas apvieno gan hiperskaņas ātrumu, gan iespaidīgu raķešu manevrētspēju, lidojot salīdzinoši zemā augstumā. Šīs priekšrocības Krievijas Jūras spēkiem teorētiski nodrošina tādus ieročus aviobāzes kuģu iznīcināšanai, ko nav iespējams pārķert vai izsekot pretuzbrukuma veikšanai.

Ja ar šādiem ieročiem tiek aprīkots liels skaits mazāka izmēra kuģu, piemēram, “Buyan” klases korvetes, tādējādi Krievija sev nodrošinātu spējas neitralizēt krietni lielākus kuģus bez vajadzības izstrādāt un ieviest dzīvē dominances doktrīnu jūras spējās, kas piemēram, 1940. gadā ievadīja masīvu un dārgu aviācijas bāzes kuģu izmantošanu.

Tiesa, neraugoties uz “Zircon” draudiem, šo raķešu izmantošana nebūt nemazinās NATO klātbūtni Krievijas teritoriālo ūdeņu tuvumā. Iemesls tam varētu būt “Zircon” lēnā ieviešana Krievijas Jūras spēku bruņojumā.

Kā norāda “UK Defence Journal”, šai raķetei aizvien nav izstrādāta no zemūdenēm palaižamā modifikācija. Turklāt vienas hiperskaņas raķetes cena svārstās no viena līdz diviem miljoniem ASV dolāru. Tas nozīmē, ka “Zircon” labājakā gadījumā bruņojumā tiks pieņemta 2022. gadā. Taču arī tad šī pieņemšana bruņojumā vairāk būs saistīta ar psiholoģisko un politisko, nevis operacionālo līmeni.

Gaidāms, ka lielākā daļa Krievijas raķešu kreiseru aizvien būs bruņota ar virsskaņas pretkuģu raķetēm “Onyx” un zemskaņas pretkuģu raķetēm “Kalibr”. Tas saistīts arī ar nesen veiktajām bruņojuma piegādēm. Kā raksta “UK Defence Journal”, piemēram raķešu “Onyx” ražotājs “NPO Mashinostroyeniya” 2019. gadā vien Krievijas Jūras spēkiem piegādāja 55 šī tipa raķetes – ievērojami vairāk nekā šis uzņēmums Krievijas Jūras spēkiem būtu saražojis un piegādājis citiem gadiem.

Tomēr neraugoties uz garo laika grafiku, kādā raķetes “Zircon” plānots ieviest bruņojumā, kā arī grūtībām, kas saistītas ar šo raķešu plašo ieviešanu, Krievija turpina lielīties ar to pārākumu, norādot uz NATO dalībvalstu augošo nervozitāti saistībā ar šīm ieroču sistēmām. Te pulikācijas autori uzdod jautājumu – kādēļ Krievija šādi rīkojas? Atbilde ir saistīta ne tik daudz ar pašas ieroču sistēmas priekšrocībām, kā ar “Zircon” lomu “krievu identitātes” veidošanā, kā arī sabiedrības uztveres sistēmu un Rietumos valdošo neskaidrību par hiperskaņas raķešu sistēmu spējām.

“UK Defense Journal” autori norāda, ka pat nevērtējot atsevišķi konkrētā ieroča kaujas spējas, tas jau atstājis ietekmi uz Eiropas drošību, vairojot nenoteiktību. Taču tik pat liela loma šai ieroču sistēmai ir Krievijas iedzīvotāju nacionālās identitātes veidošanā. Kā norāda publikācijas autori, pēc savas 20 gadu ilgās valdīšanas laikā V.Putina režīms sabiedrības identitāti veidojis caur militarizācijas idejām. Hiperskaņas raķešu ieviešana rada sava veida Aukstā kara laikmeta “pulcēšanās ap karogu” efektu.

Šie “Zircon” sistēmas psiholoģiskie un politiskie ieguvumi samazina Krievijas nepieciešamību pēc divpusējiem un daudzpusējiem bruņojumu ierobežošanas līgumiem. Šādi Maskava cenšas ne tikai saglabāt savas tehnoloģiskās priekšrocības hiperskaņas ieroču izstrādē, bet, veidojot savas valsts iedzīvotāju militarizēto identitāti signalizē, ka Krievijai kolektīvā Eiropas drošība nav prioritāte.

Tiesa pašreiz valdošā spriedze starp NATO un ASV spēkiem no vienas puses un Krieviju nav hiperskaņas raķešu izraisīta parādība.  Kā to identificēja bijušais ASV armijas Eiropā komandieris atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžess, pie šāda veida spriedzes eskalācijas un iespējamiem konfliktiem pušu starpā noved dažāda veida varas vakuumi un pārpratumi. Turklāt slepenība, kas apvij “Zircon” sistēmu, informācijas trūkums par tās spējām un skaidrības trūkums par tā pielietošanas priekšnosacījumiem, vēl vairāk saasina šo spriedzi. Kā norāda atvaļinātais ģenerālleitnants, tieši šajos apstākļos slēpjas lielākie “Zircon” radītie draudi NATO.

Kā uzsver “UK Defence Journal”, nenoteiktība, ko rada “Zircon” un citas Krievijas izstrādātās hiperskaņas ieroču sistēmas atgādina bēdīgi slaveno “raķešu plaisu” PSRS un ASV attiecībās, kāda bija novērojama pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Toreiz informācijas trūkuma un dezinformācijas dēļ ASV puse pārvērtēja padomju raķešu krājuma patiesos apmērus. Savukārt šo raķešu spēju uztvere ietekmēja ASV politiku un ārpolitiku, vēl vairāk palielinot spriedzi abu pušu vidū.

Paredzams, ka Rietumu atbilde “Zircon” radītajiem draudiem būs tik pat ātra. Tas nozīmē, ka drīzumā ir sagaidāmas gan līdzīgas raķetes, gan tiks atjauninātas raķešu pārtveršanas sistēmas.

Tai pat laikā “Zircon” jau šobrīd rada politisko un operacionālo nenoteiktību. Tas no vienas puses liek mazināt informatīvo asimetriju, savukārt no otras puses – sākt sarunas par šī tipa ieroču starptautisko regulējumu, kas jauna tipa ieroču izstrādes gados ir būtiskākas nekā jebkurā citā laika periodā.

Dalies ar šo ziņu