NATO “Global Hawk” droni, kas izvietoti Itālijā, drīz vien savā starpā sadalīs 100 lidojuma stundas nedēļā un leposies ar jaunu jūras mērķu izsekošanas spēju, paziņojušas alianses amatpersonas, ziņo portāls “Defense News”.
Ambiciozie mērķi pieciem bezpilota lidaparātiem, kas izvietoti Sigonellas gaisa bāzē Sicīlijā izvirzīti laikā, kad NATO Virszemes novērošanas sistēmas programma nospraudusi mērķis sasniegt pilnīgo operacionālo gatavību 2024. gadā.
Virszemes novērošanas sistēmas programmā iesaistīti aptuveni 350 darbinieki, kuri jau strādā Sigonellas bāzē. Līdz ar pilnas operacionālās gatavības statusa sasniegšanu, programmas ietvaros nodarbināto skaits pieaugs līdz 600 cilvēkiem. Personāls apstrādās no bezpilota lidaparātiem iegūto informāciju.
Pēc gadiem ilgas kavēšanās programma sākotnējo operacionālās gatavības spēju sasniedza 2021. gada februārī pēc tam, kad 2020. gada novembrī alianse saņēma pēdējo no pieciem pasūtītajiem izlūkošanas droniem. Visi pasūtītie droni ir aprīkoti ar tehnoloģijām, kas nodrošina spēju izsekot gan kustīgus objektus jūrā, gan sauszemes mērķus.
“NATO Virszemes novērošanas programma vēlas atbalstīt gan sauszemes, gan jūras operācijas,” sacīja H. Kantvels. “Šis radara uzlabojums veicinās mūsu spēju novērot arī notiekošo jūrā, lai aizsargātu aliansi.” Tāpat programma nu ir gana attīstīta, lai apstrādātu datus arī no citām platformām, ne tikai no pieciem izlūkošanas droniem.
“Mēs jau saņemam neapstrādātus izlūkošanas datus no citām platformām un veicam analīzi NATO komandieru un lēmumu pieņēmēju atbalstam,” pauda ģenerālis Kantvels.
Dronu lidojumi tiek veikti lielā augstumā, virs komerciālo lidojumu koridoriem. Lai sasniegtu pareizo augstumu, droni pēc pacelšanās no Sigonellas gaisa bāzes augstumu uzņem virs Vidusjūras, lai novērstu ietekmi uz gaisa satiksmi. Tāpat ir pieejami īpaši avārijas lidlauki, ja bezpilota lidaparātam, atrodoties virs NATO valsts, nepieciešama ārkārtas nosēšanās.
Neseni preses paziņojumi liecina, ka droni piedzīvojuši signālu bloķēšanu no Krievijas, veicot novērošanu ap Melno jūru, Krimas pussalu un Ukrainas austrumiem.
Viena no NATO Virszemes izlūkošanas sistēmas ieviešanas projekta dalībvalstīm ir Latvija.
