Vācijas parlaments saskaņojis smago ieroču piegādes Ukrainai, par to savā sociālās saziņas vietnes “Twitter” kontā paziņojis Bundestāga Brīvo demokrātu partijas (FDP) pārstāvis Markuss Fābers.
“Dārgie draugi, Vācija tagad ātri apgādās Ukrainu ar smago kaujas tehniku. Esmu priecīgs, ka mēs – FDP parlamenta grupa spējām pārliecināt par to mūsu koalīcijas partnerus,” ierakstā “Twitter” norāda Fābers.
Viņš gan piebilda, ka šis uzdevums nebūs viegls ne no loģistikas, ne laika viedokļa. “Tomēr mēs beidzot to sākam darīt”, piebilda parlamentārietis.
Iepriekš gan Ukraina, gan virkne NATO ietilpstošo Austrumeiropas valstu, jo īpaši Polija un Baltijas valstis, asi kritizējušas Vāciju par nevēlēšanos piegādāt Ukrainai smago bruņojumu.
Portāls “The Defense Post” vēsta, ka Vācijas aizsardzības uzņēmus “Rheinmetall” gatavs Ukrainas bruņotajiem spēkiem nodot 50 Bundesvēra iepriekš lietotos kaujas tankus “Leopard 1”. Par to iepriekš Vācijas laikrakstam “Handelsblatt” sacījis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Armīns Paperēgers.
Viņš norādīja, ka pirmie tanki Ukrainas bruņojumā varētu nonākt pēc sešām nedēļām, savukārt pārējie, ja tam dos piekrišanu Vācijas federālā valdība, pēc trim mēnešiem. Pati Ukrainas karavīru apmācība tanku lietošanā aizņemtu vien dažas dienas.
Tanku piegāde Ukrainai var notikt pa koncerna Itālijas meitas uzņēmuma "Rheinmetall Italia" kanāliem trīs mēnešu laikā.
Līdztekus tankiem “Rheinmetall” Ukrainai piedāvājis arī 35 kājnieku kaujas mašīnas “Marder”, ko Ukraina savā rīcībā varētu saņemt līdz šī gada beigām. Šīs mašīnas Vācijas bruņotie spēki aktīvi izmantoja pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados.
Saskaņā ar izdevuma “Bild” vēstīto, “Rheinmetall” Vācijas federālajai valdībai sākotnēji piedāvāja šo tehniku Ukrainai piegādāt nekavējoši, izņemot to no konservācijas noliktavām. Tomēr šis ražotāja piedāvājums tika noraidīts, jo šādi ciestu pašas Vācijas spējas nodrošināt savas valsts aizsardzībai nepieciešamās rezerves.
Vācijas lēnīgums un nespēja vienoties par ieroču piegādēm Ukrainai izsaucis arī politisku neapmierinātību pašā Ukrainā. Tā, piemēram, šonedēļ oficiālā Kijiva noraidīja Vācijas prezidenta Franka Valtera Šteinmeiera vizītes piedāvājumu, norādot, ka Ukrainas puse drīzāk vēlētos tikties ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, ņemot vērā, ka viņš ir tā amatpersona, kas Vācijā spēj pieņemt tiešus politiskus lēmumus par ieroču piegādi Ukrainai.
Vācijā pieaug spiediens pret Šolcu palielināt atbalstu Ukrainai, kura gandrīz septiņas nedēļas cīnās pret Krievijas iebrukumu.
Lai gan Vācija, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir palielinājusi aizsardzības izdevumus un iesaistījusies sankcijās pret Krieviju, Berlīne ir atturējusies sūtīt Ukrainai uzbrukuma ieročus, savukārt Šolcs atšķirībā no citiem Eiropas līderiem noraidījis iespēju doties uz Kijivu.
Līdz šim Vācija Ukrainai ir nosūtījusi aizsardzības bruņojumu - prettanku ieročus, raķešu palaišanas sistēmas un zeme-gaiss tipa raķetes.
Arī sociāldemokrāta Šolca vadītajā valdības koalīcijā pieaug saspīlējums, jo, piemēram, zaļie aicina sūtīt Ukrainai vairāk ieroču.
