Nesenā agresorvalsts Krievijas pastāvīgā pārstāvja ANO Ženēvā padomnieka Borisa Bondareva demisija, ko viņš pamatoja kā protestu pret Krievijas veikto iebrukumu Ukrainā, un tai sekojošie diplomāta komentāri liek noprast, ka Krievijas diplomātiskajā korpusā sākusies arvien pamanāmāka krīze.
B. Bondarevs ir Krievijas diplomāts ar 20 gadu stāžu. Viņš Krievijas sākto karu Ukrainā, publiski nosauca par noziegumu pret Ukrainas un Krievijas tautām, vienlaikus apgalvojot, ka viņam līdzīgi domājošo Krievijas diplomātu aprindās ir daudz.
B. Bondarevs arī apstiprināja, ka informācijas analīze, kas nonāk Maskavā no Krievijas vēstniecībām un pārstāvniecībām, ir sagatavota vājā līmenī, proti, informācija tiek pasniegta tā, lai tā patiku Maskavā un atbilstu vadības priekšstatiem un vēlmēm, nevis atspoguļotu realitāti.
Augsta ranga politiķu un propagandistu norobežošanās no Krievijas valdošā režīma un diktatora, ir izrādījušies visai mazskaitlīgi un nekoordinēti gadījumu. Vairums oligarhu, bijušo politiķu un citu Kremlim pietuvināto personu izvēlējušies pamest Krieviju un klusēt, nevis palikt un publiski kritizēt režīmu. Tāpat nav novērots, ka bijušie elites pārstāvji aktīvi censtos veidot opozīciju V. Putina režīmam.
Turklāt pieņēmumu, ka šādu atsevišķu Krievijas amatpersonu personīgās drosmes piemēru gadījumiem nebūs ietekmes uz valdošā režīma stabilitāti, sniedz Baltkrievijas valdošā pašpasludinātā diktatora Aleksandra Lukašenko varas saglabāšana pēc 2020. gada masu protestiem pēc tam, kad viņš ar vēlēšanu rezultātu viltošanu un tai pēcāk sekojošu represiju vilni saglabāja varu. Arī toreiz no režīma norobežojās vairāki Baltkrievijas diplomāti, taču tas nerezultējās nedz ar ārlietu ministra Vladimira Makeja, nedz Aleksandra Lukašenko režīma nomaiņā. Tā vietā Baltkrievijas ārlietu dienestā tika īstenotas lojalitātes pārbaudes jeb “tīrīšanas”. Pēc šāda principa, visticamāk, rīkosies arī Krievija.