ASV Kongress plāno piešķirt vairāk nekā astoņus miljardus ASV dolāru, lai veicinātu augstas prioritātes munīcijas krājumu ražošanai, vienlaikus piešķirot ASV Aizsardzības departamentam (Pentagonam) kara laika iepirkuma pilnvaras, kas dos iespējas palīdzēt Ukrainai cīnīties ar agresorvalsti Krieviju, kā arī ļaus papildināt pašas ASV munīcijas krājumus.
858 miljardu ASV dolāru vērto Nacionālās aizsardzības autorizācijas aktu 2023. gada fiskālajam gadam jau atbalstījusi ASV Pārstāvju palāta, savukārt Senāta balsojums gaidāms šonedēļ.
Šis akts dod iespēju munīcijas iegādei izmantot vēl vairāk nekā 2,7 miljardus ASV dolāru. Šie līdzekļi atvēlēti papildus 5,9 miljardiem ASV dolāru, kas novirzīti ASV Jūras spēku papildus munīcijas iegādei, vienlaikus paplašinot ASV munīcijas ražošanas rūpniecisko jaudu. Tomēr ASV Kongress joprojām risina sarunas par galīgo apropriāciju paketi munīcijas iegādes finansēšanai, līdztekus pašmāju prioritātēm.
Nacionālās aizsardzības autorizācijas akta ietvaros paredzēti arī vairāki ārkārtas pasākumu mehānismi, kas varētu paātrināt munīcijas iepirkumu procesu. Tā ietvaros Pentagonam atviegloti vairāki iepriekš noteiktie ierobežojumi, dodot iespējas slēgt daudzgadu munīcijas piegādes līgumus, kādi parasti tikuši attiecināti tādām lielām iepirkuma programmām, kāds domātas ASV Jūras spēku kuģu iegādei vai Gaisa spēkiem domāto lidmašīnu iepirkumam.
Senators Dž. Kornīns arī piebilda – ASV jābūt gatavai tikt galā ne tikai ar problēmām Eiropā, bet arī novērst draudus citviet, tostarp Āzijā.
Nacionālās aizsardzības autorizācijas akts nākamajā fiskālajā gadā ļaus ASV Jūras spēkiem tērēt 5,9 miljardus ASV dolāru, lai iegādātos papildus 2364 munīcijas vienības. Šī atļauja nāk laikā, kad ASV Kongress cenšas stiprināt Jūras spēkus, lai Klusajā okeānā konkurētu ar Ķīnu. Šiem mērķiem Kongress papildus ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas novirzītajiem līdzekļiem nolēma papildus piešķirt vēl l 1,1 miljardu ASV dolāru.
Šis finansējums ietver 574 miljonus ASV dolāru, lai paplašinātu aizsardzības rūpnieciskās bāzes spēju ražot munīciju Jūras spēku vajadzībām. 200 miljoni ASV dolāru ir rezervēti, lai paplašinātu jūras spēku izmantoto raķešu ražošanas līnijas, bet vēl 20 miljoni dolāru, lai stiprinātu aizsardzības nozares spēju ražot pretkuģu raķetes “Harpoon”. Zīmīgi, ka šīs raķetes ASV nosūtījušas arī uz Ukrainu
Raķetes “Harpoon” ir viena no daudzajām ieroču sistēmām, Taivānas vairāku miljardu ASV dolāru lielajā ārvalstu ieroču iepirkumā. Lai gan Taivāna šīs raķetes ir iegādājusies, tā šos ieročus vēl nav saņēmusi. Līdz ar piegādēm Taivānai, arī pašai ASV nepieciešamas šīs raķetes, jo jāaizpilda šī tipa ieroču krājumi pēc tam, kad ASV nosūtīja tai piederošās raķetes uz Ukrainu. Šis apstāklis vēl vairāk palielina rindu pēc šiem ieročiem.
Pentagons var izmantot jauno kārtību, lai lai iegādātos 2600 “Harpoon” raķetes, kā arī 5100 raķetes “AIM-9X Sidewinder” raķetes. Šie ieroči nodoti Ukrainas rīcībā.
Tāpat Jaunās Nacionālajā aizsardzības autorizācijas aktā iekļautās pilnvaras dos tiesības Pentagonam iegādāties 17000 tuvās darbības rādiusa taktiskās ballistiskās raķetes ATACMS. ASV prezidenta Džo Baidena administrācija pagaidām ir atteikusies nosūtīt Ukrainai ATACAMS, neskatoties uz vairāku republikāņu spiedienu. ASV prezidenta administrācija bažījas, ka tas varētu izraisīt plašāku NATO konfliktu, ja Ukrainas aizstāvji šos ieročus izmantos uzbrukumiem dziļi Krievijas teritorijā.
Tieši Ukrainas atbalsta labad š ārkārtas munīcijas iepirkuma pilnvaras plānots paplašināt virs ASV nepieciešamā apjoma, lai arī turpmāk ASV spētu nosūtīt ieroču un munīcijas krājumus uz Ukrainu, kā arī citiem pircējiem, kuru politiku atbalsta ASV.
Kā piemēru “Defese News” min Taivānu. Lai gan tā ar ASV ir parakstījusi līgumu par 5600 pretgaisa aizsardzības raķešu “Stinger” un 700 precīzās tālās darbības artilērijas iekārtu M142 HIMARS iegādi, tā joprojām ir spiesta gaidīt uz piegādēm no ASV. Tikmēr Ukraina saņēmusi 1400 “Stinger” raķešu un 20 HIMARS sistēmas.
