Ukraina saņems vienu no līdz šim plašākajām militārā atbalsta paketēm, taču piegādāto ieroču vidū vēl nebūs tās prasīto kaujas tanku “Leopard” vai M1 "Abrams". Par to pēc Ukrainas sabiedroto valstu aizsardzības ministru tikšanās ASV Gaisa spēku Ramšteinas aviobāzē Vācijā paziņoja ASV Aizsardzības sekretārs Loids Ostins un ASV Bruņoto spēku apvienoto štābu komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs.
Pirmais par sabiedroto lēmumu – pagaidām nesūtīt uz Ukrainu tankus paziņoja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pustoriuss.
"Šodien mēs joprojām nevaram pateikt, kad tiks pieņemts lēmums un kāds būs lēmums par tankiem "Leopard"," viņš sacīja.
Pēc ministra teiktā, ir argumenti gan par, gan pret tanku piegādēm Ukrainai, kurus izvirza dažādas valstis.
Kā norādīja Pistoriuss, ir radies nepareizs iespaids, ka Vācija vienīgā bloķē tanku piegādes Ukrainai.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka "Vācija nestāvēs partneru ceļā".
Savus tankus M1 “Abrams” Ukrainai pagaidām neplāno piegādāt arī tās lielākais atbalstītājs ASV. To pēc tikšanās rīkotajā preses konferencē apliecināja L. Ostins un ģenerālis M. Millijs.
Viņš uzsvēra, ka jau apstiprinātās ieroču piegādes nodrošinās vairāku brigāžu apbruņošanu ar moderniem ieročiem, kuru vidū gan nav tanki.
ASV aizsardzības sekretāra teiktajam piekrita arī ģenerālis M.Millijs norādot, ka līdztekus modernas tehnikas piegādēm ukraiņu karavīriem jāsniedz kvalitatīva apmācība, kurā tie iemācās ne tikai braukt vai šaut ar Rietumu piegādāto tehniku, bet arī to efektīvi izmantot taktiskajās situācijās, gūstot pārākumu kaujas laukā.
Jaunās militārās palīdzības paketes ietvaros ASV ir apņēmusies Ukrainai nosūtīt 59 bruņutransportierus “Bradley”, astoņas “Avenger” pretgaisa aizsardzības sistēmas, 53 mīnu izturīgos bruņutransportierus (MRAP), 90 bruņutransportierus “Stryker” 36 105mm haubices, 100 “M113” bruņutransportierus, 18 pašgājējhaubices “M109”, 4000 “Zuni” raķetes, “RIM-7” raķetes, 350 apvidus auto "Humvee" un dažāda veida munīciju, tai skaitā HIMARS un NASAMS sistēmām paredzēto.
Jau vairākas dienas pirms Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmes medijos plaši izskanēja ziņas par iespējamo smago kaujas tanku “Leopard 2” nosūtīšanu Ukrainai, taču tam bija nepieciešams saņemt ražotājvalsts Vācijas atļauju.
Šobrīd zināms, ka Vācija nav lēmusi par labu tanku nosūtīšanai, taču Vācija Ukrainai piegādās 40 kājnieku kaujas mašīnas “Marder”. Šī ir kārtējā reize, kad Vācija vilcinās piegādāt Ukrainai vairāk modernu ieroču, kas Rietumu sabiedrībā ir radījis skeptisku noskaņojumu par Vācijas kā Eiropas lielvalsts statusu.
Portāls “Sargs.lv” jau ziņoja, ka iepriekš Polija pauda gatavību rīkoties pati un nosūtīt uz Ukrainu tankus “Leopard 2” arī bez Vācijas atļaujas saņemšanas.
Lielāka brīvība un izlēmība smago kaujas tanku nosūtīšanā ir Lielbritānijai, kura ir apņēmusies Ukrainai nosūtīt 14 tankus “Challenger 2”, kas būs pirmie Rietumvalstīs ražotie smagie kaujas tanki, kuri tiks nodoti Ukrainas rīcībā. Tāpat Lielbritānija nosūtīs 30 “AS-90” pašgājējhaubices, 200 bruņutransportierus un 600 “Brimstone” raķetes.
Čehija sadarbībā ar ASV un Nīderlandi Ukrainai piegādās 90 “T-72” tankus, kuri šobrīd ļoti plaši tiek izmantoti Krievijas aizsāktajā karā Ukrainā. Iepriekšējā vienošanās paredzēja, ka ASV un Nīderlande apmaksās konkrēto tanku modernizāciju, lai tos varētu nosūtīt kaujas uzdevumu izpildē Ukrainā.
Pirmo reizi tiks nosūtīti arī Rietumos ražoti Francijas “vieglie tanki” “AMX-10 RC”, tāpat Dānija plāno nosūtīt 19 “Caesar” pašgājējhaubices, kamēr Slovākija ar Vācijas, Norvēģijas un Dānijas atbalstu nosūtīs 16 152mm “Dana-M2” pašgājējhaubices.
Arī Zviedrijas valdība paudusi gatavību uz Ukrainu nosūtīt pašgājējartilērijas iekārtas “Archer” un kājnieku kaujas mašīnas CV-90.
Papildus tiks stiprināta arī Ukrainas pretgaisa aizsardzība, proti, Itālija kopā ar Franciju nosūtīs vienu “SAMP/T” pretgaisa aizsardzības sistēmu, Vācija un Nīderlande katra vienu pretgaisa aizsardzības sistēmu “Patriot” bateriju, un Kanāda vienu “NASAMS” bateriju.
Jau tuvākajā laikā arī Latvija Ukrainai nosūtīs jaunu militāro palīdzību – “Stinger” pretgaisa aizsardzības raķetes, helikopterus, ložmetējus ar munīciju un bezpilota lidaparātus. Tāpat šogad Latvija turpinās apmācīt dažāda līmeņa Ukrainas bruņoto spēku karavīrus. Šī brīža plāns paredz palielināt apmācību intensitāti un apmācīt vismaz divas reizes vairāk ukraiņu nekā tas tika izdarīts 2022. gadā. Par apjomīgām ieroču piegādēm paziņojusi arī Lietuva un Igaunija.
Arī Somija paziņojusi par līdz šim lielāko militāro palīdzību 400 miljonu eiro vērtībā. Ar šādiem līdzīgiem paziņojumiem klajā nākušas vairākas citas valstis, kuras Ukrainai piegādās dažāda veida aizsardzības līdzekļus, ieročus un munīciju.
Tikšanās sākumā kontaktgrupu uzrunāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Šī bija pirmā reize, kad V. Zelenskis uzrunāja kontaktgrupu. Viņš pateicās sanākušajiem delegātiem par viņu centieniem, un sacīja, ka viņu militārā palīdzība jau ir devušas rezultātus frontes līnijās Ukrainā.
Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē tikās aizsardzības ministri un augstākās militārās amatpersonas, lai pārrunātu Krievijas karu Ukrainā un nepieciešamo atbalstu Ukrainai, kā arī citus drošības jautājumus, ar kuriem šobrīd saskaras Ukraina un sabiedrotie. Sanāksmi vadīja ASV aizsardzības sekretārs L. Ostins.
Kopumā kopš Džo Baidena administrācijas darbības sākuma ASV ir piešķīrusi Ukrainai vairāk nekā 27,4 miljardus ASV dolāru drošības palīdzībā.
Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksme Ramšteinā apvieno vairāk nekā 50 valstis, un tā tika izveidota ar mērķi kolektīvi atbalstīt Ukrainu, lai sniegtu atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un pilna mēroga uzsāktās karadarbības.