Lai arī Ukraina jau kopš pagājušā gada cenšas no ASV panākt tālās darbības raķešu ATACMS piegādes, līdz šim tas nav izdevies, jo ASV administrāciju satraucas, ka Ukrainas bruņotie spēki varētu dot triecienus pa mērķiem Krievijas teritorijā un eskalēt konfliktu līdz Trešajam pasaules karam. Tomēr, kā ziņo “Reuters”, jaunākajā ASV militārās palīdzības paketē varētu tikt iekļautas taktiskās raķetes GLSDB. “Sargs.lv” pēta, vai tās spēs radīt būtiskas pārmaiņas kaujas laukā?
Atšķirībā no Ukrainas armijas kārotajām taktiskajām raķetēm ATACMS, kuru darbības rādiuss sasniedz pat 300 km, nule izziņotajām GLSDB raķetēm tas ir uz pusi mazāks. Vienlaikus šie aptuveni 150 km ir gandrīz divreiz lielāks trieciena rādiuss par to attālumu, ko spēj sasniegt šobrīd Ukrainas frontē izmantotās GLMRS sistēmas raķetes (ap 80 km). Ziņots, ka vairāk nekā divus miljardus dolāru vērtajā paketē iekļautas arī pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot”, prettanku raķetes “Javelin” un citas ieroču sistēmas un munīcija.
Arī GLSDB raķetes iespējams palaist no mobilajām sistēmām HIMARS, kas ir vēl viena būtiska priekšrocība (tiesa, tam nepieciešami speciāli adapteri). Turklāt minēto komponentu izmantošana šo raķešu izgatavošanu padara samērā vienkāršu un lētu – vienas GBU-39 bumbas izmaksas ir aptuveni 40 000 dolāru. Raķetes kaujas elements sver aptuveni 90 kg, un lādiņam ir GPS vadība, kas ļauj to ar ārkārtīgu precizitāti novadīt līdz mērķim jebkuros laikapstākļos un nebaidoties no sakaru traucējumiem. GLSDB precizitāte ir teju neticama – raķete spēj trāpīt pat automašīnas riepas izmēra mērķī.
Šobrīd daudzi militārie eksperti tieši GLMRS raķešu piegādes kombinācijā ar mobilajām raķešu palaišanas sistēmām HIMARS un M270 uzskata par nozīmīgu lūzuma punktu konflikta gaitā, kas pagājušā gada jūnija beigās/jūlija sākumā palīdzēja Ukrainai vairākās pozīcijās iegūt pārsvaru pār Krievijas karaspēku. Šīs raķetes ļāva ukraiņiem sekmīgi iznīcināt Krievijas armijas krājumus, vadības centrus un dzīvo spēku tā koncentrācijas vietās, spiežot Krieviju mainīt taktiku un atvirzīt apgādes ķēdes dziļāk frontes aizmugurē, bet atsevišķās pozīcijās – arī atkāpties pilnībā, kā tas notika Hersonā.
Tomēr šobrīd GLMRS sniegto attālumu vairs nav pietiekami, lai apturētu potenciālo Krievijas ofensīvu, un Ukrainai steidzami nepieciešamas efektīvākas raķešu sistēmas. Vai GLSDB taktiskajām raķetēm varētu būt līdzīga ietekme? “Šobrīd mēs nespējam sasniegt Krievijas militāros objektus vairāk nekā 80 kilometru attālumā,” norāda ukraiņu militārais analītiķis Oleksandrs Musijenko. “Ja mēs spētu tos sasniegt praktiski līdz pat Krievijas robežai vai okupētajā Krimas teritorijā, bez šaubām, tas samazinātu Krievijas spēku uzbrukuma spējas.”
Ja UBS savā rīcībā iegūtu GLSDB raķetes, viņu uzbrukuma areāls varētu aptvert praktiski visu okupētajā teritorijā esošo ceļu tīklu līdz pat Krimai caur Berdjansku un Melitopoli. Tas varētu piespiest Krievijas armiju savas apgādes līnijas pārvirzīt uz Krimas tiltu, kas joprojām ir sliktā tehniskā stāvoklī pēc pagājušā gada oktobrī notikušā sprādziena.
Tam piekrīt arī “LIGA.net” aptaujātais Izraēlas armijas virsnieks un militārais analītiķis Igals Levins: “GLSDB satrieks drupās krievu loģistiku, štābus, PGA sistēmas, sakaru un koordinācijas punktus. Pirmkārt, mērķis būs loģistika, pēc tam pāries arī pie citiem mērķiem.” Levina ieskatā šo raķešu kaujas elementa nelielais svars nav trūkums, jo tās jau sākotnēji projektētas kā aviācijas bumbas un arī tiks palaistas kā raķešu sērija, nevis savrupiem triecieniem.
Protams, tikai ar GLSDB raķetēm Krievijas armijas loģistiku pilnībā iznīcināt neizdosies, tomēr krieviem atkal būs jāpārvieto loģistikas objekti vairāk nekā 120 km attālumā no frontes līnijas, pauž analītiķis. Tas nav vienkāršs un ātri paveicams uzdevums, un šāda pārcelšana varētu katastrofālos apmēros pagarināt piegādes ceļus.
“Krievijas transporta loģistika nav īpaši labi attīstīta. Automašīnu skaita, vadītāju, degvielas un laika patēriņam var būt izšķiroša nozīme,” skaidro eksperts. “Jau šobrīd autotransporta piegādes ceļu garums sasniedz 60 km, un mēs varam to pagarināt dubultīgi.” Viņš uzskata, ka šobrīd Ukrainas spēkiem pietiks operatīvo mērķu vairākiem mēnešiem arī rādiusā līdz 150 km, tāpēc tik ļoti kārotās raķetes ATACMS pašreiz nav prioritāte.
Tiesa, lielākais izaicinājums saistībā ar GLSDB raķešu piegādi būs to piegādes ātrums – tās ir pilnībā jauns izstrādājums, kas oficiāli vēl nav ieviests nevienas armijas, tostarp arī pašas ASV, bruņojumā. Attiecīgi Pentagons nespēs šīs raķetes piegādāt no saviem krājumiem, bet veiks to pasūtījumu ražotājam, un papildu laiks visdrīzāk būs nepieciešams tieši ražošanas līnijas izveidošanai.
Pēc “Reuters” aplēsēm pirmās piegādes varētu notikt 2023. gada pavasarī, taču citas prognozes ir krietni pesimistiskākas un paredz, ka vērā ņemamos daudzumos (vismaz 750 vienības) GLSDB raķetes Ukraina saņems tikai 2024. gadā.