Vācijas ieroču ražotājs “Rheinmetall” vadība iepriekš paziņoja par vēlmi Ukrainā uzbūvēt bruņojuma ražošanas rūpnīcu, kas katru gadu varētu saražot līdz pat 400 jaunākās paaudzes tanku “Panther KF51”. Tiesa ASV aizsardzības nozares medija “Defense News” aptaujātie eksperti pauž šaubas par to, vai šis Vācijas uzņēmuma plāns tiks īstenots. Šī plāna galvenie šķēršļi ir vairāki – sākot no pašas ražotnes vietas drošības apstākļiem līdz pat riskiem komponenšu piegāžu ķēdēs.
“Rheinmetall” izpilddirektors Armīns Papergers kopš šā gada sākuma vairākas reizes runājot ar Vācijas medijiem, norādījis, ka uzņēmums risina sarunas ar Ukrainu par iespēju ieguldīt 200 miljonus eiro pilnīgi jaunas tanku rūpnīcas izveidē Ukrainā. Iecerēts, ka ar tās saražotajiem tankiem Ukraina varētu apbruņot savus bruņotos spēkus.
“Defense News” norāda, ka vērsās “Rheinmetall”, lai iegūtu sīkāku informāciju par iespējamiem uzņēmuma plāniem, taču, kompānijas pārstāvji tos atteicās nodrošināt, aicinot izmantot tikai Vācijas laikrakstam “Rheinische Post” publikāciju ar A. Papergera interviju.
Tikmēr “Defense News” aptaujāto ekspertu vidū vairāki publiski izskanējušo plānu elementi raisījuši skepsi. Sarunā ar mediju Vašingtonas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra vecākais padomnieks Marks Kančians pauda viedokli, ka “Rheinmetall” paredzētais ražošanas līmenis iespējamajā ražotnē Ukrainā, šķiet nereāli augsts.
Viņš arī piebilda, ka 200 miljoni eiro kā iespējamais investīciju apjoms šāda mēroga ražošanas jaudās izklausās pārāk mazs tik ambiciozam mērogam. Kā norāda eksperts, līdz šim publiski izskanējušie “Rheinmetall” plāni drīzāk varētu būt vērsti uz sadarbību ar pēckara Ukrainu. Tāpat nav skaidrs kāds būs gala mērķis - pilna mēroga ražotnes izveide vai potenciāli mazāka ražotne gatavās produkcijas montāžai.
Tikmēr “RAND Corporation” , vecākā aizsardzības analītiķe Marta Kepe “Defense News” norādīja, ka gatavo detaļu sagatavošana Vācijā un galīgās montāžas process Ukrainā rada risku, kas saistīts ar militāri sensitīvo preču nosūtīšanu uz kara zonu. Turpretim pilnīga kaujas tanku būve Ukrainā varētu mazināt šīs grūtības un ilgtermiņā, iespējams, sniegt labumu arī citām Eiropas valstīm.
"”Panther” tanku ražošana Ukrainā nozīmētu, ka Vācijai līdz ar citām Eiropas valstīm nebūtu jānodod Ukrainai savos krājumos esošās kaujas platformas, tādējādi saglabājot savas atturēšanas un aizsardzības spējas, vienlaikus palīdzot Ukrainai," viņa atzina.
Tikmēr M.Kančans norādīja, ka Ukraina pašlaik uzkrāj dažādu veidu tankus no donorvalstīm, kurus varētu būt grūti uzturēt, un vēl viena tipa pievienošana varētu saasināt šo problēmu.
Šādā ziņā no “Rheinmetall” priekšlikumam ir maz jēgas. Lietderīgāk būvēt vai modernizēt rūpnīcu, kura spējīga uzlabot valsts galvenos kaujas tankus - T72, sacīja M.Kančāns.
“Ukrainas rīcībā ir daudz vairāk tieši šo padomju laika tnku, un tos varētu modernizēt par daudz zemākām izmaksām. Tas arī ļautu tiem, iespējams, iekļūt pasaules tirgū, jo daudzās citās valstīs ir T72 sāk novecot, ”viņš teica.
Tajā pašā laikā RAND vecākais analītiķis sauszemes karadarbības un Krievijas militāro spēju jautājumos Skots Bostons uzskata, ka tehnoloģiski jauna platforma ir tieši tas, kas Ukrainai ir vajadzīgs.
"Tankā izvietotajam jaunajam 130 milimetru lielgabalam ir liels izaugsmes potenciāls. Īpaši tāpēc,” viņš sacīja. “Krievija ir zaudējusi ļoti lielu daļu no savas modernās tanku flotes, paies ļoti ilgs laiks, līdz tās sauszemes spēki spēs savākt tik lielu skaitu modernizētu tanku, kāds tas bija iebrukuma Ukrainā pirmajos mēnešos pagājušajā gadā," sacīja eksperts.
S. Bostons piebilda, ka, iespējams, “Panther” spēs darbināt un strādāt tandēmā ar dažādām robotizētām platformām, droniem un bezpilota sauszemes sistēmām, kas jau ir paredzētas jaunā kaujas tanka koncepcijā. Tādējādi, ņemot vērā to, cik pieredzējuši Ukrainas spēki ir kļuvuši dažādu bezpilota lidaparātu izmantošanā kaujas laukā, šāda veida tehnoloģija varētu izrādīties straujš spēju lēciens.