Aizvien vairāk tiek uzdots jautājums, vai Ķīna nodrošinās militāro palīdzību agresorvalstij Krievijai, taču ASV laikraksts “The New York Times” ir atklājis, ka kopš iebrukuma Ukrainā Ķīna uz Krieviju ir nosūtījusi dronus vairāk nekā 12 miljonu ASV dolāru vērtībā. Šis fakts liecina par abu pušu kluso sadarbību un slēptajiem sankcionēto preču piegādes ceļiem.
ASV prezidenta Džo Baidena administrācija jau pagājušajā mēnesī solīja vērsties pret visiem uzņēmumiem, kas pārdod kritiskās tehnoloģijas Krievijai, taču “The New York Times” atklātā informācija norāda, ka Ķīna ir palīdzējusi Krievijai jau kopš kara sākuma.
Lai gan bezpilota lidaparātu tirdzniecība ir palēninājusies, pēc Krievijas iebrukuma ieviestās sankcijas nav spējušas apturēt bezpilota lidaparātu eksportu, tādējādi sniedzot Krievijas karavīriem nepieciešamo gaisa atbalstu.
Produkti no dažādiem Ķīnas augsto tehnoloģiju uzņēmumiem, tādiem kā pasaulē pazīstamākā dronu ražotāja “DJI”, kura produkcija nopērkama arī veikalos Latvijā, un virknes citu mazāku uzņēmumu, nonāca Krievijā caur starpniekiem un nelieliem uzņēmumiem.
Sarežģītie pārdošanas kanāli un neskaidri produktu apraksti eksporta datos apgrūtina galīgo Krievijai pārdoto dronu uzskaiti, tādējādi oficiālā tirdzniecība, visticamāk, ir tikai daļa no lielākas tehnoloģiju plūsmas, izmantojot neoficiālus kanālus un citas Krievijai draudzīgas valstis, piemēram, Kazahstānu, Pakistānu un Baltkrieviju.
Ķīnas tehnoloģiju uzņēmums “DJI” iepriekš apgalvojis, ka ir apturēti sūtījumus gan uz Krieviju, gan Ukrainu, taču “The New York Times” esošā informācija liecina par pretējo. Tagad uzņēmums kļuvis par ASV eksporta kontroles vienu no mērķiem.
“DJI” pārstāvis “The New York Times” e-pastā pavēstīja, ka uzņēmums kopš 16. aprīļa nav atradis ierakstus par tiešu dronu pārdošanu Krievijai un tiks veikta izmeklēšana meitasuzņēmumā par iespējamu produktu pārdošanu Krievijai. Uzņēmums, pēc pārstāvja teiktā, ir apturējis visus sūtījumus uz Krieviju un Ukrainu, un tam ir "rūpīgi protokoli", lai nepieļautu ASV sankciju pārkāpšanu.
Kopumā gandrīz 70 Ķīnas eksportētāji kopš kara sākuma Krievijai pārdevuši 26 dažādu zīmolu Ķīnas dronus. Otrs lielākais pārdotais zīmols ir “Autel”, Ķīnas dronu ražotājs ar meitasuzņēmumiem ASV, Vācijā un Itālijā. Eksportētāji ir pārdevuši “Autel” dronus gandrīz 2 miljonus ASV dolāru vērtībā, un jaunākā partija Krievijai tika nosūtīta februārī.
“Autel” e-pastā laikrakstam rakstīja, ka uzņēmumam nav zināms par produktu pārdošanu Krievijai un par šo jautājumu tiek veikta iekšēja izmeklēšana.
Militāri, diplomātiski un ekonomiski Pekina ir kļuvusi par arvien nozīmīgāku balstu Krievijai tās kara īstenošanā. Ķīna joprojām ir viena no lielākajām Krievijas naftas pircējām, palīdzot finansēt iebrukumu, taču vēl neatbildēts paliek jautājums, vai Ķīna oficiāli sāks militāri atbalstīt Krieviju.
