Ukrainas bruņotie spēki no ASV beidzot saņems ilgi kārotās “ATACMS” taktiskās ballistiskās raķetes. Tā nesenās Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizītes laikā ASV paziņojis šīs valsts prezidents Džo Baidens. Tiesa, kā ziņo ASV mediji, Kijiva saņemšot vien "nelielu skaitu" šī tipa raķešu. Kādu efektu kaujas laukā tās spētu sniegt un kādas spējas caur to iegūšanu iegūs Ukrainas aizstāvji, analizē ASV mediji “The Washington Post” un “Stars and Stripes”.
Kas ir “ATACMS” raķetes?
“ATACMS” jeb ASV Armijas taktisko raķešu sistēma MGM-140 ir taktiskā ballistiskā raķete, kura atkarībā no to specifikācijas var sasniegt mērķus līdz pat 300 kilometru attālumam. Šīs raķetes darbības rādiuss par vairāk nekā divām reizēm pārsniedz Ukrainas rīcībā esošās padomju laika ražojuma Točka-U raķetes darbības rādiusu.
“ATACMS” ražotājs "Lockheed Martin" spēj saražot 500 šādas raķetes gadā. Lai arī ASV šīs ieroču sistēmas ļauj eksportēt tās sabiedrotajiem, to vidū aizvien nebija Ukraina.
Lielbritānija un Francija jau ir nodevušas Ukrainai no kaujas lidmašīnām palaižamas spārnotās raķetes, kuru darbības rādiuss sasniedz aptuveni 225 kilometrus. “ATACMS” raķešu rādiuss ir tālāks un tās iespējams palaist no zemes.
Ar kasešu kaujas galviņām aprīkota ATACMS raķete izkliedē simtiem lādiņu noteiktā augstumā, aptverot plašāku teritoriju, kurā atrodas mērķi. Ar taimera palīdzību tiek regulēts, lai raķetē esošie lādiņi sprāgtu tuvāk zemei vai uz zemes, izkliedējot šrapneļus, kas paredzēti karavīru likvidēšanai, vai bruņota transporta, piemēram, tanku iznīcināšanai.
Kāpēc ASV kavējas ar “ATACMS” raķešu nodošanu Ukrainai un kas ir mainījies?
Pentagons līdz šim ir kavējies ar “ATACMS” raķešu nodošanu Ukrainai, baidoties, ka Kijevas bruņotie spēki šīs ieroču sistēmas varētu izmantot pret mērķiem dziļi Krievijas teritorijā. Ukrainas amatpersonas šīs bažas dēvējušas par aizbildnieciskām.
Vašingtonas vilcināšanās saistībā ar raķešu piegādēm Kijevai izriet arī no nevēlēšanas konfrontēt ar Maskavu, kura jau ir raksturojusi potenciālo “ATACMS” raķešu piegādi kā “sarkanās līnijas” pārkāpšanu.
Zināms, ka pašām ASV “ATACMS” raķešu krājumi ir ierobežoti, kas nozīmē, ka nosūtot Ukrainai daļu no šīm raķetēm tiktu samazināti pašas ASV krājumi, kuru atjaunināšanai būtu nepieciešams laiks.
Pentagons arī ir izteicies, ka Kijevai šobrīd ir svarīgākas vajadzības nekā “ATACMS” raķetes. Atklātajos avotos esošā informācija liecina, ka ar kasešu munīciju aprīkotas raķetes ASV krājumos ir skaitliski vairāk nekā ar standarta viena lādiņa aprīkotās kaujas galviņu raķetes, kuras, savukārt vairs netiek uzskatītas par tik efektīvām.
Aptuveni pirms gada, ASV prezidents Dž. Baidens izteicās, ka Vašingtona “nepiegādās Ukrainai raķešu sistēmas, kas spētu nodrošināt triecienus Krievijas teritorijā”. Taču nepilnu gadu vēlāk, 2023. gada maijā Dž. Baidens pirmo reizi atzina, ka “ATACMS” raķešu piegāde Ukrainai “nav izslēgta”.
Kāda loma tajā ir “HIMARS” sistēmām?
“ATACMS” raķetes var tikt palaistas no augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmas (“HIMARS”), kādas ASV piegādājušas Ukrainai kopš pagājušā gada. Līdz šim ASV nodevusi Ukrainas bruņotajiem spēkiem “HIMARS raķešu sistēmu vadāmo munīciju, kas spēj sasniegt mērķus līdz pat 80 kilometru attālumā.
Ukrainas politiskā vadība un bruņotie spēki raksturojuši “HIMARS” lomu, kā izšķirošu centienos atbrīvot okupētās teritorijas. “HIMARS” sistēmām piemīt augsta mobilitātes spēja kaujas laukā un tā ir bijusi līdz šim modernākā ieroču sistēma, kādu Vašingtona nodevusi Kijevai.
Ņemot vērā “HIMARS” sistēmu efektivitāti un to radīto apdraudējumu Krievijas militārajām operācijām, Krievijas Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu izdeva pavēli komandieriem noteikt par prioritāti “HIMARS” sistēmu identificēšanu un iznīcināšanu.
Jauns grūdiens diskusijām par ASV “ATACMS” raķešu nodošanu Ukrainai notiek brīdī, kad Ukrainas pretuzbrukuma operācijas, kas aizsākās jau 2023. gada jūnijā, demonstrē manāmu progresu teritorijas atbrīvošanā no Krievijas bruņotajiem spēkiem Dienvidaustrumu Ukrainas reģionā.
