Pēdējo divu gadu laikā aizsardzības industrija visā pasaulē ir piedzīvojusi jaunu uzplaukuma vēsmu. Krievijas karš Ukrainā, draudi no valstiskajiem un nevalstiskajiem spēlētājiem Tuvajos Austrumos, kā arī augošā sāncensība ar Ķīnu radījusi pieprasījumu pēc jaunu aizsardzības industrijas tehnoloģiju ieviešanas. Tādēļ Baltijas Galvenajā tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferencē “TechChill Riga 2024” būtiska uzmanība tika pievērsta arī militārās un aizsardzības nozares tehnoloģijām.
Lai veicinātu izpratni par aizsardzības industrijas izaicinājumiem uz diskusiju par Ukrainas jaunuzņēmumu noturību kara laikā tika aicināts Ukrainas izlūkošanas bezpilota lidaparātu ražotāja “Buntar Aerospace” viceprezidents Endrjū Jermoļenko, informācijas telpas izlūkošanas platformas “Mantis Analytics” valdes priekšsēdētājs Maksims Tereščenko un bezpilota transportlīdzekļu kameru izstrādātāja “Farsight Vision” valdes priekšsēdētaja un līdzdibinātāja Viktorija Jaremčuka.
Ukraina ir strauji veicinājusi militāro tehnoloģiju ražošanas spējas. Šobrīd Ukrainā ražotie bezpilota lidaparāti ir spējīgi izlūkot un iznīcināt mērķus dziļi Krievijas teritorijā. Vienā no jaunākajiem ziņojumiem Kara studiju institūta (ISW) pētnieki norādījuši, ka nesenākie Ukrainas triecieni ietekmēja Krievijas naftas pārstrādi un eksportu, kā arī pastiprināja spiedienu uz Krievijas pretgaisa aizsardzību.
Tomēr, neraugoties uz straujo Ukrainas industrijas attīstību, jauno inovāciju ieviešana norit salīdzinoši lēni. “TechChill Riga” konferences aicinātie eksperti ir vienisprātis, ka galvenie šķēršļi kā miera, tā arī kara laikā ir nemainīgi – aizsardzības nozares drošības prasības un no tām izrietošā birokrātija, sīvā konkurence, kā arī sarežģītā finansējuma piesaiste.
A. Ermolenko atklāj, ka “Buntar Aerospace” tika izveidots vien pirms astoņiem mēnešiem. Šobrīd tas ir nodrošinājis vietu Ukrainas aizsardzības industrijā, lai karavīriem frontes līnijā piegādātu militāra tipa dronus izlūkošanai.
Viņš atminas, cik izaicinoša bija sākotnējā risinājumu ieviešana tieši birokrātijas un sarežģītās bruņoto spēku sistēmas dēļ. Lai to pārvarētu, izšķiroša nozīme ir komunikācijai starp valdību, bruņotajiem spēkiem un uzņēmējiem. Tieši komunikācijas joma ir tā, kurā šobrīd būtu nepieciešami uzlabojumi visos līmeņos.
“Buntar Aerospace” gadījumā būtisku atbalstu sniedza tā līdzdibinātāja, Ukrainas bruņoto spēku virsnieka Ivana Kaunova pieredze ar dažāda tipa izlūkošanas droniem. Dienesta laikā viņš secināja, ka viens no izaicinājumiem Ukrainas vienībām ir iegūt reāllaika datus par pretinieka atrašanās vietu. Kvalitatīvas izlūkinormācijas iegūšana ir būtiska daļa no pretinieka pozīciju iznīcināšanas, tādēļ I. Kaunova mērķis bija izstrādāt bezpilota lidaparātu, kurš var identificēt mērķus dziļi Krievijas kontrolētajā teritorijā.
Savukārt “Mantis Analytics” valdes priekšsēdētājs Maksims Tereščenko uzteica Ukrainas tautas vienotību pirmajās pilna apmēra kara dienās. Sabiedrību mobilizēja šoka vilnis, kas radīja pamatu tam, lai valdība, bruņotie spēki, uzņēmēji un brīvprātīgie pasaulei demonstrētu neticamu spēju sadarboties.
Šobrīd šī sadarbība joprojām ir aktīva, tomēr jaunuzņēmumu inovāciju ieviešana varētu notikt raitāk. Viņš uzsver, ka šis ir pirmais tik plaša mēroga digitālais karš, kuru nebūs iespējams uzvarēt bez visaptverošas jaunuzņēmumu iesaistes. Kara laikā birokrātijai būtu jāmainās – būtu jāveicina iniciatīvas, lai šie jaunie tehnoloģiju uzņēmumi strādātu ātrāk un sadarbība ar armiju būtu ciešāka.
Viktorija Jaremčuka atzīst, ka neraugoties uz to, ka daudziem inovāciju ieviesējiem ir spēcīgas idejas, jaunuzņēmumi nereti piemirst izšķirošu aspektu – tā ir produktu mērogošanas iespēja jeb plāns kā to ražot un ieviest masveidā. Līdz ar to viņa piekrīt M. Tereščenko, norādot, ka ir jādomā par to, kurš vēl bez armijas var iegūt no konkrēto tehnoloģiju inovācijas.
Viņa skaidro, ka lielākā daļa Ukrainas uzņēmumu aktīvi komunicē ar citiem lielajiem uzņēmumiem, piemēram, no lauksaimniecības. Ideja ir jāievieš tā, lai to var izmantot masveidā. Karš vairo inovācijas, kuras pēcāk tiek ieviestas civilajā sektorā.
Lai atbalstītu topošos Ukrainas tehnoloģiju uzņēmumus, “Buntar Aerospace” ir investējis vienā no jaunākajām Ukrainas iniciatīvām – Aizsardzības Tehnoloģiju Akseleratorā (Defence Builder Accelerator - DBA). Šīs programmas mērķis ir atbalstīt tos jaunos uzņēmumus, kuru mērķis ir rast inovatīvus risinājumus militārā pielietojuma tehnoloģijām.
Šādu iniciatīvu idejām piebalso “Mantis Analytics” valdes priekšsēdētājs Maksims Tereščenko, kura uzņēmums ir daļa no Ukrainas valdības veidotās aizsardzības tehnoloģiju uzņēmumu koordinācijas platformas “Brave1”. Šīs platformas mērķis ir izvērtēt, un atbalstīt tehnoloģisko produktu idejas, kuras tiek radītas Ukrainā. “Manuprāt, šī ir ļoti laba tendence, kura būtu jāattīsta ne tikai Ukrainā, bet arī Rietumos,” uzsver M. Tereščenko.
“TechChill Riga” un līdzīga veida konferences ir ideāla vide militāro un divējāda lietojuma tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, kur meklēt investorus un sadarbības partnerus. Veiksmīgu inovāciju ieviešanā izšķirošu lomu ieņem ne vien veiksmīga ideja un spēcīga komanda, bet arī plašs sadarbības tīkls.
Noslēgumā A. Ermolenko aicina visus Ukrainas un Rietumu jauno tehnoloģiju izstrādātājus nefokusēties personīgā labuma gūšanā, bet gan sadarboties kopēju inovāciju ieviešanā.
Viņa aicinājums ir īpaši svarīgs laikā, kad Krievija ir sekmējusi tehnoloģisko un kvantitatīvo pārākumu elektroniskās karadarbības un militāro bezpilotu lidaparātu izmantošanā.
