Pagājušajā nedēļā dronu koalīcijas ietvaros aizvadīti nedēļu ilgi FPV dronu testi, kuros aizsardzības nozares pārstāvji kopīgi ar ražotājiem praktiski pārbaudīja Ukrainas kritērijiem pielāgotos dronus. Uzņēmumiem bija nepieciešams iepazīstināt NBS speciālistus ar dronu specifikāciju un pēc tam pierādīt to spējas praktisku uzdevumu laikā. Kopumā no aptuveni 300 uzņēmumiem tika atlasīti vairāk nekā 10 pretendenti, kuri savu dronu spējas demonstrēja šajos testos.
Kopš kara pirmajām dienām Ukrainas bruņotie spēki ir pierādījuši dronu augsto efektivitāti izlūkošanas darbībā un mērķētos uzbrukumos pretinieka personālam un kaujas tehnikai.
Kāds cits uzrunātais uzņēmuma pārstāvis skaidroja, ka viņu valstī nav iespējams veikt šādus testus, jo pilnīgi visa gaisa telpa ir strikti kontrolēta, tāpēc šī ir lieliska iespēja, kuru nevar neizmantot.
Plaša bezpilota tehnoloģiju spēju ieviešana ir arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku prioritāte. Tādēļ plašu piegādes ķēžu veidošana, vietējo dronu ražošanas attīstība, dronu tehnoloģiju pētniecības resursa attīstīšana, kā arī saražoto produktu izmēģināšana reālā kaujas laukā, uzskatāma arī par Latvijas aizsardzības prioritāti, kas dotu būtisku spēju attīstību arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Virkni Latvijā ražoto bezpilota lidaparātu jau ir iespējams aprīkot ar ieročiem pretinieka iznīcināšanai, kas apliecina šo produktu elastīgās izmantošanas iespējas.
Kopš kara sākuma Ukrainai piegādāti dažāda tipa Latvijā ražotie bezpilota lidaparāti. To augstā kvalitāte un izturība izpelnījusies atzinību no Ukrainas sabiedrotajiem.
Vienlaikus karadarbība Ukrainā ir pierādījusi, ka dronu izmantošana pret augsti tehnoloģisku un skaitliski pārāku pretinieku ir efektīva. Mūsdienu karadarbībā droni spēj daļēji aizstāt dažāda tipa precīzi vadāmo ieroču sistēmas. Dronu augstā efektivitāte saistīta arī ar to salīdzinoši nelielo cenu un iespējām ātri izvērst to komponenšu ražošanu un montāžu.
Līdz gada beigām Aizsardzības ministrija turpinās iegādāties Latvijā ražotus dronus Ukrainas vajadzībām. Iegāžu summas tiek sadalītas vairākos iepirkumos, lai uzņēmumiem nodrošinātu iespēju ne tikai pakāpeniski palielināt ražošanas apjomus, bet arī pielāgoties Ukrainas vajadzībām.
Latvija starptautiskajai dronu koalīcijai 2025. gadā piešķirs 20 miljonus eiro. Par to 23. augustā, darba vizītē Ukrainā, tiekoties ar Ukrainas aizsardzības ministru Rustemu Umerovu informēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Dronu koalīcijā ietilpst 16 dalībvalstis – Latvija, Apvienotā Karaliste, Austrālija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Jaunzēlande, Kanāda, Lietuva, Nīderlande, Polija, Ukraina, Vācija un Zviedrija, un tām var pievienoties vēl citas valstis.
