Eiropas Savienības (ES) valstis pagājušajā gadā aizsardzības izdevumus palielinājušas par 10%, aizsardzībai atvēlot rekordlielu naudas summu - 279 miljardus eiro. Jaunajam aprīkojumam iztērētā budžeta daļa sasniedz līdz šim augstāko atzīmi kopš datu vākšanas sākuma aptuveni divdesmit gadu ilgā periodā. Tiek prognozēts, ka 2024. gadā aizsardzībai domātie bloka valstu tēriņi būs par 90 miljardiem lielāki, atsaucoties uz Eiropas Aizsardzības aģentūru (EAA), raksta ASV aizsardzības nozares medijs “Defense News”.
Eiropas Savienības 27 dalībvalstis investīcijām aizsardzības aprīkojumam kopā iztērējušas 72 miljardus eiro jeb 26% no kopējiem izdevumiem, teikts trešdien publicētajā EAA ziņojumā. Lielākā daļa naudas novirzīta aprīkojuma tostarp ieroču sistēmu izstrādei, izpētei un iepirkumiem, un, salīdzinot ar pagājušo gadu, tēriņi palielinājušies par 19%.
Aizsardzībai atvēlēto tēriņu pieaugums skaidrojams ar to, ka bloka dalībvalstis stiprina militārās spējas, reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, norāda EAA. ES valstis palielina ieroču iepirkumus, lai papildinātu krājumus, kas izsmelti, sniedzot militāru palīdzību Ukrainai, kā arī novērstu militāro spēju trūkumu un palielinātu gatavību potenciāla konflikta gadījumā.
“Pilna mēroga kara atgriešanās Eiropā un dalībvalstu centieni stiprināt savas militārās spējas izraisījušas ievērojamu aizsardzības izdevumu pieaugumu 2023. gadā,” raksta ES aģentūra.
Kopējie ES aizsardzības izdevumi pakāpeniski pieaug jau devīto gadu un ir palielinājušies par gandrīz 100 miljardiem eiro salīdzinājumā ar 2014. gadu, kad aizsardzībai paredzētais budžets sasniedza zemāko līmeni pēc vairākiem tā samazinājumiem pēc 2008. gada finanšu krīzes.
Tikmēr vēlme ātri novērst militāro spēju deficītu, pērkot gatavu aprīkojumu, iespējams, pagājušajā gadā izraisīja īslaicīgu kopējā Eiropas iepirkuma palēnināšanos, kas saskaņā ar EAA tiek uzskatīts par sarežģītu un laikietilpīgu procesu.
Saskaņā ar ziņojumu, astoņas ES valstis 2023. gadā izpildīja NATO kritēriju — aizsardzībai tērēt vismaz 2% no IKP. Polija aizsardzībai atvēlējusi visvairāk, tai seko Igaunija, Latvija, Grieķija, Lietuva un Somija.
Divdesmit dalībvalstis ir sasniegušas 20% aizsardzības izdevumu investīcijām, no tām priekšgalā ir Luksemburga ar 59%, Igaunija ar 46%, kā arī Somija un Polija, kuras abas investīcijām atvēl 45% no saviem izdevumiem.
“Es atzinīgi vērtēju pētniecības izdevumu pieaugumu. Taču Eiropa atpaliek no ASV un Ķīnas aizsardzības pētniecībā un investīcijās tehnoloģijās,” sacīja J. Šedivijs.
Divas ES valstis veido vairāk nekā 80% no aizsardzības pētniecības un tehnoloģiju izdevumiem, kamēr daudzas dalībvalstis joprojām nav sasniegušas kritēriju, lai pētniecībai un tehnoloģijai tērētu 2% no saviem aizsardzības izdevumiem. EAA ziņojumā nav norādīts, kuras valstis pētniecībai atvēl visvairāk.
