sabiedrotie
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis uz gatavību atteikties no valsts ilggadējās ambīcijas pievienoties NATO apmaiņā pret stingrām Rietumu drošības garantijām. Šis solis sperts laikā, kad pastiprinās diplomātiskie centieni izbeigt karu ar Krieviju, gandrīz četrus gadus pēc Maskavas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite, uzstājoties ar galveno runu Berlīnē, sniedza skarbu un brīdinājumu, paziņojot, ka aliansei ir jāstājas pretī arvien agresīvākas Krievijas realitātei. Uzrunu pasākumā Bavārijā, ko rīkoja Minhenes drošības konference, Rite sāka ar nepārprotamu un tiešu pašreizējā ģeopolitiskā stāvokļa izvērtējumu.
ASV Kongresa apakšnams Pārstāvju palāta trešdien pieņēma aizsardzības budžeta likumprojektu 2026. finanšu gadam, kas paredz turpināt atbalstu Eiropas un Ukrainas drošībai, neraugoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem padarīt vājākas ASV attiecības ar tradicionālajiem sabiedrotajiem un NATO.
Ukrainas sabiedrotie Eiropā pirmdien izrādīja savu atbalstu prezidentam Volodimiram Zelenskim un pauda skepsi par tā dēvēto ASV miera plānu Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu.
Vācijas – Nīderlandes korpusa organizētās konferences “Common Effort” noslēguma dienā tika izgaismots Eiropas vājākais punkts — civilās infrastruktūras ievainojamība. Transporta mezgli, enerģētika, ostas, loģistika un kritisko pakalpojumu uzturēšana veido sistēmu, kas krīzes laikā noteiks, vai sabiedroto spēki spēs aizsargāt Baltijas reģionu, tā...
Pirmdien, 1. decembrī, aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere Briselē piedalījās Eiropas Savienības Ārlietu padomes aizsardzības ministru sanāksmē, kurā dalībvalstu ministri un augstākās amatpersonas apsprieda aktuālos drošības un aizsardzības politikas jautājumus, īpašu uzmanību vēršot militārā atbalsta turpināšanai Ukrainai...
Pieaugot Krievijas radītajiem draudiem, Francija no nākamās vasaras ieviesīs brīvprātīgu desmit mēnešu karadienestu, ceturtdien paziņojis prezidents Emanuels Makrons.
Vācijas bruņoto spēku vadība izstrādājusi slepenu plānu gadījumam, ja sāktos karš ar agresorvalsti Krieviju, vēsta izdevums “The Wall Street Journal”. Saskaņā ar medija vēstīto plāns paredz līdz pat 800 000 NATO karavīru nosūtīšanu uz fronti agresijas atvairīšanai.
NATO gaisa spēki pavēstījuši, ka oktobra sākumā virs Baltijas jūras pārtverts rets Krievijas lidaparāts Tu-134UBL. Par to sociālajā tīklā X informēja NATO Gaisa spēku pavēlniecība.
Beļģija, veidojot savas pretdronu aizsardzības sistēmu, plāno iegādāties Latvijas uzņēmuma “Origin Robotics” ražotos patvērēju dronus “Blaze”, vēsta ASV militārās nozares medijs “Defense News”.