Aizsardzības ministrs Artis Pabriks sešiem Latvijas uzņēmumiem pasniedz apliecinājumu par Aizsardzības ministrijas grantu piešķiršanu inovatīvu militāru vai divējāda lietojuma produktu izstrādei.
“Mēs esam priecīgi, ka Latvijas uzņēmēji, industrija un militārā industrija, kā arī inovācijas attīstās un var tikt izmantotas Nacionālajos bruņotajos spēkos, lai veicinātu Latvijas drošību un aizsardzību. Miera laikos mūsu uzdevums ir maksimāli veicināt mūsu valsts tautsaimniecības attīstību un saikni ar bruņotajiem spēkiem un aizsardzību. Ja mēs nonāktu krīzes situācijā vai kara apstākļos, tad šie uzņēmēji ir tie, kas palīdzēs mums veiksmīgāk aizstāvēt savu valsti, vērtības, nāciju un kopīgās intereses. Tikai kopdarbā mēs spējam augt,” sacīja aizsardzības ministrs A. Pabriks.
Aizsardzības ministrija grantu projekta konkursā atbalstu piešķīrusi SIA “Exonicus” neatliekamās medicīniskās palīdzības virtuālās realitātes apmācību treniņa simulatora izstrādei, SIA “Entangle” drošas komunikācijas sistēmas prototipa izstrādei, SIA “Zemgales Remonta Centrs” sertificētas kaujas transporta kapitālā remonta metodoloģijas izstrādei, SIA “SRC Brasa” sauszemes bezpilota platformu virzienbāku sistēmas izstrādei, SIA “Kronis” karavīru sausās uzturdevas gatavo pamatēdienu izstrādei, analīzei un pielāgošanai rūpnieciskai ražošanai, kā arī SIA “VAIROG EU” sertificētas kaujas munīcijas testēšanas un kvalitātes kontroles metodoloģijas izstrādei.
Foto: Seržants Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
SIA “SRC Brasa” pārstāvis Kristians Bredermanis stāstīja, ka uzņēmums nodarbojas ar dažāda individuālā kaujas ekipējuma attīstību un ražošanu – gan Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, gan citu Eiropas savienības un NATO valstu armijām un drošības struktūrām. K. Bredermanis norādīja, ka pēdējā laikā darbības lauks paplašinoties arī ar citiem produktiem, kas paredzēti taktiskai lietošanai, tajā skaitā arī ar robotizētās pārvietošanas platformas “NatriX” projektu, kas ieguva Aizsardzības ministrijas līdzfinansējumu.
Foto: Seržants Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
“NatriX” ir mobilā apgādes platforma, ko var izmantot dažādās kaujas situācijās. Ierīces mērķis ir atvieglot karavīra un zemessarga taktisko uzdevuma izpildi, transportējot ekipējumu un inventāru. Platforma ir spējīga pārvietot līdz 150 kilogramus lielu smagumu.
Foto: Seržants Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
“Mūsu mērķis ir, lai ierīce būtu savienojama ar ieroču sistēmām un citiem materiāltehniskajiem līdzekļiem. Granta projekta ietvaros paredzēts izveidot virzienbāku sistēmu, lai tā spētu neatkarīgi darboties, kā arī strādāt pie īpaši izturīga un viegla korpusa. Paralēli notiek testi, strādājam pie platformas funkcionalitātes un dažādas pielietojamības. Virsmērķis ir bezkompromisu caurejamība, lai platforma spētu strādāt ne tikai pilsētvidē un uz lauku ceļiem, bet arī smilšainā un meža apvidū, kā arī sniegā,” pauda K. Bredermanis.
SIA “Exonicus” līdzīpašnieks Sandis Kondrāts stāstīja, ka grantu ieguvušais projekts “Traumu simulators” ir programmatūra, kurā militārie mediķi un karavīri vingrinās pieņemt lēmumus, glābjot citu karavīru dzīvības. Viņš norādīja, ka simulators ir spēle virtuālā realitātē , kas sniedz iespēju mediķiem sagatavoties, iemācīties un vingrināties, kā pareizi glābt cilvēka dzīvību.
Foto: Seržants Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
“Traumu simulators” iespējams piereģistrēt lietotāju, tā ļaujot redzēt personas darbību vēsturi. Spēlei beidzoties, lietotājs var apskatīt veiktās darbības, kā arī darbības, kuras bija nepieciešams veikt, lai izglābtu cilvēku. Sistēma parāda arī pieļautās kļūdas, aprakstot, kas ir izdarīts nepareizi un kā būtu pareizi jādara. Lietotāju rezultātus un darbību vēsturi var apskatīt arī pasniedzējs, tā sniedzot iespēju saprast, uz ko jāvērš lielāka uzmanība.
“Grants, pirmkārt, palīdzēs ieviest jaunus spēles scenārijus, kas piemēroti Latvijas karavīru apmācībai un tieši militārajām prasmēm. Grants nostiprinās sadarbību ar Rīgas Stradiņu universitātes Militārās medicīnas pētījumu un studiju centru, lai sagatavotu jaunus scenārijus, kas ir apdegumi, galvas traumas un citus ļoti svarīgus scenārijus ne tikai militārajiem, bet arī civilajiem ārstiem. Protams, pētniecība, lai simulatoru salīdzinātu, pārbaudītu ar tradicionālām metodēm un demonstrētu priekšrocības,” sacīja S. Kondrāts.
Foto: Seržants Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Galvenie kritēriji, pēc kuriem tika vērtēti iesniegtie projekti ir: produkta pielietojamība aizsardzības un drošības nozarē, komersanta vispārējā spēja attīstīt projektu, produkta novitāte, tehnoloģiskā ietilpība, pētniecības organizāciju iesaiste, kā arī starptautiskā konkurētspēja un ekonomiskā ietekme uz komersanta turpmāko komercdarbību.
“Viens no finansējuma lieluma noteikšanas kritērijiem bija sadarbība ar pētniecības iestādēm, tā veicinot uzņēmēju un pētnieku sadarbību. Ja uzņēmējs nesadarbojas ar pētniecības iestādēm vai netiek izmantots pētnieku darbs projektā, tad uzņēmums pretendē līdz 50% Aizsardzības ministrijas līdzfinansējuma. Savukārt, ja sadarbība ir konstatējama un projekts tiek izstrādāts kopā ar pētniecības iestādi, tad iespējams pretendēt līdz 75% līdzfinansējuma. Konkrēto finansējuma apjomu katram projektam uzņēmējs nosaka pats, iesniedzot projektu, norādot finansējumu, ko paši var sniegt un daļa, ko vēlētos saņemt kā ministrijas līdzfinansējumu,” norādīja Industrijas un pētniecības atbalsta nodaļas vadītājs Mārtiņš Mežulis.
Foto: Seržants Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Izsludinātā grantu konkursa ietvaros projektu iesniedzēji pretendēja uz kopējo pieejamo Aizsardzības ministrijas līdzfinansējumu 350 000 eiro apmērā.
Grantu programmas konkursā Aizsardzības ministrija saņēma 25 projekta pieteikumus no dažādām ar aizsardzības industriju un bruņoto spēku nodrošinājumu saistītām jomām, tai skaitā, ieroču un to sastāvdaļu ražošanu, mašīnbūvi, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, būvniecību, pārtikas ražošanu, bezpilota sistēmu izstrādi, medicīnu, kā arī citām.
Foto: Seržants Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
M. Mežulis pauda, ka no 25 pieteiktajiem projektiem neviens nekonkurēja savā starpā, piedāvājot savstarpēji līdzīgus projektus. M. Mežulis sacīja, ka situācija bijusi unikāla ar to, ka salīdzinoši mazā valstī kā Latvija, 25 aizsardzības jomas uzņēmēji piedāvājuši katrs savu ideju. Viņš norādīja, ka konkurences sīvums drīzāk izpaudies izvirzītajos kritērijos.
Projektu īstenošanas laikā Nacionālo bruņoto spēku eksperti uzņēmumiem sniegs konsultācijas, tādējādi veicinot inovatīvu un aizsardzības nozarē izmantojamu produktu attīstību.