NATO Komunikāciju un informācijas aģentūra (NCI Agency) Latvijas aizsardzības industrijas pārstāvjus aicina piedalīties arī t.s. standarta jeb pamatpasūtījumu līgumu (Basic Ordering Agreements - BOA) programmā. Tā ir iepirkumu metode, ko izmanto komerciālām piegādēm, kas īpaši piemērota varētu būt maziem un vidējiem uzņēmumiem, portālam “Sargs.lv” norāda aģentūras Iepirkumu departamenta direktora vietniece Agata Šidelko (Agata Szydelko).
Viņa stāsta, ka NATO Komunikāciju un informācijas aģentūras (NCI Agency) projekti ir iedalāmi divās lielās grupās. Viena no tām ir NATO finansētie un līdzfinansētie dalībvalstu militārās infrastruktūras projekti, kuri aizņem lielāko daļu no aģentūras projektiem.
Piemēram, Latvijā kā divi lieli šādi projekti jāmin NATO gaisa komandvadības un kontroles sistēmas (ASBE) un īsviļņu radio sakaru apraides sistēmas (BRASS) ieviešana.
ASBE projekta ietvaros 2019. gada vasarā Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzē Lielvārdē Latvijas Gaisa spēki saņēma jaunu balss sakaru sistēmu. Tās ieviešana sākta jau 2016. gadā, NATO Komunikāciju un informācijas aģentūrai noslēdzot līgumu ar Francijas uzņēmumu “CS - Communication & Systèmes” un Norvēģijas uzņēmumu “Thales Norway”. Sakaru sistēmas izveide ir daļa no vienotas NATO gaisa komandvadības un kontroles sistēmas programmnodrošinājuma elementu projekta, ko Latvija ievieš saskaņā ar 2014. gada 11. decembrī parakstīto saprašanās memorandu ar NATO Komunikāciju un informācijas aģentūru. Kopā ar Latviju šajā projektā piedalās Albānija, Bulgārija, Horvātija, Igaunija, Islande, Lietuva, Rumānija, Slovākija un Slovēnija.
Šī programma paredzēta kā ātra iepirkuma metode, un īpaši piemērota maziem un vidējiem uzņēmumiem. Kā stāsta aģentūras pārstāve A. Šidelko, būt mazam uzņēmumam vienlaicīgi ir gan priekšrocība, gan trūkums. No vienas puses neliels uzņēmums ir fleksiblāks, spēj ātrāk pielāgoties apkārtējās vides izaicinājumiem, bet kā galvenais trūkums jāmin ierobežotie finanšu resursi. Tāpēc dalība šajā programmā ir interesanta, jo no projekta piešķiršanas brīža līdz produkta piegādei ir salīdzinoši neilgs laika posms.
Aģentūras statistika liecina, ka 2019. gadā šie BOA jeb pamatpasūtījumu līgumi sastādīja 1% no kopējās NATO Drošības investīciju programmas līgumu summas, kas naudas izteiksmē ir ap sešarpus miljoniem eiro. Kā norāda A. Šidelko – tas nav daudz, taču arī šī ir viena no iespējām uzņēmumiem.
Pirms pieteikties BOA programmai
A. Šidelko stāsta – lai sāktu dalību šajā programmā, uzņēmumam jāparaksta t.s. pamatnolīgums. To pēc būtības var salīdzināt ar rokasspiedienu, ka uzņēmums ir iepazinies un pieņem NATO noteikumus. Tāpat arī tas var pārliecināties, vai vispār tiem atbilst un var izpildīt.
Kad kompānija aizpilda un iesniedz šo vienošanos, NATO Komunikāciju un informācijas aģentūra arī pieprasa uzņēmuma atbilstības pamatojumu no pārstāvētās valsts Aizsardzības ministrijas. Vienkāršiem vārdiem – tas apliecina, ka konkrētais uzņēmums ir spējīgs piegādāt šāda veida produktu vai pakalpojumu. Kad tas iesniegts, var tikt parakstīta BOA vienošanos ar uzņēmumu.
Kā norāda A. Šidelko, šīs programmas ietvaros aģentūrai kopumā ir vairāk nekā 900 līgumu ar dažādu valstu uzņēmumiem, tai skaitā pieci ir no Latvijas.
Uzņēmumiem, kuri grib piedalīties šajā programmā, ir jāskatās uz atvērtajiem konkursiem. Tie tiek publicēti gan aģentūras mājas lapā, gan arī mikroblogošanas vietnē “Twitter”. Un uzņēmumiem ir iespējas – kļūt par galveno vai apakšuzņēmumu.
Viņa gan atzīst, ka uzņēmumam izlauzties no nacionālās vides starptautiskajā bez iepriekšējas pieredzes ir liels izaicinājums. “Viens no ieteikumiem uzņēmumiem, kuri vēlas piedalīties konkursā – jautājiet neskaidro. Liela kļūda ir vienkārši izlemt kādu jautājumu pieteikumā ignorēt, cerot uz to atbildēt vēlāk. Tāpat svarīgi ir arī mācīties no procesa. Mazajiem uzņēmumiem tas var būt izaicinājums, jo, sadarbojoties ar NATO, jābūt ilgtermiņa stratēģijai. Pirmie augļi procesam var nākt tikai pēc vairākiem gadiem. Nevar izmēģināt sadarbību, piemēram, uz sešiem mēnešiem, lai paskatītos, kas sanāks. Var gadīties, ka šajā laikā nenotiks nekas, jo var neparādīties neviens šim uzņēmumam atbilstošs projekts. Kā minimumu, lai varētu spriest par sadarbību, es iesaku vismaz divus gadus,” saka A. Šidelko.
Līdz 50 līgumiem gadā
Lai arī skaitļi mainās no gada uz gadu, BOA programmas ietvaros vidēji tiek parakstīti ir 20 līdz 50 līgumi gadā, bet naudas izteiksmē projekti svārstās no četriem līdz pat divdesmit miljoniem eiro. Uzņēmumu nosaukumi noteikti būs vismaz dzirdēti daudziem – piemēram, “Thales”, “Ratheon”, “Airbus”, “General Dynamics”, “IBM”, “Leonardo”. Faktiski visiem šiem lielajiem uzņēmumiem ir apakšuzņēmēji, kuru vidū teorētiski var būt ikvienas valsts uzņēmums, kurš strādā attiecīgajā nozarē un tam kvalificējas.
NATO iepirkumu aģentūras pārstāve A. Šidelko stāsta, ka uz nākamo pusotra gada periodu aģentūrai ir paredzēts finansējums aptuveni viena miljarda eiro apmērā. Lielu daļu šīs naudas plānots atvēlēt ballistisko raķešu aizsardzības un gaisa un vadības sistēmās, kā arī kiberdrošības stiprināšanā. Taču, runājot par uzņēmumu iespējām, viņa iesaka regulāri ielūkoties aģentūras mājas lapā, jo tur tiek publicēti visi nākotnes projekti. Tāpat arī ikgadējā aģentūras organizētajā “NITEC” konferencē uzņēmumiem tiek prezentēts plāns ar tuvākajā laikā gaidāmajām lielākajām iegādēm. Šo informāciju iespējams atrast arī mājaslapā sadaļā nākotnes biznesa iespējas.
Plāno atbalstīt arī akadēmisko vidi
Līdz šim NATO Komunikāciju un informācijas aģentūra sadarbojās tikai ar industriju, bet tagad tiek domāts, kā varētu piesaistīt zinātniekus un pētniekus arī no akadēmiskās vides. Tas dotu iespēju slēgt sadarbības līgumus arī, piemēram, ar izpētes centriem.
“Iepriekš bijušas vairākas situācijas, kad kāds projekts ir sākuma stadijā un vēl ne līdz galam nododams industrijai vai arī – nozares uzņēmumu iesaistīšana izpētes procesā pēc tam varētu liegt tām dalību tālākajā konkursa gaitā. Tādos brīžos vērtīga būtu sadarbība ar izpētes centriem vai augstskolām. Jau iepriekš aģentūrā vērsušās dažādu valstu universitātes, meklējot potenciālos sadarbības veidus. Tādēļ pēdējā laikā īpaši strādājam pie iespējām sadarboties ar bezpeļņas organizācijām. Taču tām tik un tā jānāk no aizsardzības sektora vai arī jābūt iepriekšējai pieredzei militārajā jomā vai izpētē,” saka A. Šidelko, piebilstot, ka aktīvāku sadarbību ar šo sektoru varētu uzsākt jau šī gada laikā.
Austrumeiropas uzņēmumu aktivitāte zema
Kā norāda aģentūras pārstāve – Latvijas un citu Austrumeiropas valstu aktivitāte šajā ziņā pagaidām ir salīdzinoši neliela.
Iespējams, tāpat kā Polijai, arī Latvijā līdz šim valsts līmenī uzsvars tika likts galvenokārt uz dažādiem Eiropas Savienības atbalstītajiem infrastruktūras projektiem, kuru dēļ NATO projektiem uzmanības ticis pievērsts mazāk. Arī citi lieli nacionālie notikumi var ietekmēt intereses kritumu. Piemēram, kad Atēnās notika olimpiskās spēles, tajā laikā neviena grieķu kompānija nepieteicās uz BOA projektiem. Kad tās beidzās, mums parādījās ļoti daudz pieteikumu,” novērojusi A. Šidelko.
Rezumējot stāstīto, viņa Latvijas uzņēmumiem iesaka būt aktīvākiem un regulāri sekot līdzi jaunumiem. “Piesakieties visās iespējamās listēs, tā jūs saņemsiet aktuālo informāciju. Esiet pacietīgi, darbs ar NATO iepirkumiem ir ilgstošs, ja izlemjat mēģināt, ziniet, ka tas ir laikietilpīgs process, esiet pacietīgi un neatmetiet ar roku. Tāpat svarīga ir arī sadarbība starp valsts iestādēm, tostarp ministrijām, lai savai industrijai stāstītu par NATO iepirkumu aģentūru sniegtajām iespējām. Jāturpina organizēt Industriju dienas, kuras Latvija līdz šim aktīvi rīko. Tāpat labi, ja uzņēmumi ar pieredzi šajos konkursos ar ieteikumiem un padomiem atbalsta jaunākos, lai zinātu, uz kuriem grābekļiem neuzkāpt,” stāsta A. Šidelko.
Ja uzņēmumam ir interese piedalīties BOA programmā, visa nepieciešamā informācija programmas nosacījumiem un procedūrām angļu valodā atrodama aģentūras mājas lapā: https://www.ncia.nato.int/Industry/Pages/Basic-Ordering-Agreements-BOA.aspx).
Labs veids, kā nozares uzņēmumiem uzzināt par jaunāko industrijā, tai skaitā arī par NATO iepirkumu aģentūru sniegtajām iespējām, ir dalība Industrijas dienā. To organizē Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciju. Industrijas dienas mērķis ir aizsardzības nozares, industrijas un akadēmiskā partnerībā rast efektīvākos risinājumus aizsardzības spēju stiprināšanā.
