Aizsardzības sektora sadarbība ar vietējo militāro industriju pēdējo gadu laikā kļuvusi aizvien intensīvāka, tāpēc tagad Latvijas uzņēmumi spēj piedāvāt idejas un produktus ne vien Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, bet arī konkurēt ES un NATO valstu tirgos. Tā, atklājot Latvijas Industrijas dienu NATO un ES, kas Covid-19 pandēmijas dēļ šogad notiek videokonferences formātā, nevis abu organizāciju mītnēs Briselē, uzsvēra aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Ministrs atzīst – vietējās militārās industrijas attīstīšana ilgtermiņā ir izdevīga arī Latvijas ekonomikai, jo tas nozīmē, ka finansējums par konkrētiem produktiem vai pakalpojumiem armijas vajadzībām “neizkūp gaisā”, nonākot citu valstu uzņēmumos, bet ieplūst Latvijas ekonomikā. Turklāt uzņēmumu, kuri spēj nodrošināt ne tikai pašmāju civilā, bet arī militārā sektora apgādi ar konkrētiem produktiem, kļūstot aizvien vairāk.
Savukārt Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja p.i. Andris Kužnieks norāda – Eiropa šobrīd saskaras ar trīs galvenajiem izaicinājumiem – tā grib būt “zaļāka”, digitālāka un pret dažādiem satricinājumiem noturīgāka. Aizsardzības sektorā atbilde uz trešo izaicinājumu ir Eiropas Aizsardzības fonds (European Defence Fund- EDF).
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka Eiropas Aizsardzības fondu kā finansiālu atbalstu pētniecībai un aizsardzības industrijai Eiropas Komisija izveidoja, lai dalībvalstis varētu pienācīgi reaģēt uz drošības izaicinājumiem un attīstīt konkurētspējīgu, inovatīvu un efektīvu aizsardzības industriju visā Eiropas Savienībā. Plānots, ka šī fonda ietvaros no 2021. gada dalībvalstu uzņēmumiem projektu konkursu kārtībā būs pieejams apmēram viens miljards eiro gadā.
Viņš norāda - vadošā šī nozīmīgā projekta virzītāja ir Eiropas Savienība, taču arī NATO līmenī šis ir viens no prioritārajiem projektiem sadarbībā ar ES, un tajā iespējams iesaistīt arī valstu militārās industrijas. Otra prioritāte ir jauno un moderno tehnoloģiju (Emerging and Disruptive Technologies) attīstība, lai saglabātu tehnoloģisko pārākumu un novērstu aizvien pieaugošos drošības riskus un apdraudējumus, kas rodas līdz ar tehnoloģiju attīstību. Arī šajā jomā Latvijas vēstnieks NATO saredz Latvijas uzņēmējiem iesaistīties. Trešā joma saistīta ar starptautisko piegāžu ķēžu un loģistikas ceļu uzlabošanu, jo to nepieejamība un lēnā darbība Covid-19 laikā daudziem bija skaudra mācība.
Latvijas Industrijas dienu NATO un Eiropas Savienībā organizē Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju. Pasākumā Latvijas militārās industrijas uzņēmēji var iepazīties ar Eiropas Aizsardzības fonda un Eiropas aizsardzības industrijas attīstības programmas sniegtajām iespējām uzņēmumu konkurētspējas celšanai un NATO iepirkumu aģentūru piedāvātajām iespējām uzņēmumiem.
Diskusijā kā runātāji šogad piedalās Latvijas vēstniece Eiropas Savienībā Sanita Pavļuta-Deslandes, pārstāvji no NATO Atbalsta un iepirkumu aģentūras, NATO Komunikāciju un informācijas aģentūras, NATO Inovāciju vienības, Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta, Eiropas Komisijas Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāta, kā arī uzņēmuma – AS “RB Rail”, stāstot par vērienīgā dzelzceļa projekta ietekmi militārās mobilitātes uzlabošanā.
Latvijas Industrijas dienas NATO un ES kopš 2013. gada tradicionāli norisinās Briselē, Beļģijā. Pasākuma mērķis ir arī sekmēt tīklošanos starp Latvijas drošības un aizsardzības nozares uzņēmumiem un ekspertiem no Eiropas Komisijas un NATO aģentūrām, tādējādi palīdzot uzņēmumiem iegūt noderīgus kontaktus, uzsākt jaunu vai turpināt esošo sadarbību NATO iepirkumos un citos jautājumos.
Tāpat īpaši jāmin pirmā Latvijas uzņēmuma dalība kopā ar citām ES valstīm Eiropas Aizsardzības fonda projektā “Multipurpose Unmanned ground system” (MUGS), kura īstenošanu sākt plānots šogad – Latvijas industriju konsorcijā pārstāv komersantu un pētniecības iestāžu kopums LMT vadībā. Tas noteikti ir labs piemērs, kā veidot šāda veida sadarbību un iedrošināt arī citus uzņēmumus.
