Latvijā tiks veidota laboratorija, kas nodrošinās individuālo aizsardzības līdzekļu kvalitātes izpēti un operatīvu atbilstības pārbaudi. Tā kā COVID-19 izplatība joprojām turpinās un pieprasījums pēc medicīniskajām maskām un individuāliem aizsardzības līdzekļiem visā pasaulē joprojām ir milzīgs, šādas laboratorijas izveide ir ārkārtīgi svarīga. Šobrīd Latvija, līdzīgi kā citas ES valstis, aizsarglīdzekļu pārbaudes rezultātus no akreditētām testēšanas laboratorijām spiesta gaidīt mēnešiem ilgi.
15. decembrī, valdība atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un Ekonomikas ministriju izstrādāto priekšlikumu par laboratorijas izveidi individuālo aizsardzības līdzekļu akreditētai testēšanai.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska uzsver, ka šādas laboratorijas izveide sniegs pienesumu arī augstākās izglītības un zinātnes sistēmā. Piemēram, dos iespēju RTU un viņu sadarbības partneriem attīstīt jaunas studiju programmas, sagatavot augstākās kvalifikācijas speciālistus, dodot impulsu tekstila nozares attīstībai Latvijā – īpaši inovatīvai un radošai pieejai individuālo aizsardzības līdzekļu izstrādāšanā.
Jau tagad valsts pētījumu programmas “COVID-19 seku mazināšanai” ietvaros RTU radīti vairāki inovatīvi aizsargtērpi. To atbilstības pārbaude, ražošanas procesu optimizācija nav iespējama bez šādas laboratorijas izveides. Laboratorijā notiks arī speciālo aizsargtērpu akreditēta testēšana militārā personāla vajadzībām.
Individuālo aizsardzības līdzekļu atbilstība kvalitātes standartiem ir ārkārtīgi nozīmīgs faktors sabiedrības drošības paaugstināšanai, lai pēc iespējas novērstu COVID-19 infekcijas izplatību gan mediķu un pedagogu vidū, gan citās augsta riska profesijās un nozarēs, kur paredzēta masku un individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana.
"Sargs.lv" jau rakstīja, ka novembra sākumā valdībā tika nolemts sākt darbu pie īpašas Latvijā bāzētas testēšanas laboratorijas izveides, kura varētu testēt dažāda veida aizsardzības līdzekļus un veikt arī dažādus citu produktu kvalitātes pārbaudes.
Tāpat “Sargs.lv” ziņoja, ka šā gada pavasarī Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs tika iegādāts divas aizsarglīdzekļu kravas. Vēlāk gan izrādījās, ka daļa no piegādātajām aizsargmaskām neatbilda izvirzītajām kvalitātes prasībām.
Ņemot vērā aprīlī pastāvošo individuālo aizsardzības līdzekļu deficītu un problēmas ar to testēšanu, respiratoru testi tika veikti Igaunijā neakreditētā laboratorijā. Vienlaikus ministrija informēja Ministru kabinetu par problēmām ar respiratoru kravas pieņemšanu, jo nebija iespējas veikt kvalitātes pārbaudi akreditētās laboratorijās Eiropā to pārslodzes dēļ. Tomēr reaģējot uz tajā brīdī pastāvošo individuālās aizsardzības līdzekļu trūkumu valstī, Ministru kabinets nolēma atļaut Aizsardzības ministrijai pieņemt kravu pamatojoties uz vietējiem un Igaunijas laboratorijas testiem. Papildus tam valdība deleģēja Aizsardzības ministriju nosūtīt respiratoru paraugus sertificētai laboratorijai.
Testos tika secināts, ka pirmās kravas respiratori atbilst lielākajai daļai kvalitātes prasībām FFP2 aizsardzības pakāpei, izņemot 2 no 10 paraugiem konstatēta nedaudz pārsniegta gaisa noplūde (atbilstoša FFP1 klasei). Minētā neatbilstība ir ar zemu risku, tādēļ respiratori ir izmantojami. Savukārt otrajā kravā piegādātie respiratori nav atbilstoši noteiktajām prasībām. Pirmā līguma ietvaros par 145 000 eiro tika piegādāti 50 000 respiratoru, bet otrajā kravā par 2 898 666 eiro tika saņemti aptuveni 999 500 respiratoru.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumu “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pārņēma individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu valsts rezervju pārvaldīšanu un nepieciešamo centralizēto valsts iepirkumu organizēšanu.
Covid-19 pasaules mēroga pandēmija dažu mēnešu laikā burtiski “pārkarsēja” individuālās aizsardzības līdzekļu tirgu. Augstā pieprasījuma dēļ apgrūtināta kļuva ne tikai to ražošana, bet arī piegādes. Kaut Aizsardzības ministrijai, pārņemot iepirkumus, akūtāko aizsargmateriālu trūkumu samazināja, sejas masku un respiratoru piegādes pandēmijas pirmajā vilnī nebija uzskatāmas par simtprocentīgi drošām.