Noslēdzies Latvijā līdz šim pirmais virtuālais pārtikas hakatons – vairāku stundu ilgs ideju maratons, kurā komandas profesionālu mentoru vadībā izstrādāja inovatīvus pārtikas apgādes risinājumus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Tajā uzvarēja komanda, kurā apvienojušies zivju un olu pārstrādātāji. Hakatona dalībnieki secina – pārtikas piegāžu mehānisms, pielāgojot to krīzes situācijai, jāizstrādā jau šobrīd.
Visas dienas garumā virtuālajā vidē pārtikas hakatona dalībniekiem ar mentoru – Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku un Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra ekspertu – palīdzību bija jāizstrādā modelis noturīgai pārtikas piegāžu ķēdei, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku pārtikas apgādi krīzes situācijā ar pašu ražotu un sagatavotu pārtiku tuvākajos trīs līdz sešos mēnešos.
48 Latvijas pārtikas nozares pārstāvji strādāja tematiskajās grupās – “Augļu un dārzeņi”, “Graudaugu produkti”, “Gaļa”, “Zivis un olas” un “Piens un piena produkti”. Katras darba grupas dalībniekus konsultēja eksperti, atbildot uz jautājumiem, piemēram, par normatīvo regulējumu un Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām.
Pēc tam katra darba grupa žūrijai sniedza īsas prezentācijas par savu izstrādāto ideju. Piedāvātos risinājumus vērtēja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Kaspars Cirsis, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks atbalsta jautājumos pulkvedis Kaspars Zdanovskis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātņu prorektore Irina Arhipova, kā arī Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile.
Žūrijai apspriežoties, par labāko atzina darba grupas “Zivis un olas” piedāvāto pārtikas apgādes risinājumu.
AS “Balticovo” Komunikācijas un attīstības direktors, valdes loceklis Toms Auškāps stāsta, ka grupu piedāvātās idejas bijušas līdzīgas. Tomēr viņiem par labu iezīmējies faktors, ka krīzes situācijās zivju un olu produktu pietiekamība ir laba, turklāt krīzes situācijā tās piegāde nesagādā problēmas. Savukārt darba grupas būtiskākais ieteikums, kas vienlaikus radot arī bažas – pārtikas piegāžu mehānisms krīzes situācijā jāsagatavo laicīgi.
“Tāpēc ir ļoti apsveicami, ka Aizsardzības ministrija organizē šādus vingrinājumus un simulācijas, jo ir ļoti svarīgi tam gatavoties – arī emocionāli,” uzsver T. Auškāps.
Viņš arī stāsta, ka darbā grupa ieslīgusi diskusijās ar ekspertiem, īpaši iedziļinoties detaļās – kas krīzes situācijā notiktu ar produktu cenām, kādās situācijās tām ir nozīme, kas notiktu ar importu un eksportu, kā deformējas tirgus krīzes situācijās.
Plaša bijusi arī pati dalībnieku fantāzija, brīžiem paredzot dramatiskākus, brīžiem maigākus situācijas attīstības scenārijus. Diskusijās secināts, ka Covid-19 pandēmiju var uzskatīt par krīzīti, kas ir pārejoša, savukārt karadarbība jau būtu uzskatāma par pavisam cita veida krīzi kurā jādomā par reālu resursu pietiekamību.
Runājot par galvenajiem secinājumiem, kas gūti no šīsdienas hakatona, viņš uzsver – pārliecība par to, ka sagatavošanās nepieciešama kā skābeklis.
SIA “Gaļas nams - Ādaži” eksporta vadītājs Andrejs Siliņš stāsta, ka gan darba grupas “Gaļa”, gan arī pārējo dalībnieku labākais piedāvājums – negaidīt apstākļus, kad rodas krīzes situācija un tad mēģināt pielāgoties sistēmai, kas ir jāiedarbina.
“To labāk sākt darīt jau tagad – kļūt par piegādātāju bruņotajiem spēkiem un darīt to regulāri. Tad jau ir perfektas iestrādnes izveidojušās, kuras arī krīzes situācijā turpina strādāt – tad nekas nav jāizdomā no jauna un nekas nav jāķer un jāgrābj,” saka A. Siliņš.
Savukārt unikālais, ko grupa piedāvājusi, īpaši gan neuzsverot – viņu prezentācijā gaļas ražotājam, kā alternatīva piedāvāti pākšaugu izstrādājumi. “Gaļas nams - Ādaži” ir vienīgais rūpnieciskais vegānisko produktu ražotājs. Tas nozīmē, ka, izmantojot dārzeņus, iespējams radīt vegāniskus produktus, kas ražoti industriālā veidā lielos apjomos.
AS “Tukuma Piens” pārstāvis Normunds Pranckevičs, kurš strādāja darba grupā “Piens un piena produkti” norāda, ka kopā izstrādāts vienkāršs un saprotams pārtikas piegādes modelis krīzes situācijā. Viņš stāsta, ka, pirmkārt, nepieciešamie pārtikas apjomi arī krīzes situācijā jau šobrīd ir pieejami, un Latvijas ražotājiem nav problemātiski tos nodrošināt. Otrkārt – ņemot vērā, ka Latvijā nav liels tirgus, loģistika un piegādes uz vajadzīgo pārtikas apjomu neradīs izaicinājumus. Viņš arī piebilst, ka visu grupu nostādnes bijušas līdzīgas, kur arī piegādes un apjomi ir izpildāmi.
“Godīgi sakot, man šāda pieredze bija pirmo reizi. Bija ļoti interesanti, jo varēja saņemt informāciju no vairākām pusēm. Ierasti ikdienā saņemu informāciju no biznesa puses, kuru pārstāvu. Savukārt, grupā izstrādājot piegādes modeli, bija interesanti sadarboties gan ar, tā teikt, konkurentiem, gan ar cilvēkiem valsts struktūrā,” norāda N. Pranckevičs.
SIA “Liepkalni” pārstāvis pārtikas zinātņu doktors Ivo Līdums pārtikas hakatonā piedalījās graudaugu produktu darba grupā. Viņš norāda, ka no grupas izstrādātā priekšlikuma izrietējis secinājums – būtiska ir vēlme sadarboties. Tāpat svarīgi būt pēc iespējas neatkarīgākiem no ārvalstu piegādātājiem.
Arī viņš, tāpat kā pārējie hakatona darba grupu pārstāvji, norāda - piegāžu un sadarbības modelis daudziem pārklājies. Lielākā atšķirība bijusi katras komandas piedāvātais produkts, kur katram produktam ir savi uzglabāšanas, higiēnas, transportēšanas un pakošanas nosacījumi. I. Līdums uzsver – hakatons ir vērtīga pieredze un pamats turpmākajam darbam un ideju ģenerēšanai.
Veiksmīgāko un inovatīvāko hakatonā izstrādāto risinājumu autori saņēma balvas no Aizsardzības ministrijas, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas. Tāpat dalībnieku piedāvātos risinājumus un priekšlikumus aizsardzības nozare iespēju robežās ņems vērā turpmākajos Nacionālo bruņoto spēku pārtikas nodrošinājuma iepirkumos.
Virtuālo pārtikas hakatonu organizēja Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciju.
Jau ziņots, ka 2016. gadā Aizsardzības ministrijā parakstīja vienošanos par sadarbību ar Latvijas pārtikas ražotājiem, lai veicinātu Nacionālo bruņoto spēku nepārtrauktu apgādi ar augstākās kvalitātes un vides standartiem atbilstošu lauksaimniecības un pārtikas nozares produkciju, vienlaicīgi sekmējot nacionālās tautsaimniecības attīstību.