Latvijas uzņēmumiem ir liels potenciāls ne tikai novērošanas, bet arī uzbrukuma bezpilota lidaparātu jeb dronu ražošanā, turklāt šādi lidaparāti pat varētu būt krietni lētāki, nekā ārvalstu analogi. Tā atzīst Aizsardzības ministrijas un Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmumu pārstāvji, kuri aizsardzības nozares organizētā diskusijā meklēja iespējas uzsākt kaujas dronu ražošanu Latvijā.
Gan Aizsardzības nozares, gan bezpilota lidaparātu ražošanas un informācijas tehnoloģiju uzņēmumu pārstāvji atzina - lai gan bezpilota lidaparātu izstrāde pasaulē aug, Latvija šajā jomā ir konkurētspējīga. Kā piemērs tiek minēts uzņēmums “UAV Factory”, kas jau piegādā bezpilota izlūkošanas lidaparātus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Savukārt tehnoloģiju uzņēmums “LMT” izstrādā programmatūru, kas spētu apvienot vienotā sistēmā dažādus Nacionālo bruņoto spēku izmantotos bezpilota aparātus.
Kā atzina Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, Aizsardzības nozare būtu ieinteresēta sadarboties daudz plašāk tieši ar Latvijas uzņēmējiem, jo, veicot iepirkumus no vietējām kompānijām, ne tikai tiktu attīstīta ekonomika, bet arī iegūta krietni lētāka produkta cena.
Šodienas pasākums bijis mēģinājums saprast Latvijas uzņēmumu piedāvājumu un iespējas sākt jauna tipa lidaparātu ražošanu. Tāpat Aizsardzības ministrija centusies savest kopā uzņēmumus, kuri iepriekš nav sadarbojušies.
Tikmēr augsto tehnoloģiju uzņēmumu pārstāvji atzīst – bezpilota ieroču izmantošana militāros konfliktos nākotnē kļūs arvien plašāka. To jau lieliski pierādījis nesenais Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts, kurā Azerbaidžānas puse savus panākumus spēja gūt, lielā mērā pateicoties tieši precīzajiem bezpilota lidaparātu uzbrukumiem.
Tomēr tehnoloģijas attīstās strauji. Lai šajā procesā Nacionālie bruņotie spēki varētu precīzi veidot savu spēju attīstības projektus, nepieciešama pastāvīga diskusija ar industrijas pārstāvjiem.
To, ka Latvijā iespējams attīstīt arī uzbrukuma dronu tehnoloģijas, pārliecināts “UAV Factory” valdes priekšsēdētājs Konstantīns Popiks. Viņš atzina – uzņēmums pastāvīgi strādā pie trim līdz četriem jaunu produktu prototipiem. Potenciāls ir arī bruņotu dronu ražošanai, kas ir jauns un perspektīvs virziens. Tomēr tas prasa lielus līdzekļus.
Lai gan Aizsardzības ministrija vairākus gadus dažādiem inovatīvu tehnoloģiju izstrādātājiem piešķir grantus jauno produktu izstrādei, ar to vien nepietiek.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka daudzi Latvijas aizsardzības industrijas uzņēmumi iepriekš veltījuši asu kritiku Latvijas banku politikai, kuras bieži, baidoties no iespējamiem riskiem, atsakās ne tikai finansēt aizsardzības jomas uzņēmumus, bet pat atsaka tiem uzņēmumu kontu atvēršanu.
Lai censtos risināt šīs problēmas, Aizsardzības ministrija sākusi darbu pie militārās industrijas likuma izstrādes, kas spētu sakārtot nozares un banku attiecības.
“Izskatās, ka mēs būsim tam raduši risinājumu. Jau pavisam drīz mēģināsim apvienot militāro sertifikāciju ar banku klientu izvērtēšanas kārtību. Mērķis ir panākt, lai bankām būtu pieņemams mūsu izsniegtais sertifikāts un tas kalpotu kā ekvivalents klienta izvērtēšanai. [..] Ceram, ka caur šo soli banku bažas izdosies mazināt,” saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs.