Aizvadītais 2021. gads Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) uzņēmumiem un augstākās izglītības iestādēm ir bijis veiksmīgs, turklāt, turpinoties Covid-19 pandēmijai, īpaši pieprasīti bijuši produkti un risinājumi, ko piedāvā Latvijas kiberdrošības un informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumi, tā, komentējot aizvadīto gadu Latvijas drošības industrijas uzņēmumu darbā, portālam “Sargs.lv” stāsta DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.
Kā norāda E. Egle, ne tikai aizsardzība, bet arī civilās vides uzņēmi savā darbā aptvēra, ka tāda biznesa vide, kāda Latvijā bija pirms pandēmijas periodā vairs nebūs nekad. Tas daudziem licis pielāgoties un meklēt dažādus digitālās vides risinājumus, nesot jaunus pasūtījumus DAIF Latvija komunikācijas, kiberdrošības un informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem.
Arī Eiropas Savienības (ES), digitalizācijas veicināšanas process aizvien vairāk ietekmē tādas jomas, kas līdz šim nav bijušas saistītas ar augstajām tehnoloģijām. Šādi risinājumi tiek ieviesti, piemēram, meža ugunsgrēku novēršanā. Pērnā gada pavasarī Latvijas informāciju tehnoloģiju uzņēmums “DATI Grupa” sadarbībā ar Latvijas Valsts meža dienestu ieviesa inovatīvu tehnoloģisku risinājumu meža ugunsgrēku novēršanai.
Pērnais gads DAIF uzņēmējiem bijis izaicinošs arī nepastāvīgās uzņēmējdarbības vides dēļ. Ekonomiskā vide strauji mainījusies, nācies pielāgoties epidemioloģiskās drošības prasībām, savukārt piegāžu traucējumi un izejmateriālu cenu pieaugums kļuva par ikdienu. Tomēr, kā uzskata E. Egle, uzņēmumi šajā laikā iemācījušie adaptēties un vadīt biznesu dinamiskāk.
Aizsardzības industrijas sektora uzņēmumiem, kuri ikdienā bijuši saistīti ar tradicionālajiem nodrošinājuma segmentiem, pieprasījums ir bijis stabils. Šis produktu pieprasījums ļāvis uzņēmumiem mērķtiecīgi investēt savā attīstībā, kā arī kāpināt eksportu.
Pērn DAIF Latvija lielāko eksportētāju līderu vidū bijuši tādi uzņēmumi kā – “Valpro”, “SRC Brasa”, “Axon Cable, “Atlas Aerospace”. Kā arī pašmāju pakalpojumu sniedzēji - “BELSS”, “DAN Communications” un “AUTO KADA”. Pieprasījuma pieaugums komunikāciju, digitālo un kiberdrošības pakalpojumu jomā ļāvis kāpināt eksporta apjomus, “Latvijas Mobilajam telefonam” (LMT), “Corporate Solutions”, “NCS LV” un “Cyber Circle”.
Tāpat gūti pirmie augļi no ilgtermiņa projektiem. Pērn Latvijā veiksmīgi uzsākta Somijas aizsardzības nozares uzņēmuma “PATRIA” industriālā klastera izveide. Tāpat Eiropas Aizsardzības industriālās attīstības programmā piesaistīts finansējums Latvijas uzņēmumam “Exonicus”.
Aizsardzības industrijas attīstībai 2021. gads bijis īpašs, jo pirmo reizi piešķirts finansējums zinātniekiem Valsts aizsardzības pētījumu programmā.
Aizsardzības ministrijai sniegusi atbalstu Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra infrastruktūras attīstībai, kas sniegs ieguldījumu jaunā aizsardzības domēnā – kosmosā. Tāpat uzņēmumi pārliecinoši pieteikuši inovācijas Aizsardzības ministrijas grantu programmā.
DAIF Latvija uzņēmēji piedalījušies NBS rīkotajās “Industrijas dienās”, tāpat nav izpalikusi federācijas biedru dalība Eiropas un ASV nozīmīgākajās aizsardzības industrijas izstādēs. Notikušas neskaitāmas tiešsaistes sarunas, lai rastu partnerības starptautiskos konsorcijos, kas pretendē uz Eiropas Aizsardzības fonda finansējumu.
Pēc DAIF Latvija datiem, 2021. gadā visvairāk ieņēmumus guvuši uzņēmumi, kuri snieguši digitālos pakalpojumus, analītikas un mākoņu risinājumus. Realizējušies arī infrastruktūras attīstības projekti. Sniegti inženiertehniskie pakalpojumi un energodrošības produkti. Šajos sektoros vērā ņemami panākumi ir uzņēmumiem “UPB”, “Citrus Solutions” un “Rīgas Dīzelis DG”.
Tāpat, nodrošinot atbilstību stingrām kvalitātes prasībām, DAIF Latvija biedri aktīvi strādājuši elektronikas komponenšu un optikas ierīču ražošanā, medicīnas un aviācijas industrijās.
DAIF Latvija dati liecina, ka 2021. gada uzņēmumu auditētos peļņas rādītājus skaidri varēs zināt pavasarī. Tomēr izaicinājumiem pilnajā laikā, iepriekšējā gadā uzņēmumi vidēji saskārās ar astoņu procentu peļņas kritumu, vienlaikus saglabāja esošos darbiniekus un nomaksāto nodokļu apjomu.
Ņemot vērā straujās pārmaiņas un veiktās investīcijas, E. Egle prognozē, ka DAIF Latvija biedru aizvadītā gada kopīgais apgrozījums pārsniegs 750 miljonus eiro, kopējā uzņēmumu peļņa būs mērāma 80 miljonos eiro, bet nodokļu veidā valstij būs nomaksāti vēl 100 miljoni eiro.
DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja atzīst, daudzu federācijas uzņēmumu veiksmes stāstu pamatā ir iespēja attīstīties kopā ar NBS, pilnveidojot produktus atbilstoši militārajām prasībām. Kā veiksmīgu piemēru šādai sadarbībai E. Egle min uzņēmuma “UAV Factory” šoruden pasaulē lielākajās militārajās izstādēs demonstrēto jaunāko bezpilota izlūkošanas lidaparātu - “Penguin C Mk 2 VTOL”, kurā, atbilstoši bruņoto spēku prasībām, samazināts dažādu mazo detaļu īpatsvars.
Viņa atzīst, šis gads radījis apziņu, ka, strādājot epidēmijas apstākļos, iespējams saglabāt gan darbavietas, gan pilnveidot zināšanas un prasmes, kā arī īstenot līgumos uzņemtās saistības un veikt investīcijas infrastruktūrā, produktu attīstībā un iekārtu iegādē.
Pērn apjomīgu apgrozījuma pieaugumu sev nodrošinājuši tie federācijas uzņēmumi, kas investējuši līdzekļus infrastruktūrā un inovācijās. Vadoties no šīs atziņas 2022. gadā uz straujo izaugsmi var cerēt tādi federācijas biedri kā “DATI Grupa”, “Belss”, “HansaMatrix”, “Silmor”, “UAV Factory” un “Latvijas Mobilais telefons”. Tāpat DAIF Latvija biedri iekļāvušies Eiropas Aizsardzības fonda (EDF) konsorcijos un NATO Industriju padomnieku grupas studijās. Augļi no šiem projektiem gaidāmi turpmākajos gados.
2022. gadā DAIF Latvija plāno vēl vairāk koncentrēties uz praktisku atbalstu NBS un drošības iestādēm. Aizsardzības industrijas pārstāvji gatavi iedziļināties pieaugošo, graujošo tehnoloģiju ietekmē uz aizsardzības spējām un drošību.
Plānots iesaistīties starptautiskos pētniecības procesos un partnerībā, jo skaidri zināms, ka jaunus izaicinājumus sniegs mākoņtīkli, mākslīgā intelekta un sistēmu ar autonomām funkcijām izmantošana un šo sistēmu kiberdrošība.
Vienlaikus DAIF Latvija vadītāja atzīst – aizvien saglabājas bažas par finansējuma pieejamību sekmīgai Latvijas aizsardzības nozares uzņēmumu attīstībai. To vairo nepārdomātas ilgtspējīga finansējuma definīcijas neesamība Eiropas Savienības koridoros, kā arī Latvijas banku izpratnes trūkums un dažkārt pat atklātā nevēlēšanās finansēt jaunu produktu attīstību. Lai šīs problēmas risinātu, ir svarīgs ir Aizsardzības ministrijas un Eiropas Komisijas Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāta ( DEFIS) īstenotais atbalsts inovācijām un pētniecībai.
Tāpat uzņēmējiem raizes sagādā arī inflācijas pieaugums, kas tiešā veidā var ietekmēt sniegto pakalpojumu vai saražoto produktu gala cenu. Neatrisinātas ir arī problēmas piegāžu ķēdēs. Jau šobrīd virkne DAIF Latvija biedru saskaras ar komponenšu piegāžu traucējumiem. Sadārdzinās arī loģistikas pakalpojumi. Tādēļ E. Egle rosina sadarbības partnerus ar izpratni attiekties pret līgumsaistību izpildi.
Par spīti grūtībām DAIF Latvija aktīvi gatavojas nākamā gada nozīmīgākajai militārajai izstādei “EUROSATORY”, kas notiks Parīzē.
DAIF Latvija biedri augstu vērtē pozitīvo sadarbību ar NBS. Pēc valdes priekšsēdētājas domām, atklāta un strukturēta sadarbība starp industriju, pētniecību un armiju ļauj pilnveidot esošos un radīt jaunus produktus.
Tāpat, viņasprāt, NBS ir labākais atsauksmju sniedzējs uzņēmumiem eksportā un pamudinājums pētniekiem, veidojot dialogu, informācijas apmaiņu, un vienotu izprati par sadarbības mērķiem.
