Pabriks: Valsts noturību pret krīzēm var stiprināt tikai sadarbībā ar industriju un zinātni

Uzņēmējdarbība un inovācijas
Sargs.lv
Industrijas diena
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Latvijai kā salīdzinoši mazai valstij ir jābūt gudrākai un jāspēj izlīdzināt asimetriskos drošības draudus. Tikai darbojoties kopā – aizsardzības nozarei, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem,  zinātnei, industrijai un uzņēmējiem iespējams stiprināt valsts noturību pret jebkuru krīzi un satricinājumu, tā, atklājot ikgadējo NBS Industrijas dienas pasākumu, uzsvēra aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Ļoti būtiski, ka visām iesaistītajām pusēm ir vienots mērķis un apziņa, kā to sasniegt.

Ministrs pauž, ka mērķis, pirmkārt, ir uzlabot Latvijas bruņoto spēku kaujas spējas. Otrkārt, veiksmīgā sadarbība ar Latvijas aizsardzības industriju sniedz ieguldījumu arī Latvijas ekonomikā, jo, pērkot produktu vai pakalpojumu no pašmāju ražotāja, tiek nodrošinātas darba vietas un izaugsme. Tas noved arī pie trešā svarīgā faktora – produkta pieejamības brīžos, kad starptautiskās piegādes ķēdes ir kavētas vai bloķētas.

A. Pabriks norāda, ka visa pamatā ir veiksmīga loģistika. Iepriekš globālās ekonomikas apstākļos bieži domājām, ka citur var nopirkt lētāk un mums piegādās, kad vajadzēs, taču Covid krīze daudziem bija sāpīga mācība.

Kā skaidro ministrs, tādējādi Latvijas Aizsardzības ministrija savā ziņā veic arī atsevišķas Ekonomikas ministrijas funkcijas, tāpēc Latvija īpaši pēdējā laikā vairāk cenšas darīt un ražot pati.

Īpaši svarīgi tas ir tāpēc, ka Latvija ir gan ES, gan NATO robežvalsts un asimetrisko drošības draudu situācijā nepieciešami ne tikai efektīvi un spēcīgi bruņotie spēki, bet arī aizsardzības industrija un ekonomika kopumā.

Kā vienu no pēdējā laika veiksmes stāstiem ministrs min 6x6 bruņumašīnu projektu, kas īstenots kopā ar Somijas valdību. Automašīnu daļēja komplektācija jau šobrīd tiek veikta Latvijā, taču no 2023. gada šo procesu Latvijā plānots veikt pilnā apmērā. Tāpat Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kuras militārajā bāzē ieviesta 5 G testa vide, un tas nebūtu bijis iespējams bez aizsardzības industrijas uzņēmumu, šoreiz – uzņēmuma “Latvijas Mobilais Telefons” –   iesaistes.

Tāpat strauji attīstās arī citi aizsardzības industrijas uzņēmumi, tostarp, IT, bezpilotu lidaparātu jeb dronu, kā arī militāriem mērķiem paredzētas pārtikas ražotāji.

“Mēs darbojamies kopā – zinātne, industrija, uzņēmēji, valsts pārvalde, Aizsardzības ministrija un bruņotie spēki. Vienmēr skatāmies uz to, kā konkrētus jautājums var atrisināt, nevis neatrisināt, līdz ar to progress būs. Jo, ja mēs esam maza valsts, tad mums jābūt gudrākai, lai šo asimetriju kaut nedaudz izlīdzinātu,” pauž A. Pabriks.
Image
Industrijas diena
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Tikmēr NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks atbalsta jautājumos pulkvedis Kaspars Zdanovskis atsaucas uz pilna spektra karu Ukrainā, ko jau trešo mēnesi turpina Krievija. Karš ietekmējis gan globālo ekonomiku, gan drošības situāciju visā pasaulē, tai skaitā arī Latvijā, tāpēc vēl jo svarīgāk ir rast ilgtermiņa risinājumus tautsaimniecības un aizsardzības nozares noturībai pret dažādiem satricinājumiem.

“Pēdējo gadu laikā bruņotie spēki iegādājušies jaunas bruņu platformas, plānojam iegādāties vēl citas modernas sistēmas, un šajā procesā industrijas iesaiste ir ļoti būtiska – gan ražošanā, gan, piemēram, apkopes un remontdarbu nodrošināšanā. Bruņotajiem spēkiem ir svarīgi, ka šeit, Latvijā ir rezerves daļas un nepieciešamo darbu var veikt uz vietas ne tikai miera, bet arī krīzes un kara laikā,” norāda Apvienotā štāba pārstāvis.

Tāpat arī nepieciešams pietiekami daudz tautsaimniecības resursu apgādes un atbalsta nodrošināšanai, lai karavīri krīzes brīdī varētu veikt savus tiešos uzdevumus – aizsargāt valsti.

Image
Industrijas diena
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

“NBS ambīcijas ar katru gadu aug, jau tagad ir plāni ražot arvien jaunas sistēmas un platformas, lai nākotnē arī Latvijā mēs būtu spēju ražotāji,” viņš saka.

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas padomes priekšsēdētājs Agris Dundurs norāda, ka psiholoģiskā noturība vispirms sākas katrā cilvēkā pašā, viņa attieksmē pret  notiekošo, taču drošība veidojas no kopīgas sadarbības. Vietējiem uzņēmumiem ir potenciāls uzlabot Latvijas armijas kaujas spējas, iegūstot zināšanas, pieredzi un attīstot eksporta spēju.

“Tikai tādā gadījumā mēs būsim stipri – militāri, tehnoloģiski, finansiāli un ekonomiski, ja mums būs spēcīga militārā industrija. [..] Investējot Latvijas aizsardzības industrijā, panākams četrkāršs efekts – militāro spēju attīstība, finansiāls ieguvums Latvijas ekonomikai, pašas militārās industrijas un tās eksportspējas attīstība un, ceturtkārt, X stundā industrija varēs palīdzēt tepat un tūlīt,” viņš saka.

Kā konferences plenārsesijā "Drošības un aizsardzības industriju noturība" atzina Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle, gan iekšlietu, gan aizsardzības nozarei jāatvēl vairāk līdzekļu tieši materiāltehniskajām un izejvielu rezervēm, lai krīzes situācijā spējam sevi nodrošināt.

“Covid pandēmijas laikā aizsardzības industrijas uzņēmumi bija ļoti labi sagatavoti, sākām visaptverošas aizsardzības sistēmas ieviešanu, mums bija dažādas mācības un izspēles, bijām gatavi, līdz ar to pat pandēmijas laikā daudzi uzņēmumi varēja ieguldīt inovācijās,” pauž DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja.
Image
Industrijas diena
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Savukārt informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "CERT.LV" vadītāja Baiba Kaškina atzīst – lai arī fiziskajā telpā mēs esam drošībā, kibertelpā ir pastāvīgs apdraudējums. Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā ļaundaru aktivitāte Latvijas kibertelpā ir pastiprinājusies.

“Labā ziņa ir tā, ka šiem uzbrukumiem nav bijusi būtiska ietekme, līdz ar to var teikt, ka mums ir šī kibernoturība, ja jau esam bijušo spējīgi tiem turēties pretī,” pauž B. Kaškina.

Viņa gan neslēpj, ka nozarē trūkst cilvēkresursu, jo esošie ir ļoti noslogoti. Jau šobrīd atsevišķos gadījumos “CERT.LV” nāk palīgā Zemessardzes Kiberaizsardzības vienība, taču arī viņu resurss ir ierobežots.

Jau ziņots, ka 25. un 27. maijā norisinās tradicionālais pasākums “Industriju dienas NBS”. Tajā tika diskutēts par aizsardzības nozarē aktuāliem jautājumiem, kā arī sniegta iespēju Latvijas uzņēmējiem un pētniecības iestādēm iepazīstināt Nacionālos bruņotos spēkus un sabiedrotos ar Latvijā ražotiem produktiem un pakalpojumiem.

Savukārt 27. maijā Ādažu bāzē notiks militārās industrijas uzņēmumu produktu un pakalpojumu demonstrācijas. Īpaši izveidotos stendos Latvijas uzņēmēji un pētnieki iepazīstinās ar produktiem un pakalpojumiem, kuriem jau rasts pielietojums NBS nodrošinājuma un apgādes sistēmā vai kuriem ir šāds potenciāls nākotnē.

Plānots, ka spēju demonstrācijas pasākumā Ādažos piedalīsies ap 40 uzņēmumu un pētniecības iestāžu, kas darbojas tādās jomās kā kiberdrošība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tekstilizstrādājumu, šaušanas ieroču aksesuāru ražošana, radio komunikācijas, munīcijas un ieroču daļu ražošana, metālapstrāde, pretmobilitātes izstrādājumi, bezpilota lidaparātu sistēmas, militārās kaujas tehnikas un ekipējuma apkope, remonts un tirdzniecība, militārā ekipējuma un apģērbu ražošana, militārā zinātne, pētniecība, inovācijas u.c.

“Industriju dienas NBS 2022” organizē Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionāliem bruņotiem spēkiem un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciju (DAIF Latvija).

Dalies ar šo ziņu