Jaunā, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) paredzētā, vieglā militārā transportlīdzekļa prototips “VR-1 FOX” tika būvēts, ņemot vērā trīs galvenās prasības – tam jāspēj izturēt paaugstinātas slodzes, jābūt piemērotam Latvijas klimatiskajiem un ģeogrāfiskajiem apstākļiem un jābūt vienkāršam lietošanā un apkopē. Protams, automobilim ir jābūt arī grūti pamanāmam pretiniekam – mazam, ar zemu siluetu, klusu darbību un neatstarojošiem materiāliem. Liekot lietā padsmit gadu ilgo pieredzi autosportā un sporta automašīnu izstrādē, uzņēmumi SIA “Baltic Motorsport Promotion” un SIA “Vāģi” šo prototipu ir radījuši, un šodien Ādažu poligonā tas tiks prezentēts plašākai sabiedrībai.
No idejas līdz prototipam – vairāki gadi
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka 2020. gada maijā, tiekoties ar aizsardzības ministru Arti Pabriku un NBS pārstāvjiem, uzņēmumu SIA “Vāģi” un SIA “Baltic Motorsport Promotion” pārstāvji apliecināja, ka ir gatavi izstrādāt jaunas vieglās militārās tehnikas prototipu, jo ilgā iepriekšējā pieredze sporta automašīnu projektēšanā un būvē ir bijusi laba skola, lai spētu izgatavot Latvijā pirmo, īpaši mūsu apvidum pielāgoto automašīnu bruņoto spēku vajadzībām.
Jau toreiz aizsardzības ministrs norādīja, ka aizsardzības nozare vienmēr bijusi ieinteresēta vietējās militārās industrijas attīstībā, jo tas ļautu kvalitatīvus produktus pirkt no pašmāju ražotājiem, nevis importēt, līdz ar to gan cena varētu būt pievilcīgāka, gan samazinātos piegādes laiks un tiktu nodrošināta lielāka piegāžu drošība.
Kā sarunā ar “Sargs.lv” saka SIA “Vāģi” valdes priekšsēdētājs un galvenais inženieris Ali Jansons, ideja par šāda vieglā spēkrata Latvijas bruņoto spēku, tostarp Zemessardzes, vajadzībām izstrādi radusies jau pirms vairākiem gadiem, un pirmās skices NBS pārstāvjiem tika parādītas 2020. gada maijā. Pēc tam komunikācija ar bruņotajiem spēkiem bijusi regulāra, jo prototipa izstrādē ļoti svarīgi bijis ņemt vērā visas specifikācijas, kas būtiskas Latvijas armijai.
Jau toreiz autobūves eksperti norādīja, ka lielāko laika daļu aizņemtu tieši inženieru darbs un kinemātiskie aprēķini – tas, kā automašīna uzvedas uz ceļa, kādas ir slodzes, jo svarīgi ir uzbūvēt tādu transportlīdzekli, ar kuru bruņoto spēku karavīriem vai zemessargiem būtu ne tikai patīkami un ērti braukt, bet kurš ir arī izturīgs, pilnībā funkcionāls un bruņoto spēku vajadzībām pielāgots.
Uz “Sargs.lv” jautājumu, kas bijis vislielākais izaicinājums pirmā prototipa izveides laikā, uzņēmuma pārstāvis atbild – šāda veida projekti jau nekad nav viegli, jo viss projektēšanas process ir kā ceļš, kad var atdurties pret kādām grūtībām, tad dzēst visu ārā un sākt atkal no jauna.
“Tas ir tāpat kā sportā – ja gribas kaut ko sasniegt, tad ir mazliet jāiespringst,” viņš smejot saka.
Prototipa dizaina tapšanā ticis piesaistīts ārpakalpojuma sniedzējs, taču pārējais process, ieskaitot automašīnas komplektēšanu, noticis pašu spēkiem uz vietas uzņēmumā.
Prototipa izveidē ap 200 prasību
Līgums paredz, ka uzņēmumam jāuzbūvē divi šī transportlīdzekļa prototipi, kuri pēc tam reālā vidē arī tiks testēti, tā teikt – likti kārtīgā slodzē.
No Latvijas bruņoto spēku puses par dizaina, konstrukcijas un projektēšanas procesu atbildīgais visu prototipa izstrādes laiku ir Apvienotā štāba Nodrošinājuma departamenta Transporta tehnikas pārvaldes kvalificētais speciālists štāba virsseržants Aivars Ronis. Viņš atzīst – ar uzņēmuma pārstāvjiem tiešām bijis ļoti viegli strādāt. Viņaprāt, šajā procesā palīdzējis arī fakts, ka prototipa galvenais inženieris A. Jansons pats ir arī zemessargs, līdz ar to ļoti labi izprot mobilitātes nozīmi bruņotajos spēkos un to, kādi vieglie automobiļi Latvijas apvidum ir visnepieciešamākie.
“Līdz ar to viņš pats, piedaloties Zemessardzes mācībās, kā inženieris precīzi izsprieda, kādai mašīnai jābūt – lielai, mazai, klusai, skaļai, platai, šaurai. Tas arī atkarīgs no uzdevuma, kā šī mašīna tiks izmatota – dažādas augsnes, meži, purvi un laikapstākļi. Tas bija liels pluss, ka mūsu vēlmes sakrita, un tika meklēti labākie risinājumi, lai to visu iestrādātu mašīnā,” saka A. Ronis.
Viņš atklāj, ka projektēšanas darbu uzdevumā NBS izvirzīja tuvu pie 200 prasībām, kādam šim militārajam apvidus transportlīdzeklim vajadzētu būt. Visas šīs prasības tika iedalītas trīs lielās kategorijās – pielietojuma, konstruktīvās un modularitātes prasības.
“NBS interesē vienas pamatbāzes transportlīdzeklis, kura konstrukcija ļauj karavīram vai zemessargam pat bez specifiskām zināšanām maksimāli ātri, izmantojot pēc iespējas mazāk instrumentu, pielāgot transportlīdzekli dažādu uzdevumu veikšanai,” pauž štāba virsseržants.
Transportlīdzeklis paredzēts divu līdz piecu karavīru vai zemessargu un viņu individuālā ekipējuma, kā arī dažādu kravu transportēšanai. Vajadzības gadījumā to arī iespējams aprīkot ar speciālām iekārtām un ieroču sistēmām.
“Principā tas ir kā bagijs, bet pirmajā versijā – bez logiem un durvīm. Taču modularitāte nodrošina, ka tam ļoti ērti un viegli pat īpaši neapmācīts vadītājs spēs pievienot logus, durvis un jumtu, un tad tas jau kļūst par džipu vai pikapu, nodrošinot maksimāli plašu uzdevumu izpildi dažādos laikapstākļos,” saka A. Ronis.
Sekos plaša testēšana
Pēc otrā prototipa izgatavošanas plānota plaša testēšana, kas tiks realizēta – uzņēmumā un NBS.
“Ja uzņēmums vairāk testēs to, cik mašīna ir droša, izturīga, vai tās darbību neietekmē nelabvēlīgie laika apstākļi un citus slodzes radītos parametrus, tad NBS interesē, kā tā spēj pārvarēt šķēršļus dažādos apvidos – smiltīs, mālainās vietās, sniegā. Varētu būt arī sagrautas pilsētvides apvidus – būvgružu un betona kluču pārvarēšanas tests. Tāpat arī testēšana notiks mežainā apvidu, piemēram šķērsojot nogāztus kokus, kas sagāzušies pēc mīnmetēja apšaudes. Tāpat paredzēts, ka transportlīdzeklim bez papildu konstrukciju pievienošanas jāspēj šķērsot līdz pat 80 centimetriem dziļus ūdens šķēršļus,” saka A. Ronis.
Jāpiebilst, ka NBS testēs arī transportlīdzekļa ergonomiku – cik tā ir ērta un piemērota dažādu uzdevumu veikšanai, ekipējuma izvietošanai un lietošanai., piemēram, cik ērti sēdēt, izkāpt un iekāpt ekipētam karavīram, pat ja tas ir viegli ievainots. Svarīgi, ka karavīri var ātri “paķert” visu nepieciešamo un nepieciešamības gadījumā atstāt transportlīdzekli. Tāpat uzmanība tiks pievērsta arī sviru un vadības ierīču lietošanas ērtumam un apkārtnes pārredzamībai – gan vadītājam, gan ložmetējniekam). Testēta tiks arī transportlīdzekļu modularitāte – piemērotība dažādām NBS vienībām, dažādiem uzdevumiem un tam, cik viegli to no bagija versijas transportlīdzekļa pārtaisīt par džipa versiju un otrādi.
Noderējusi arī Ukrainas pieredze
Uz “Sargs.lv” jautājumu, vai vajadzības gadījumā uzņēmums ir gatavs šos auto ražot arī vairumā, Ali Jansons atbild ar apņēmīgu “jā”.
“Tā kā šī ideja radās jau pirms septiņiem, astoņiem gadiem, tad šajā laikā lēnā garā uz šo mērķi ir iets. Konkrētu automobiļu skaitu varētu saražot arī esošajās telpās, neko nemainot, tā nebūtu lielākā bēda,” viņš saka, piebilstot, ka diemžēl īpaši detaļu pieejamībā aizvien jūtamas Covid pandēmijas izraisītās sekas, kā arī Krievijas karš Ukrainā ievieš savas korekcijas, jo atsevišķas lietas vienkārši vairs nevar nopirkt.
Cita starpā, SIA “Baltic Motorsport Promotion” un SIA “Vāģi” ir arī uzņēmumi, kuri ir nu jau zināmā “Twitterkonvoja” aizsācēji, jo tieši viņi bija tie, kuri organizēja pirmo konvoju ar automašīnām, ko sūtīt Ukrainas armijai, lai atbalstītu viņus cīņā pret krievu okupantiem.
Pirmās automašīnas tika iegādātas par pašu un draugu saziedotajiem līdzekļim, savukārt tagadējais “Twitterkonvoja” vadītājs Reinis Pozņaks sākumā pats ar šiem auto uz Ukrainu brauca kā šoferis. Turklāt daudzas no šīm mašīnām pirms garā ceļa un svarīgā uzdevuma tika sagatavotas un labotas uzņēmuma “Baltic Motorsport Promotion” servisā.
A. Jansons stāsta, ka arī tagad tiek uzturēts kontakts ar šo auto lietotājiem Ukrainā, uzzinot viņu viedokli par to, kādai vajadzētu būt vieglajai kājnieku mašīnai, un arī šī pieredze bijusi vērtīga jaunā, Latvijas bruņotajiem spēkiem paredzētā prototipa izstrādē.
“Prieks dzirdēt, ka virziens jau startā mums bijis pareizs, bet domāju, Latvijas bruņotie spēki jau tagad daudz mācījušies no Ukrainas pieredzes, piemēram, ka arī apgādē bieži efektīvāki ir vieglie transportlīdzekļi, jo lielās mašīnas uz frontes līniju ir grūtāk nogādāt. Arī tāpēc tas mūsu projekts liekas ļoti aktuāls,” saka A. Jansons.
