Igaunijas ķīmijas nozares uzņēmumi varētu ražot sprāgstvielas, kas nepieciešamas Igaunijas Aizsardzības spēku vajadzībām, tomēr, lai sāktu armijai vajadzīgo sprāgstvielu ražošanu, nepieciešams politiskais atbalsts, kas daļēji ļautu kompensēt riskus, kas, paplašinot ražošanu, būtu jāuzņemas uzņēmējiem, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.ee.
Šobrīd sprāgstvielas Igaunijā jau tiek ražotas, taču tās tiek ražotas ieguves rūpniecības vajadzībām, un pamatā tiek izmantotas degslānekļa raktuvēs. Tagad Igaunijas Aizsardzības spēki sākuši diskusiju par nepieciešamību sākt sprāgstvielu ražošanu arī armijas vajadzībām.
Kā Igaunijas sabiedriskās televīzijas raidījumam "Aktuaalne kaamera" norādīja sprāgsvielu ražotāju pārstāvji, industrija ir gatava palielināt savas ražošanas jaudas, tomēr, pirms tas tiek darīts, nepieciešama skaidra vienošanās ar valsts aizsardzības politikas veidotājiem.
Lai arī Igaunijā ir pieejama pašmāju sprāgstvielu ražotne, Igaunijas bruņotie spēki šobrīd savās mīnās un citos lādiņos izmantotās sprāgstvielas spiesti iepirkt no citiem ražotājiem.
Tiesa, pēdējā laikā sprāgstvielas kļuvušas par deficītu, jo teju visas Eiropas valstis sākušas atjauno savus ieroču un munīcijas krājumus pēc apjomīgas militārās palīdzības nosūtīšanas uz Ukrainu. Tas nozīmē, ka pieprasījums pēc sprāgstvielām pieaug un pieaugs vēl vairāk. Arī Eiropas aizsardzības rūpniecība to nespēs kompensēt, jo pēdējo desmitgažu laikā ir samazinājusies.
“Pašlaik, saistībā ar mīnām, mums ir piegādes problēmas, ņemot vērā faktu, ka to piegādē iesaistītais apakšuzņēmējs Polijā nav tās spējīgs tās piepildīt ar sprāgstvielām noteiktajā laikā,” raidījumam norādīja Igaunijas Aizsardzības spēku inženieru vienības komandieris pulkvežleitnants Ainārs Afanasjevs.
“Kā Igaunijas Aizsardzības spēku karavīrs un kaujas inženieris, es justos daudz drošāks, ja mēs Igaunijā sprāgstvielas ražotu paši, nevis paļautos uz citu ražošanas jaudām gadījumos, kad tās nepieciešamas lielā daudzumā un īsā laika periodā,” viņš atzina.
Tikmēr Igaunijas Tehniloģiju universitātes pasniedzējs un bijušais virsnieks Tonu Tombergs raidījumam atzina, ka Igaunijas ķīmiskajai rūpniecībai ir labi pamati sprāgstvielu ražošanai.
“Viru apriņķī ir uzņēmums “VKG” [“Viru Keemia Grupp”]. Tas ir uzņēmums, kas ražo slāpekļa savienojumus. Piemēram, toluolu, no kura tiek ražots TNT, — to var ražot arī tepat Igaunijā. Šim jautājumam vienkārši jāatrod [politiskā] motivācija,” viņš teica.
Arī aizsardzības uzņēmum “Eesti Arsenal OÜ” valdes priekšsēdētājs Jans Haugs atzina, ka VKG ir spējīga saražot sprāgstvielas “lielā daudzumā”. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka šādai – ražošanas paplašināšanai nepieciešams atbalsts politiskā līmenī, lai ar ražošanas paplašināšanu saistītie riski negultos tikai un vienīgi uz to pleciem.
“Ja sprāgstvielu ražošanas rūpnīca Igaunijā būtu jau tagad, tai būtu pasūtījumi nākamajiem trim gadiem uz priekšu,” viņš piebilda.