“Industrijas diena NBS 2023”: tehnoloģiju inovācijas, valsts līdzdalība un apgādes izaicinājumi

Uzņēmējdarbība un inovācijas
Sargs.lv
Industrijas diena 2023
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Šodien, 18. maijā, Rīgā, kompleksa “Jaunā Teika” konferenču zālē “Fantadroms” norisinājās ikgadējā Aizsardzības ministrijas, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas un NBS kopīgi rīkotā “Industrijas diena NBS”. Šī pasākuma ietvaros Latvijas uzņēmēji un pētniecības iestādes iepazīstināja Nacionālos bruņotos spēkus ar dažādām Latvijas militārās industrijas inovācijām, kā arī norisinājās paneļdiskusijas par industrijas lomu militārajā nodrošinājumā un tehnoloģijām nākotnes karadarbībā. Aizsardzības jomas pārstāvji bija vienisprātis, ka karš Ukrainā ir devis ievērojamu grūdienu Eiropas aizsardzības jomas attīstībai, tomēr tuvākā nākotne nesīs daudzus nopietnus izaicinājumus Eiropas un tostarp arī Latvijas militārajai industrijai.

“Industrijas dienas” apmeklētāji varēja aplūkot tādu pašmāju industrijas pārstāvju kā “LMT”, “UAV Factory”, “Brasa Defence Systems”, Zemessardzes Zinātnes pētniecības un inovāciju ieviešanas centra un daudzu citu izstrādātāju un ražotāju piedāvājumu – sākot no dažādiem viedajiem palīgiem kaujas laukā un karavīru apmācību procesā līdz bezpilota lidaparātiem, pašmāju ražotiem ieroču stiprinājumiem un pat karavīru apģērba sistēmām.

  

Image
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Pasākumu atklāja Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, kas savu uzrunu sāka ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska parafrāzi – “Demokrātijai un tiem, kas aizstāv tās vērtības, ir jābūt bruņotiem labāk par tiem, kas tai uzbrūk un veic kara noziegumus.”

Ministre norādīja, ka pēdējo gadu laikā Latvijas militārā industrija ir ievērojami augusi, un lai sekmētu tās attīstību, Aizsardzības ministrija nepārtraukti sadarbojas ar pētniecības nozarēm, sekmīgi uzlabojot piegāžu drošību.

“Papildus lieliem iepirkumiem no ārzemju partneriem esam noteikuši par prioritāti arī Latvijas aizsardzības industrijas iesaisti. Tādējādi nodrošinām gan tehnoloģiju pārnesi, gan nodrošinām darba vietas, gan palīdzam saviem uzņēmējiem iekļūt pasaules piegāžu ķēdēs,” uzsvēra Ināra Mūrniece.

“Viens no soļiem mūsu aizsardzības industrijas stiprināšanai ir Aizsardzības ministrijas izstrādātais Aizsardzības industrijas likumprojekts, kas šogad tiks iesniegts apstiprināšanai Saeimā. Tā galvenais mērķis ir nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu kopumu. Tajā arī skaidri definēts aizsardzības industrijas drošības ietvars un pausts atbalsts aizsardzības industrijas attīstībai,” savā uzrunā informēja aizsardzības ministre.

Image
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Aizsardzības ministri papildināja arī NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, kurš īpaši uzsvēra, ka Latvijas aizsardzības sistēma bez nacionālās industrijas nekad nesasniegs augstu efektivitāti. “Tikai nacionālā industrija var nodrošināt piegāžu nepārtrauktību,” viņš piebilda.

NBS komandiera ieskatā bruņotie spēki var nodrošināt uzņēmumiem platformu reklāmai un jaunu tirgu, investoru un sadarbības partneru iegūšanai. “Ja atradīsim kopsaucēju, mums būs spoža nākotne. Galvenais ir kvalitāte, inovācijas un ātrums,” norādīja Leonīds Kalniņš. Taču NBS komandieris ar nožēlu piebilda, ka daudzi starptautiskie uzņēmumi šodien to nespēj nodrošināt.

“Eiropā nav atrasts kopsaucējs starp biznesa interesēm un nacionālo aizsardzības sistēmu. Diskusijas jautājums ir – cik lielā mērā valstij jāiejaucas šīs problēmas risināšanā? Mūsu situācija pieprasa kardinālus lēmumus aizsardzības nodrošināšanai ne tikai nacionālā līmenī, bet arī Ukrainas atbalstam,” savas uzrunas noslēgumā norādīja NBS komandieris.

Šogad “Industrijas dienu” ar savu klātbūtni pagodināja arī Eiropas Aizsardzības aģentūras izpilddirektors Jirži Šedivijs (Jiří Šedivý), kurš arīdzan nekavējās apliecināt iepriekšējo runātāju teikto par Ukrainas kara nestajām izmaiņām Eiropas drošības arhitektūrā.

Image
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
“Karš Ukrainā ir mainījis Eiropā pastāvošo priekšstatu par aizsardzības izdevumiem un industrijas attīstību. Desmitiem gadu kopš Aukstā kara beigām Eiropas militārā industrija ir cietusi no defragmentācijas un nepietiekama finansējuma. Cerams, ka šobrīd process ir sācies un valstis ir gatavas kāpināt savus aizsardzības izdevumus,” pauda Jirži Šedivijs.

Eiropas Aizsardzības aģentūras izpilddirektors informēja, ka Eiropas Savienības valstis plāno palielināt aizsardzības izdevumus par aptuveni 70 miljardiem eiro līdz 2025. gadam, kopā sasniedzot teju 300 miljardus eiro. Tādējādi ES potenciāli būs trešajā vietā pasaulē pēc aizsardzības izdevumu apjoma aiz ASV un Ķīnas. Šie ambiciozie izdevumu plāni viņa skatījumā rada gan iespējas, gan izaicinājumus, īpaši attiecībā uz piegādēm.

Image
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Arī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons sekojošajā diskusijā par industrijas lomu militārā nodrošinājuma un rezervju veidošanā norādīja, ka tieši nepietiekamā industrijas kapacitāte Eiropā un piegādes ķēžu drošība šobrīd Latvijas militāro spēju uzturēšanai rada vislielāko apdraudējumu.

Latvijai būtu nepieciešama gan vietējā munīcijas un citu materiāltehnisko līdzekļu ražošana savu vajadzību nodrošināšanai, gan jārisina bruņojuma un tehnikas uzturēšanas, remonta un loģistikas jautājumi. Lielākā problēma valsts sekretāra skatījumā ir laika trūkums, tāpēc jāveido valsts kapitālsabiedrība militārajā industrijā, lai procesu paātrinātu.

NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks atbalsta jautājumos brigādes ģenerālis Kaspars Zdanovskis diskusijas gaitā pauda, ka privātā sektora atbalsts valsts aizsardzībai nepieciešams ne tikai ražošanā, bet, piemēram, arī sabiedroto vienību uzņemšanā, resursu uzglabāšanas decentralizācijā, karavīru-speciālistu (piemēram, šoferu, radistu, mediķu) apmācību procesā un citās jomās.

Image
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

“Industrijas dienas” noslēgumā tika pasniegtas arī “Aizsardzības un drošības industriju gada balvas 2023” dažādās nominācijās. Tāpat apmeklētājiem bija iespēja apmeklēt kādu no paralēlajām sesijām – “Aktuālie aizsardzības nozares iepirkumi 2023–2025”, “Aizsardzības industrijas atbalsta mehānismi Eiropas līmenī” vai “Aizsardzības industrijas atbalsta mehānismi NATO līmenī”.

Pasākumu “Industrijas diena NBS” kopš 2014. gada organizē Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotiem spēkiem un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciju.

Dalies ar šo ziņu