Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF Latvija) aizvadījusi klimatam un drošības jautājumiem veltītu konferenci “NATO Klimata un drošības jautājumi: Izaicinājumi Latvijas aizsardzībai un drošībai. Iespējas industrijai”.Tajā tika diskutēts par turpmākajiem sadarbības soļiem NATO Klimata rīcības plāna īstenošanā Latvijā, aizsardzības nozares un industrijas izaicinājumiem ietekmes uz vidi mazināšanā, operacionālām prioritātēm un gatavību arvien biežāk saskarties ar klimata pārmaiņu sekām, pieaugot CO2 emisijām militārajā jomā Latvijā. Kā norāda DAIF Latvija priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele, klimata pārmaiņas jau šobrīd ietekmē militāro jomu, tāpēc Latvijai kopā ar NATO sabiedrotajiem ir jālīdzdarbojas alianses klimata mērķu sasniegšanā, arī laikā, kad pasaule piedzīvo nopietnus ģeopolitiskus satricinājumus.
Konferences laikā NATO Klimata un enerģētiskās drošības nodaļas pārstāvis Pols Ruštons (Paul Rushton) norādīja, ka šī gada jūnijā NATO publicēja savu metodoloģiju siltumnīcefekta gāzu emisiju mērīšanai visā NATO organizācijā, kā arī apkopojumu par dalībvalstu labākās prakses piemēriem militāro emisiju samazināšanā un pielāgošanā atbilstoši drošības jomas ietekmei uz klimata pārmaiņām.
Šogad NATO samitā Viļņā tika parakstīts memorands par Latvijas dalību NATO Klimata pārmaiņu un drošības izcilības centrā, kas atradīsies Kanādas galvaspilsētā Otavā. Turpmāk arī Latvija būs viena no divpadsmit valstīm, kas līdzdarbosies šajā ekselences centrā, veidojot ciešāku sadarbību NATO klimata mērķu sasniegšanā un nodrošinot informācijas plūsmu par centra darbību.
Tikmēr Aizsardzības ministrijas Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamenta Nodrošinājuma stratēģijas nodaļas vadītāja Iveta Volkovska-Cielava uzsvēra, ka līdzās klimata mērķiem, aizsardzības nozarē ir arī virkne citu būtisku drošības izaicinājumu. Tāpēc ir svarīgi neaizmirst, ka tehnoloģiskie un inovatīvie risinājumi aizsardzības nozarē ir cieši saistīti ar industrijas pārstāvju iesaisti un piedāvājumiem.
Savukārt Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele akcentēja, ka klimata pārmaiņas jau šobrīd ietekmē militāro jomu, tāpēc Latvijai kopā ar NATO sabiedrotajiem ir jālīdzdarbojas alianses klimata mērķu sasniegšanā, arī laikā, kad pasaule piedzīvo nopietnus ģeopolitiskus satricinājumus. Viņ arī norāda, ka valsts sektorā būtu jāaktualizē jautājums par publiskajiem iepirkumiem, iekļaujot tajos klimatam draudzīgākas prasības, kā arī kopumā modernizējot iepirkumu procedūru.
Saskaņā ar NATO klimata pārmaiņu un drošības rīcības plānu (NATO Climate Change and Security Action Plan), organizācija līdz 2030.gadam plāno samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 45%, līdz 2050.gadam sasniedzot nulles emisijas.
