Vācijas uzņēmumi, kas ilgstoši izvairījās no sadarbības ar aizsardzības nozari, pēdējā gada laikā piedzīvo ievērojamas izmaiņas, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un pieaugošo nepieciešamību stiprināt Eiropas drošību, vēsta laikraksts “Financial Times”.
Šī pārmaiņas nozīmē, ka uzņēmumi, kas pirms tam izvairījās no līgumiem ar aizsardzības nozari, tagad kāpina savu kapacitāti militārās tehnikas un pakalpojumu ražošanā. Piemēram, motoru ražotājs “Deutz” nesen paziņoja, ka apsver iespēju sākt tanku dzinēju ražošanu, kas veicināja šī uzņēmuma akciju vērtības pieaugumu par vairāk nekā 20%. Šis solis ir tikai viens no daudziem piemēriem tam, kā Vācijas stabilākie uzņēmumi maina savu attieksmi pret aizsardzības sektoru.
Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī, Vācija bija stingri ierobežojusi industrijas iesaisti militāro iekārtu ražošanā, balstoties uz vēsturisko atbildību par līdzdalību Nacistiskās Vācijas režīmā.
Šī attieksmes maiņa ir saistīta ar Vācijas kanclera Olafa Šolca paziņojumu par 100 miljardu eiro lielu finansējumu Vācijas aizsardzības stiprināšanai un bruņoto spēku modernizēšanai, kas ietver arī pirmo pastāvīgo ārvalstu bruņoto spēku dislocēšanu Lietuvā un limitētu obligātā dienesta atjaunošanu. “PwC Germany” šī gada pētījumā atklāj, ka gandrīz 70% vāciešu atbalsta aizsardzības izdevumu palielināšanu.
Viens no pasaulē lielākajiem komerciālo transportlīdzekļu ražotājiem “Daimler Truck”, piemēram, nesen slēdza līgumu par 1500 kravas automašīnām Kanādas bruņotajiem spēkiem, norādot, ka “Krievijas agresija pret Ukrainu noteikti palielinājusi sabiedrības apziņu, ka, ja nepieciešams, brīvība ir jāaizstāv ar militāriem līdzekļiem.”
Inženiertehniskās kompānijas “Hawe Hydraulik” priekšsēdētājs Kārlis Haeusgens (Karl Haeusgen), kas 2022. gadā atcēla savas kompānijas aizliegumu sadarboties ar aizsardzības sektoru, norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā un Eiropas militāro izdevumu palielināšanās ir samazinājis stigmu ap aizsardzības nozari. “Liela daļa aizsardzības piegāžu ķēžu kompānijas tagad ir ieguvušas pavisam citu tēlu nekā pirms trīs vai četriem gadiem,” viņš sacīja.
Šīs pārmaiņas notiek laikā, kad Vācijas rūpniecība cīnās ar vājo pieprasījumu no Ķīnas un nepieciešamību pielāgoties elektrisko transportlīdzekļu ražošanai. “Continental”, viens no pasaules vadošajiem auto komponentu piegādātājiem, nesen uzsāka plānu pārvirzīt daļu no saviem darbiniekiem uz vācu aizsardzības uzņēmumu “Rheinmetall”.
Savukārt lāzeru ražotājs “Trumpf”, kura tehnoloģijas var izmantot gan civilajām, gan militārajām vajadzībām, apsver iespēju pārskatīt savu iepriekšējo aizliegumu piedāvāt savus produktus aizsardzības sektoram. Uzņēmuma pārstāvis Hāgens Zimers (Hagen Zimer) uzsver, ka “bez šīs tehnoloģijas nav iespējams aizsargāties pret daudzveidīgiem 200 dronu uzbrukumiem karadarbības zonā”.
“Lufthansa Technik” ir vēl viens piemērs uzņēmumam, kas ir sācis aktīvi darboties militāro lidmašīnu apkalpošanā, piedāvājot pakalpojumus, kas ietver Vācijas “Chinook” helikopteru un F-35 iznīcinātāju apkopi. “Lufthansa Technik” izpilddirektors Mihaels fon Putkamers (Michael von Puttkamer) skaidro, ka 100 miljardu eiro lielais fonds ir bijusi lieliska iespēja paplašināt uzņēmuma darbību aizsardzības sektorā.
Sūzena Vīgande (Susanne Wiegand), tanku daļu ražotāja “Renk” izpilddirektore, uzsver, ka “civilās un aizsardzības ražošanas sektoru izaugsmes sinerģija Vācijā var sniegt ieguvumus abām pusēm”, norādot uz tehnoloģiju attīstību, kas var būt noderīga gan militārajiem, gan civilajiem mērķiem.
