No 1. līdz 3. oktobrim Rīgā norisinās viens no vērienīgākajiem kiberdrošības forumiem Baltijā – "Kiberšahs 2024" konference, pulcējot ekspertus, politiķus un IT industrijas pārstāvjus no vairāk nekā 20 valstīm. Pasākuma mērķis ir apspriest globālās kiberdrošības problēmas un izaicinājumus, kā arī dalīties ar pieredzi par to, kā mākslīgais intelekts (AI) un citi jauni tehnoloģiskie risinājumi var tikt izmantoti gan kiberdrošības stiprināšanā, gan arī kā potenciāls drauds.
Viena no galvenajām tēmām, kas caurvija konferences sarunas, bija mākslīgā intelekta nozīme kiberdrošības sistēmās. Eksperti norādīja, ka AI kļūst arvien nozīmīgāks instruments gan kiberdrošības uzraudzībā, gan arī kiberuzbrukumu veidošanā. Aizvien biežāk kiberuzbrukumos tiek izmantotas pašmācīgas sistēmas, kas var ātri pielāgoties jauniem drošības mehānismiem, tādējādi apgrūtinot aizsardzības pasākumus.
Rolands Heniņš, jaunā Nacionālā kiberdrošības centra (NKC) direktors, kas darbu uzsāka vien 1. septembrī, savā uzrunā uzsvēra, ka kiberdrošības speciālistiem ir jābūt soli priekšā tehnoloģiskajiem uzbrukumiem. "AI var būt gan līdzeklis, gan drauds. Lielais izaicinājums ir tas, ka uzbrucēji var izmantot AI rīkus, lai automatizētu un pastiprinātu kiberuzbrukumus. Mūsu uzdevums ir ne tikai reaģēt uz šiem draudiem, bet arī proaktīvi izmantot AI mūsu drošības stratēģijās," sacīja Heniņš. Viņš arī norādīja uz izglītības nozīmīgumu, kas ir svarīgs aspekts, lai apmācītu jauno paaudzi veiksmīgai dalībai kiberdrošības aizsardzības frontē.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds savā uzrunā pauda gandarījumu par Latvijas sasniegumiem kiberdrošības jomā un uzsvēra valsts aktīvo lomu starptautiskajās operācijās. Viņš izcēla Latvijas līdzdalību NATO kiberdrošības programmās un partnerību ar Kanādu, kas palīdz identificēt un izsekot apdraudējumus globālā mērogā.
Ministrs arī uzsvēra jaunā kiberdrošības likuma nozīmīgumu, kas stājās spēkā šī gada 1. septembrī. Jaunais regulējums paredz plašāku uzņēmumu un organizāciju atbildību kiberdrošības jautājumos, liekot tiem nodrošināt papildu aizsardzības pasākumus, lai izvairītos no kiberuzbrukumiem, kas var radīt nopietnas sekas. "Šis likums nodrošina, ka Latvija ir gatava nākotnes kiberdraudiem. Mēs ne tikai reaģējam uz uzbrukumiem, bet arī veidojam preventīvus mehānismus," viņš piebilda.
CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina izcēla Latviju kā vienu no pirmajām valstīm Eiropā, kas veiksmīgi ieviesusi NIS2 direktīvu. Šī direktīva nosaka jaunas prasības kritiskajai infrastruktūrai, uzsverot kiberdrošības risinājumu nozīmi gan valsts, gan privātajā sektorā.
"NIS2 direktīva ir spēkā, un tā izvirza jaunas prasības visām kritiskās infrastruktūras organizācijām. Mēs esam lepni, ka Latvija ir vienā no vadošajām pozīcijām šajā jomā. Jaunais regulējums palīdzēs aizsargāt mūsu valsts IT sistēmas un kritisko infrastruktūru pret arvien pieaugošajiem draudiem," sacīja Kaškina.
Viņa arī norādīja uz Nacionālā kiberdrošības centra lomu, kas tika izveidots, lai konsolidētu Aizsardzības ministrijas Kiberdrošības politikas departamentu un CERT.LV, radot spēcīgāku organizāciju, kas var labāk reaģēt uz kiberuzbrukumiem un nodrošināt labāku sadarbību ar starptautiskajiem partneriem.
Konferences eksperti pievērsa lielu uzmanību arī globālajiem izaicinājumiem, kas pastāv mūsdienu kibertelpā. AI tehnoloģiju pieaugums, kiberkara eskalācija, un hakeru grupējumu profesionalizēšanās ir tikai daži no aspektiem, kas rada bažas valstu valdībām visā pasaulē.
Vairāki runātāji uzsvēra arī nepieciešamību palielināt kiberdrošības speciālistu skaitu. Rolands Heniņš, Nacionālā kiberdrošības centra direktors, pauda pārliecību, ka Latvijai jāuzsāk plašākas izglītības iniciatīvas, lai veidotu jaunu speciālistu paaudzi, kas spētu stāties pretī nākotnes kiberdraudiem.
Konferenci organizē Latvijas Aizsardzības ministrija sadarbībā ar CERT.LV, Nacionālo kiberdrošības centru (NKC), ISACA Latvija un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu.
