Militārās nozares pārstāvji: Dronu koalīcija devusi jaunu perspektīvu tehnoloģiju attīstībai visā Eiropā

Uzņēmējdarbība un inovācijas
Sargs.lv/Ieva Kaktiņa
Dronu testi Sēlijas poligonā
Foto: Armīns Janiks / Aizsardzības ministrija

Dronu tehnoloģijas mūsdienu karadarbībā ieņēmušas būtisku lomu, spējot veikt gan uzbrukuma, gan izlūkošanas uzdevumus. 14. februārī aprit gads, kopš dibināta Dronu koalīcija, lai atbalstītu Ukrainu dronu tehnoloģiju piegādēs. Latviju pārstāvošo dronu asociāciju vadītāji ir vienisprātis – Dronu koalīcija ir mudinājusi domāt par šo tehnoloģiju izstrādi un attīstību ne tikai Latvijā, bet Eiropā kopumā. Latvijas dronu ražotāji ir vadošie Baltijā, un ir būtiski šo pozīciju nezaudēt. Intervijā “Sargs.lv” asociāciju vadītāji atklāj, ko, viņuprāt, Dronu koalīcijas izveide devusi pašmāju industrijai un dronu tehnoloģijas attīstībai un kāds ir tās ieguldījums nākotnē.   

Koalīcijas dalībvalstu mērķis ir nodrošināt Ukrainas vajadzībām nepieciešamo dronu piegādi, tehnoloģisko atbalstu un palīdzību personāla apmācībā. Apņemšanās paredz Ukrainai piegādāt tādus izlūkošanas un kaujas dronus, kuri izstrādāti atbilstoši Ukrainas bruņoto spēku izvirzītajām prasībām. Iniciatīvā iesaistījušies Latvijas aizsardzības industrijas uzņēmumi, lai nodrošinātu Ukrainu ar tai nepieciešamajām dronu tehnoloģijām.

Kā norāda DAIF Latvija (Drošības un aizsardzības industriju federācija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle, Latvijas dronu industrijai, īpaši FVP dronu ražotājiem, Dronu koalīcija ir godam attaisnojusi uz to liktās cerības.

Image
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds piedalās dronu testos Sēlijas poligonā
Foto: Aizsardzības ministrs Andris Sprūds piedalās dronu testos Sēlijas poligonā / Armīns Janiks / Aizsardzības ministrija
“Pagājušajā gadā, kad aizsardzības ministrs Ramšteinā izvirzīja priekšlikumu veidot Dronu koalīciju, tika pausta liela uzticība industrijas potenciālam. Tikmēr uzņēmumi gada laikā ir apliecinājuši, ka visus tiem izvirzītos uzdevumus izdevies paveikt ar pilnu atdevi, milzīgu degsmi un varēšanu,” norāda DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja.

Liels ieguvums gan industrijai, gan Nacionālajiem bruņotiem spēkiem, sadarbojoties ar citām valstīm, īpaši ar Ukrainu, bijusi iespēja īstenot dronu testēšanu Sēlijas poligonā. Tāpat arī pretdronu spējas attīstīšana. “Paralēli veikti testi ar pretdronu sistēmām un noturību pret tām. Mūsu kritiskās infrastruktūras uzņēmumi ir piedalījušies šādos testos, un manī tas vieš pārliecību, ka Latvija spēs reaģēt uz šādiem incidentiem, protams, ja mūsu rīcībā būs atbilstošs ekipējums,” norāda E. Egle. 

Viņa arī atzīmē, ka industrija augstu vērtē Aizsardzību ministrijas gatavību daudz ātrāk strādāt pie licencēšanas un sertifikācijas procesiem, arī stratēģisko preču aprites procedūru vienkāršošanas un ātrākas īstenošanas.

Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītājs Artis Pabriks norāda – Dronu koalīcijas izveide ir laba politiskā iniciatīva, kamēr Latvijas dronu ražotāji ir vadošie Baltijā. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir šīs pozīcijas nosargāt, un militārajā un dronu industrijā, kas ir viens no galvenajiem spēju elementiem, un tas ir iespējams vienīgi ar valsts un aizsardzības nozares atbalstu. 

“Militārās tehnoloģijas nav pīrādziņi, kurus var aiznest uz tirgu un vienkārši pārdot. Līdz ar to, ja nav labas sazobes un sadarbības starp valsts institūcijām no vienas puses un ražotājiem no otras, tad attīstības nebūs,” ar savu viedokli dalās asociācijas vadītājs.

Dronu koalīcija sniegusi arī pirmo inerces virzību, lai Latvijas ražotāji varētu attīstīties. Vienlaikus pašmāju dronu ražotāji ar lielu interesi gaida, kā šis atbalsts un iniciatīva materializēsies.

Image
Dronu testi Sēlijas poligonā
Foto: Dronu testi Sēlijas poligonā / Armīns Janiks / Aizsardzības ministrija
“Virkne mūsu sabiedroto, kad viņiem parādās jauni dronu prototipi, tos iepērk un tūdaļ nosūta uz frontes līnijām Ukrainā. To, iespējams, sagaida arī mūsu uzņēmēji no Latvijas puses. Koalīcija ir devusi sākotnēju uzrāvienu šo tehnoloģiju attīstībā un ražošanā, taču, lai tā noturētos un būtu viens no Latvijas politikas vadošajiem elementiem, jābūt pastāvīgai virzībai. Jebkuru ražotāju interesē perspektīvas, kā arī paļaušanās uz valsti un iniciatīvām. Pašiem sava industrija ir prioritāte. Nav iespējams runāt par valsts spējām, un Ukraina to ir pierādījusi, ja neattīstām paši savu industriju,” saka A. Pabriks.

Līdzīgu uzskatu pauž arī Latvijas Industrijas attīstības Konfederācijas (LIAK) valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs. Viņš norāda, ka Dronu koalīcija iekustinājusi lielu biznesa daļu ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā: “Koalīcija mudināja par šīm lietām domāt, pie tām strādāt un izstrādāt. Drons kopumā ir samērā sarežģīta ietaise, tikmēr tā inženierijā ir daudzas brīvības pakāpes.”

Kā atzīmē LIAK valdes priekšsēdētājs, ja Dronu koalīcijas dalībvalstis grib, lai tā ir ilgtspējīga, un ražotāji, kas izturējuši daudzas atlases kārtas un testus, paliktu dronu biznesā un piegādātu iekārtas bruņotajiem spēkiem visā Eiropā un Ukrainai, jāveic iepirkumi, jāslēdz regulāri līgumi un jāveicina masveida ražošana. “Tikai tad, kad produktu ražo masveidā, to var sākt reāli uzlabot. Kamēr lielākā daļa darba norit prototipu izstrādē un testēšanā, ļoti daudzas praktiskas lietas gan konstrukcijā, gan lietojamībā paliek nesaredzamas,” viņš saka.
Image
Dronu testi Sēlijas poligonā
Foto: Dronu testi Sēlijas poligonā / Armīns Janiks / Aizsardzības ministrija

Savukārt, pēc A. Pabrika domām, uzņēmēji vēlētos, lai brīdī, kad tiek izstrādāti dronu prototipi, būtu nodrošināts iepirkumu tā dēvētais "zaļais koridors". “Citādi prototipu izstrādē neatmaksājas ieguldīt daudz naudas, jo tā tomēr ir privāta nauda,” norāda Pabriks.

Tikmēr lielākais atbalsts, ko valsts caur Dronu koalīciju varētu darīt, kā norāda Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītājs, ir sniegt atbalstu Latvijas uzņēmējiem iekļūšanai starptautiskajos tirgos, ņemot vērā, ka Latvija ir maza valsts. “Jebkura militārā industrijas nozare, sevišķi dronu, sagaida lielāku atbalstu no aizsardzības budžeta un maksimālu atbalstu, lobējot intereses dažādos Eiropas Savienības finansējumu projektos un programmās,” saka A. Pabriks

Arī E. Egle atzīst, ka Latvijas uzņēmumiem pagājušā gadā nav bijusi iespēja piesaistīt Eiropas fondu finansējumu. Līdz ar to industrija cer, ka finansējums būs pieejams tuvākajos mēnešos, jo uzņēmumi dronu tehnoloģijā investējuši privātos līdzekļus. Tāpat būtiski attīstīt arī citas dronu tehnoloģijas, ne tikai FPV dronus.

“Mēs līdz galam arī neesam izveidojuši dronu risinājumu ekosistēmu, kur savlaicīgi apmainīties ar informāciju par to, kā tehnoloģijas attīstās. Tā būtu kompetenču apmaiņa un ražošanas jaudas kāpināšana caur konsorciju veidošanu. Ja runājam par apjomīgākiem incidentiem, kuros uzņēmumiem jānodrošina ražošanas jauda, tad ir uzņēmumi, kuri ir gatavi iesaistīties un ražot komponentes, lai aizvietotu trešo valstu produktus,” stāsta DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja.

Tikmēr A. Pabriks atgādina: “Mēs esam neliela valsts, kurai ir agresīvs kaimiņš. Tas nozīmē, ka mums jābūt spējīgiem sevi aizstāvēt maksimāli pašu spēkiem. Dronu ražošana ir robotika un mākslīgais intelekts – tās ir lietas, kas iespējamas arī nelielās valstīs un kas nodrošina maksimāli lielu asimetrisko kaujas spēju. Latvijai jābūt dronu lielvalstij ar savu dronu floti, saviem dronu gaisa spēkiem, kurā dronu apmācība ir iekļauta valsts aizsardzības mācībā un Jaunsardzes programmā, kur noliktavas ir pilnas ar dažādu veidu droniem.”

Lai nodrošinātu Ukrainas tehnoloģisko un kvantitatīvo pārākumu pār Krievijas okupantiem, 2024. gada 14. februārī Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē Latvijas un Apvienotās Karalistes vadībā tika panākta vienošanās par Dronu koalīcijas izveidi.

Koalīcijas dalībvalstu mērķis ir nodrošināt Ukrainas vajadzībām nepieciešamo dronu piegādi, tehnoloģisko atbalstu un palīdzību personāla apmācībā. Apņemšanās paredz Ukrainai piegādāt tādus izlūkošanas un kaujas dronus, kuri izstrādāti atbilstoši Ukrainas bruņoto spēku izvirzītajām prasībām.

Dalies ar šo ziņu