Dronu tehnoloģijas mūsdienu karadarbībā ieņēmušas būtisku lomu, spējot veikt gan uzbrukuma, gan izlūkošanas uzdevumus. 14. februārī aprit gads, kopš dibināta Dronu koalīcija, lai atbalstītu Ukrainu dronu tehnoloģiju piegādēs. Latviju pārstāvošo dronu asociāciju vadītāji ir vienisprātis – Dronu koalīcija ir mudinājusi domāt par šo tehnoloģiju izstrādi un attīstību ne tikai Latvijā, bet Eiropā kopumā. Latvijas dronu ražotāji ir vadošie Baltijā, un ir būtiski šo pozīciju nezaudēt. Intervijā “Sargs.lv” asociāciju vadītāji atklāj, ko, viņuprāt, Dronu koalīcijas izveide devusi pašmāju industrijai un dronu tehnoloģijas attīstībai un kāds ir tās ieguldījums nākotnē.
Koalīcijas dalībvalstu mērķis ir nodrošināt Ukrainas vajadzībām nepieciešamo dronu piegādi, tehnoloģisko atbalstu un palīdzību personāla apmācībā. Apņemšanās paredz Ukrainai piegādāt tādus izlūkošanas un kaujas dronus, kuri izstrādāti atbilstoši Ukrainas bruņoto spēku izvirzītajām prasībām. Iniciatīvā iesaistījušies Latvijas aizsardzības industrijas uzņēmumi, lai nodrošinātu Ukrainu ar tai nepieciešamajām dronu tehnoloģijām.
Kā norāda DAIF Latvija (Drošības un aizsardzības industriju federācija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle, Latvijas dronu industrijai, īpaši FVP dronu ražotājiem, Dronu koalīcija ir godam attaisnojusi uz to liktās cerības.
Liels ieguvums gan industrijai, gan Nacionālajiem bruņotiem spēkiem, sadarbojoties ar citām valstīm, īpaši ar Ukrainu, bijusi iespēja īstenot dronu testēšanu Sēlijas poligonā. Tāpat arī pretdronu spējas attīstīšana. “Paralēli veikti testi ar pretdronu sistēmām un noturību pret tām. Mūsu kritiskās infrastruktūras uzņēmumi ir piedalījušies šādos testos, un manī tas vieš pārliecību, ka Latvija spēs reaģēt uz šādiem incidentiem, protams, ja mūsu rīcībā būs atbilstošs ekipējums,” norāda E. Egle.
Viņa arī atzīmē, ka industrija augstu vērtē Aizsardzību ministrijas gatavību daudz ātrāk strādāt pie licencēšanas un sertifikācijas procesiem, arī stratēģisko preču aprites procedūru vienkāršošanas un ātrākas īstenošanas.
Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītājs Artis Pabriks norāda – Dronu koalīcijas izveide ir laba politiskā iniciatīva, kamēr Latvijas dronu ražotāji ir vadošie Baltijā. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir šīs pozīcijas nosargāt, un militārajā un dronu industrijā, kas ir viens no galvenajiem spēju elementiem, un tas ir iespējams vienīgi ar valsts un aizsardzības nozares atbalstu.
“Militārās tehnoloģijas nav pīrādziņi, kurus var aiznest uz tirgu un vienkārši pārdot. Līdz ar to, ja nav labas sazobes un sadarbības starp valsts institūcijām no vienas puses un ražotājiem no otras, tad attīstības nebūs,” ar savu viedokli dalās asociācijas vadītājs.
Dronu koalīcija sniegusi arī pirmo inerces virzību, lai Latvijas ražotāji varētu attīstīties. Vienlaikus pašmāju dronu ražotāji ar lielu interesi gaida, kā šis atbalsts un iniciatīva materializēsies.
Līdzīgu uzskatu pauž arī Latvijas Industrijas attīstības Konfederācijas (LIAK) valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs. Viņš norāda, ka Dronu koalīcija iekustinājusi lielu biznesa daļu ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā: “Koalīcija mudināja par šīm lietām domāt, pie tām strādāt un izstrādāt. Drons kopumā ir samērā sarežģīta ietaise, tikmēr tā inženierijā ir daudzas brīvības pakāpes.”
Savukārt, pēc A. Pabrika domām, uzņēmēji vēlētos, lai brīdī, kad tiek izstrādāti dronu prototipi, būtu nodrošināts iepirkumu tā dēvētais "zaļais koridors". “Citādi prototipu izstrādē neatmaksājas ieguldīt daudz naudas, jo tā tomēr ir privāta nauda,” norāda Pabriks.
Tikmēr lielākais atbalsts, ko valsts caur Dronu koalīciju varētu darīt, kā norāda Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītājs, ir sniegt atbalstu Latvijas uzņēmējiem iekļūšanai starptautiskajos tirgos, ņemot vērā, ka Latvija ir maza valsts. “Jebkura militārā industrijas nozare, sevišķi dronu, sagaida lielāku atbalstu no aizsardzības budžeta un maksimālu atbalstu, lobējot intereses dažādos Eiropas Savienības finansējumu projektos un programmās,” saka A. Pabriks
Arī E. Egle atzīst, ka Latvijas uzņēmumiem pagājušā gadā nav bijusi iespēja piesaistīt Eiropas fondu finansējumu. Līdz ar to industrija cer, ka finansējums būs pieejams tuvākajos mēnešos, jo uzņēmumi dronu tehnoloģijā investējuši privātos līdzekļus. Tāpat būtiski attīstīt arī citas dronu tehnoloģijas, ne tikai FPV dronus.
Tikmēr A. Pabriks atgādina: “Mēs esam neliela valsts, kurai ir agresīvs kaimiņš. Tas nozīmē, ka mums jābūt spējīgiem sevi aizstāvēt maksimāli pašu spēkiem. Dronu ražošana ir robotika un mākslīgais intelekts – tās ir lietas, kas iespējamas arī nelielās valstīs un kas nodrošina maksimāli lielu asimetrisko kaujas spēju. Latvijai jābūt dronu lielvalstij ar savu dronu floti, saviem dronu gaisa spēkiem, kurā dronu apmācība ir iekļauta valsts aizsardzības mācībā un Jaunsardzes programmā, kur noliktavas ir pilnas ar dažādu veidu droniem.”
Lai nodrošinātu Ukrainas tehnoloģisko un kvantitatīvo pārākumu pār Krievijas okupantiem, 2024. gada 14. februārī Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē Latvijas un Apvienotās Karalistes vadībā tika panākta vienošanās par Dronu koalīcijas izveidi.
Koalīcijas dalībvalstu mērķis ir nodrošināt Ukrainas vajadzībām nepieciešamo dronu piegādi, tehnoloģisko atbalstu un palīdzību personāla apmācībā. Apņemšanās paredz Ukrainai piegādāt tādus izlūkošanas un kaujas dronus, kuri izstrādāti atbilstoši Ukrainas bruņoto spēku izvirzītajām prasībām.
