Aizsardzības industriju pārstāvji atzinīgi vērtē aizsardzības ministra Andra Sprūda prezentēto Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju 2025.–2033. gadam, norādot, ka izstrādātā stratēģija paredz sinhronizāciju ar Eiropas aizsardzības industrijas stratēģiju, jo izvirzītie mērķi gan Eiropas, gan nacionālajā līmenī ir jāievieš kopīgi.
Stratēģija, kas tapusi sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, izvirza mērķi attīstīt reaģētspējīgu, konkurētspējīgu un inovētspējīgu aizsardzības industriju Latvijā.
Iepazīstoties ar izstrādāto stratēģiju, aizsardzības industriju pārstāvji pauda atzinību, ka tās izstrādē ir sadzirdēti viņu ieteikumi.
Viņa uzsvēra, ka šī stratēģija kalpos kā ietvars, kurā tālāk iespējams vienoties par mērķiem, tos pārskatīt un kopīgi virzīties uz rezultātu. “Stratēģija paredz sinhronitāti ar Eiropas aizsardzības industrijas stratēģiju, jo kopumā šie izvirzītie mērķi gan Eiropas, gan nacionālā līmenī ir jāievieš kopīgi. Mēs raugāmies konstruktīvā sadarbības virzienā, lai tiešām tas, ko mēs esam vēlējušies šeit realizēt, arī realizētos,” uzsvēra E. Egle-Ločmele.
Viņa arī atzīmēja, ka pēdējais informatīvais ziņojums, kas tapis 2016. gadā nesniedza tādu finansiālu atbalstu, izpratni un partnerību, veidot kopīgu industriju.
“2016. gadā izstrādāties informatīvais ziņojums, protams, bija labs sākums, bet šis ir pavisam cita mēroga, cits atbalsta pakāpes un partneru iesaistes līmeņa dokuments, kas, cerams, kopīgi realizēsies,” viņa pauda.
Savukārt, runājot par tālākiem soļiem attiecībā uz stratēģiju, E. Egle-Ločmele atzīmē, ka “industrijai nepieciešamas skaidrs uzstādījums par konkrētām vajadzībām, gan īstermiņā, gan vidējā termiņā, gan ilgākā termiņā, jo tikai balstoties uz pieprasījumu, iespējams veidot gan uzkrājumus, gan sagatavot cilvēkus, gan veikt investīcijas papildus iekārtās.”
Viņa uzsvēra, ka šī stratēģija kalpos kā ietvars, kurā tālāk iespējams vienoties par mērķiem, tos pārskatīt un kopīgi virzīties uz rezultātu. “Stratēģija paredz sinhronitāti ar Eiropas aizsardzības industrijas stratēģiju, jo kopumā šie izvirzītie mērķi gan Eiropas, gan nacionālā līmenī ir jāievieš kopīgi. Mēs raugāmies konstruktīvā sadarbības virzienā, lai tiešām tas, ko mēs esam vēlējušies šeit realizēt, arī realizētos,” uzsvēra E. Egle-Ločmele.
Viņa arī atzīmēja, ka pēdējais informatīvais ziņojums, kas tapis 2016. gadā nesniedza tādu finansiālu atbalstu, izpratni un partnerību, veidot kopīgu industriju.
“2016. gadā izstrādāties informatīvais ziņojums, protams, bija labs sākums, bet šis ir pavisam cita mēroga, cits atbalsta pakāpes un partneru iesaistes līmeņa dokuments, kas, cerams, kopīgi realizēsies,” viņa pauda.
Savukārt, runājot par tālākiem soļiem attiecībā uz stratēģiju, E. Egle-Ločmele atzīmē, ka “industrijai nepieciešamas skaidrs uzstādījums par konkrētām vajadzībām, gan īstermiņā, gan vidējā termiņā, gan ilgākā termiņā, jo tikai balstoties uz pieprasījumu, iespējams veidot gan uzkrājumus, gan sagatavot cilvēkus, gan veikt investīcijas papildus iekārtās.”
Savukārt Kaspars Gorkšs, Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors atzīmē, ka aizsardzības un militāra industrijā augstu vērtē konkrētību, precizitāti, sadarboties spēju un spēju reaģēt, un šīs lietas nevajadzētu pazaudēt stratēģiskās plānošanas kontekstā.
Runājot detalizētāk par stratēģijas punktiem, viņaprāt, pirmkārt, būtiski runāt par stratēģijas investīciju intensitāti. “Mēs saprotam, ka stratēģijas mērķi ietekmē dažādi ārējie un iekšējie faktori. Mēs apzināmies to, ka investīcijas infrastruktūrā un inovācijās ir jāveic pēc iespējas ātrāk.”
Otrkārt, K. Gorkšs min zaļā koridora regulējumu. “Šodien mēs vēl neredzam tā praktisko mehānismu, kā zaļais koridors paātrinās procesu. Tas ir būtisks faktors – vai šajā procesā iesaistīts papildu spēlētājs, kā Latvijas investīcija attīstības aģentūra, vai nē. Tas ir jautājumus, uz kuru mēs ceram rast atbild drīzumā. No šāda zaļā koridora darbības efektivitātes būs atkarīga kopējā paļāvība uz stratēģijas veiksmīgu darbību,” viņš norādīja.
Treškārt, K. Gorkšs min Valsts kapitālsabiedrību valsts aizsardzības korporācijas lomu dažādu projektu attīstībā. “Tuvākajā laikā tiks prezentēt arī šīs Valsts kapitālsabiedrības stratēģijas. Svarīgi saprast šo lomu, kas sākumposmā varētu būt atbalstoša, lai mēs varētu uzsākt uzņēmējdarbību tajos segmentos, kas stratēģijā ir noteikti,” dalījās K. Gorkšs.
Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijā paredzēti vairāki pasākumi aizsardzības industrijas stiprināšanai, tostarp:
Finansējuma palielināšana aizsardzības pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām – līdz 2028. gadam tas sasniegs 1,5% no aizsardzības budžeta, bet līdz 2036. gadam – 3%.
Mērķtiecīgas piegāžu drošības politikas ieviešana, nodrošinot veicinot vietējo uzņēmumu iesaisti vismaz 30 % apjomā lielajos Nacionālo bruņoto spēku līgumos.
“Zaļā koridora” izveide aizsardzības industrijas ražošanas kapacitātes attīstībai Latvijā.
Materiāltehnisko līdzekļu pilna dzīves cikla pārvaldības optimizācija aizsardzības nozarē.
Regulārs un atklāts dialoga formāts ar industriju operatīvai informācijas apritei par Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, iepirkumiem, inovāciju programmām u.c.
Stratēģija paredz arī dažādus uzņēmumu iesaistes līmeņus aizsardzības nozarē, tostarp kritiskās infrastruktūras uzņēmumus un stratēģiskos partnerus.
Aizsardzības ministrija stratēģijas izstrādes gaitā aktīvi konsultējusies ar aizsardzības industrijas pārstāvjiem un ņēmusi vērā priekšlikumus. Stratēģijas mērķis ir nodrošināt spēcīgu un ilgtspējīgu atbalstu aizsardzības industrijai, mazinot militāro piegāžu drošības riskus un nodrošinot Nacionālos bruņotos spēkus ar nepieciešamajiem resursiem visos apstākļos.
Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģija tiks iesniegta izskatīšanai Ministru kabinetā tuvākajā laikā.
