Latvijai uzsākot ambiciozu un mērķtiecīgu ceļu uz industrijas spēju un kapacitātes attīstīšanu, būtiski izveidot spēcīgu, noturīgu un starptautiski konkurētspējīgu aizsardzības tehnoloģisko un industriālo bāzi. Šīs ieceres mērķis, kas noteikts “Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijā 2025 – 2036”, ir gan stiprināt valsts drošību, gan dot būtisku pienesumu Latvijas tautsaimniecībai. Līdz 2028. gadam paredzēts panākt, ka vismaz 20% aizsardzības iepirkumu tiek veikti no vietējās industrijas, bet līdz 2036. gadam – vismaz 30%. Šo mērķu īstenošanai Aizsardzības ministrija (AM) definē virkni rīcības virzienu, kuros uzsvars likts uz piegādes drošību, industrijas konsolidāciju, investīciju piesaisti, normatīvā ietvara pilnveidi un sadarbības stiprināšanu ar sabiedrotajiem.
Drošas piegādes – drošai valstij
Piegāžu drošība ir viens no galvenajiem virzītājspēkiem aizsardzības industrijas attīstībā. Latvijas pieeja aizsardzības spēju attīstībā balstās uz piegādes drošības principiem, kas paredz vietējo uzņēmumu iesaisti Nacionālo bruņoto spēku (NBS) lielo spēju iepirkumos – sākot no atsevišķu komponenšu ražošanas līdz pilna cikla ražošanai Latvijā. Šīs prasības tiek piemērotas stratēģiski nozīmīgos līgumos, izvērtējot katru gadījumu individuāli. Uzņēmumiem tiek dota iespēja piedalīties gan kā apakšuzņēmējiem, gan nodrošināt komponentes, tehnisko apkopi vai uzturēšanu, īpaši attiecībā uz augstas precizitātes ieroču sistēmām, pretgaisa aizsardzību un specializēto tehniku. Ar piegādes drošības prasības izvirzīšanu aizsardzības nozares iepirkumos tiek veicināta aizsardzības nozares industrijas gatavība krīzes vai kara laikā, kad ātras un uzticamas piegādes ir kritiski svarīgas.
Vietējās industrijas attīstība tiek veicināta arī ar zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, kā arī uzņēmumu apvienošanos nozares klasteros, kas veicina sadarbību starp ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Ja uzņēmumi pilnībā nevar nodrošināt piegādes, tiek uzsvērta duālas nozīmes preču ražošanas nozīmes preču nozīme NBS kritisko spēju nodrošināšanā. Piegādes drošību izvērtē īpaši izveidota Piegāžu drošības komisija, savukārt Latvijas Investīciju attīstības aģentūra (LIAA) nodrošina koordināciju ar uzņēmumiem un investoriem.
Sadarbības mehānisms starp valsti un industriju
Vietējās industrijas iesaistei piegādes drošības prasības izpildei līgumos Aizsardzības ministrija cieši sadarbojas ar Ekonomikas ministriju (EM), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), nevalstiskajām organizācijām un industrijas pārstāvjiem. Lai izveidotu mērķtiecīgu starpinstitūciju sadarbības mehānismu, stratēģija paredz izveidot Konsultatīvo padomi. Šī platforma nodrošinās pārskatāmu lēmumu pieņemšanu, koordināciju starp iesaistītajām pusēm un atbalstīs vietējo uzņēmumu iesaisti lielo spēju projektos.
Savukārt, lai sekmētu Latvijas aizsardzības industrijas starptautisku konkurētspēju, plānota aktīva līdzdalība starptautiskās militārās mācībās, rodot iespēju testēt vietējos produktus un risinājumus reālos apstākļos, vienlaikus attīstot sadarbību ar ārvalstu partneriem.
Starptautiskā sadarbība un eksporta potenciāls
Stratēģija izvirza skaidrus sadarbības prioritāšu virzienus:
- Baltijas valstis un Polija – reģionālā piegādes ķēžu sinerģija.
- Ziemeļvalstis – cieša sadarbība ar Somiju, Zviedriju, Norvēģiju un Dāniju.
- Transatlantiskā dimensija – sadarbība ar ASV, Apvienoto Karalisti, īpaši Dronu koalīcijas kontekstā un Kanādu, ņemot vērā šīs valsts kā vadošās NATO daudznacionālās brigādes Latvijā lomu.
Plānots padziļināt iesaisti arī Eiropas Savienības (ES) atbalsta programmās, kurās paredzēti mehānismi konkurētspējīgas Eiropas aizsardzības industrijas attīstībai. Šo sadarbību mērķis ir veicināt eksporta spējas, nodrošināt ātrus piegādes ceļus un integrēties Eiropas un transatlantiskajās aizsardzības iniciatīvās.
Investīcijas un atbalsta mehānismi industrijas izaugsmei
Aizsardzības industrijas attīstība prasa ievērojamas investīcijas. Lai tās sekmētu, kopš 2021. gada strādā atbalsta programma “Lielo investīciju aizdevums ar kapitāla atlaidi” līdz 30% apmērā, ko īsteno LIAA sadarbībā ar “Attīstības finanšu institūciju Altum”. Atbalsta programma ir fiskāli neitrāla – valsts budžetā PVN maksājumu veidā līdzekļi tiek atgriezti 5-7 gadu periodā, un tā paredz finansējumu jaunu iekārtu iegādei, tehnoloģisko procesu uzlabošanai un ražošanas paplašināšanai.
Papildus tam Ekonomikas ministrija pilnveidos “zaļā koridora” saņemšanas nosacījumus, lai būtiski paātrinātu militārās un divējāda lietojuma tehnoloģiju attīstību, vienlaikus vienkāršojot dokumentācijas un būvniecības procesu. Šis mehānisms ļaus inovatīviem uzņēmumiem īsākā laikā uzsākt ražošanu un ieviešanu tirgū.
Lai veicinātu ārvalstu investīciju piesaisti, tiek pilnveidots militārās licencēšanas un sertifikācijas process. Tas atvieglos un paātrinās licences saņemšanu, sevišķi gadījumos, kad Latvijā reģistrētam uzņēmumam īpašumtiesības pieder ārvalstu pilsoņiem un uzņēmumiem. Pašlaik Latvijā reģistrētas 95 licencētas kompānijas, no kurām divas jau ir ieguvušas militārā ražotāja statusu.
Kompetences centri - inovāciju pamats
Nozīmīga loma tiek piešķirta kompetences centriem, kas nodrošina specializētas zināšanas un inovācijas tādās jomās kā tehnoloģijas, kiberdrošība, materiālzinātne un loģistika Tiks stiprināta šo centru sadarbība ar industrijas pārstāvjiem un pētniecības iestādēm, lai sekmētu ātrāku zināšanu pārnesi un jaunu produktu izstrādi.
Savukārt Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs (VALIC), līdz 2026. gadam pārņemot apgādes jomu pārvaldību, kļūs par centrālo kontaktpunktu NBS vajadzību apgādes un pārapgādes nodrošināšanai.
Finansējuma piesaiste no dažādiem avotiem
Lai nodrošinātu ilgtermiņa attīstību, Latvija centīsies piesaistīt gan publisko, gan privāto finansējumu, tostarp ES struktūrfondu un Eiropas Investīciju bankas līdzekļus. Mērķis – padarīt aizsardzības industriju finansiāli pievilcīgu arī bankām un investoriem.
Tāpat Latvijas interešu aizstāvēšana drošības un aizsardzības jomā tiks virzīta par prioritāti ES Daudzgadu budžeta nākamā perioda plānošanai, tai skaitā speciālu instrumentu paplašināšanai aizsardzības un drošības vajadzībām.
