Krievijā izstrādāto “Mosina” karabīnes variantu komunistiskā Ķīna ar nosaukumu “53. tipa ierocis” sāka ražot ap 1953. gadu. Tā tehnoloģiskās priekšrocības slēpās vienkāršībā un vieglā ražošanā. Šķietami šis Latvijas Kara muzeja krājumā esošais ierocis ne ar ko īpašu neizceļas, tomēr šī ieroča vēsture padara to par vienu no unikālākajiem muzeja eksponātiem. To Latvijas Kara muzejam dāvājis latviešu izcelsmes ASV Jūras Kājnieku korpusa kapteinis Alfonss Mednis, kurš to ieguvis kā kaujas trofeju, cīnoties Vjetnamas karā.
Ķīna šo ieroci sāka ražot pēc licences iegādāšanās no Padomju Savienības. Kara muzeja Ieroču un militārās tehnikas nodaļas vadītājs Dainis Poziņš stāsta – PSRS Ķīnai pārdevusi faktiski novecojušu ieroču sistēmu, kuras modifikāciju tā sāka ražot vēl 1944. gadā. Savukārt pati Padomju Savienība ieroču konstrukciju mantoja no leģendārās Krievijas Impērijā radītās 1891. gada “trīslīniju šautenes”, kas vēlāk Padomju Savienībā saukta par Mosina sistēmas šauteni. No tās atvasinātās karabīnes, to starp arī Ķīnas 53.tipa ieroči, dažādu valstu armiju bruņojumā kalpoja ļoti ilgu laiku. Daži šā tipa ieroči tiek izmantoti arī mūsdienās.
Latvijas Kara muzeja krājumā esošais Ķīnas 1953. gadā ražojuma 53. tipa karabīne no PSRS 1891. gada parauga trīslīniju šautenes pārmantoja vairāku patronu magazīnas konstrukciju un slīdošo aizslēgu. Tas aprīkots arī ar adatas veida daudzšķautņu durkli. Savukārt ieroča tehnoloģiskā vienkāršība, kas īpaši svarīga partizānu tipa karos, ļauj to viegli un vienkārši ražot.
Ķīna pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados aktīvi veidoja ne tikai savus bruņotos spēkus, bet arī meklēja ideoloģiskos sabiedrotos ārvalstīs. Par vienu no tuvākajiem partneriem kļuva Ziemeļvjetnamas komunisti, kuri Pirmā Indoķīnas kara laikā cīnījās pret Franciju. Savus komunistu sabiedrotos Ķīna atbalstīja, sūtot strēlnieku ieročus, tostarp 53. tipa karabīnes. Francijai piedzīvojot neveiksmi un atkāpjoties no Indoķīnas, globālajos komunisma un Rietumu pasaules konfliktos pamazām sāka iesaistīties Amerikas Savienotās Valstis. Tās līdzdalība Vjetnamas karā bija no 1955. – 1973. gadam. Laika posmā no pagājušā gadsimta sešdesmito gadu vidus ASV iesaiste Vjetnamas karā kļuva aktīvāka. Tās bruņoto spēku rindās cīnījās arī daudzi pēckara emigrācijas perioda latvieši.
Ne mazāk interesants ir fakts, ka Vjetnamas kara sākumā no Ķīnas ražotajām karabīnēm pamazām sāka pazust ražotāju apzīmējumi. Ja vēl pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados ieroču rūpnīcas iesistās atstāja skaidrus ražotāja gravējumus, sākot ar 1960. gadu identifikācijas zīmes pēkšņi kļuva nekvalitatīvas. Tas skaidri manāms arī Kara muzeja ieroču krājumā esošajā Ķīnā ražotajā 53. tipa karabīnē. Uz šī ieroča var saskatīt ļoti neskaidru iespiedumu, kurā redzams vien knaps sirpja elements.
Tomēr būtiskākais ir ar šo ieroci saistītais stāsts. To Latvijas Kara muzejs 1999. gadā saņēma dāvinājumā no atvaļinātā ASV Jūras kājnieku korpusa kapteiņa Alfona Medņa. Kā stāsta D. Podziņš, tolaik kapteiņa A. Medņa motivācija dāvāt trofejas ieroci bijusi visai lakoniska – viņš bija latvietis.
Kā trofeju A. Mednis 53. tipa karabīni ieguva 1967. gadā Vjetnamā, kad kā jauns ASV Jūras kājnieku korpusa leitnants komandēja Jūras kājnieku rotu.
Alfons Mednis dzimis 1932. gada 21. martā Valmierā. Līdzīgi kā daudzi latvieši, arī viņa ģimene bija spiesta doties bēgļu gaitās. 1944. gadā A. Mednis nonāca Vācijā, bet 1949. gadā emigrēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm. A. Mednis ASV Bruņoto spēku Jūrnieku korpusā iestājās pagājušā gadsimta piecdesmito gadu sākumā. Pirmo kaujas pieredzi A. Mednis ieguva pagājušā gadsimta piecdesmito gadu vidū notikušajā Korejas karā. Savukārt Vjetnamas karā A. Mednis vairāku rotāciju gaitā cīnījies līdz pat 1969. gadam. Latvijas kara muzejam dāvāto karabīni viņš ieguvis kādā no kaujām, kuras risinājās no 1967. – 1968. gadam, kad Vjetnamas karā bija intensīvākās kaujas.
Dienesta laikā A. Mednis apbalvots ar daudziem ASV un citu valstu apbalvojumiem. Viņš saņēmis Nacionālā aizsardzības dienesta medaļu (National Defence Service Medal), medaļu par dienestu Korejā (Korean Service Medal), medaļu par dienestu Vjetnamā (Vietnam Service Medal), Apvienoto Nāciju Organizācijas medaļu par dienestu Korejā (U. N. Service Medal for Korea), Vjetnamas Krustu par drošsirdību (Gallantry Cross), kā arī saņēmis vairākus ASV Jūras spēku un Gaisa spēku apbalvojumiem. A. Mednis apbalvots arī ar Latvijas Aizsardzības ministrijas goda zīmi “Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā” un Atzinības goda zīmi.
Militārais žurnāls “Tēvijas sargs” 2018. gadā rakstījis – A. Mednis bijis viens no Pasaules brīvo latviešu apvienības dibinātājiem. Ar šīs organizācijas starpniecību viņš aktīvi iesaistījies Nacionālo bruņoto spēku atjaunošanas procesā, Vašingtonā 1991. gadā darbojoties Latvijas aizsardzības darba grupā, kuras mērķis bija atbalstīt tādu Latvijas bruņoto spēku atjaunošanu, kuri darbotos demokrātiskas valsts ietvaros, kā civilo augstāko vadību un tiešu kontroli pār notiekošo bruņotajos spēkos. Kā šīs darba grupas pārstāvis A. Mednis Latvijā ieradās 1992. gadā, apzinot gan situāciju, gan bruņoto spēku vajadzības un Pasaules brīvo latviešu organizācijas iespējas sniegt reālu palīdzību Nacionālo bruņoto spēku veidošanā. Turpmāko gadu laikā A. Mednis aktīvi viesojies Latvijā, gan nodarbojoties ar karavīru apmācību, gan aktīvi iesaistoties Nacionālo bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienības izveidē un Cēsu Instruktoru skolas dibināšanā.
Atvaļinātais kapteinis Alfons Mednis aizsaulē devās 2018. gada 27. jūlijā.
