Latvijas armijas izveide un šodiena, atzīmējot armijas 105. gadadienu. Katras valsts spēks un tās drošība nav meklējama tikai dažādos ārējos līgumos un paktos, bet gan tieši pašā tautā un katrā tās pilsonī. Motivācija aizstāvēt valsti rodas no izpratnes par tās pastāvēšanas jēgu un nozīmi katra pilsoņa individuālajā dzīvē.
Kāda bija jaunatnes sagatavošana valsts aizsardzības darbam un karavīra obligātā (kara) dienesta gaita Latvijā 20. gadsimta 20.-30. gados un pēc neatkarības atgūšanas 90. gados? Kas sekmēja Latvijas optimāli nelielās armijas spēju veidot vienu no labākajām Eiropas bruņoto spēku infrastruktūrām? Kādi bija militārie un morālie principi veidojot obligāto militāro (kara) dienestu Latvijas armijā 20.-30. gados un Latvijas bruņotajos spēkos pēc neatkarības atgūšanas? Kāda bija sabiedrības izpratne par militāro audzināšanu un dienestu minētajos laika nogriežņos?
Atbildes uz šo un citiem jautājumiem sarunu festivāla “Lampa” diskusijā meklēja diskusijas dalībnieki: atvaļināts pulkvedis Juris Dalbiņš, Nacionālo bruņoto spēku komandieris (1994-1998); viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, NBS komandieris (2003. -2006.); PhD. Klāvs Zariņš, Latvijas Kara muzeja Vēstures departamenta vadītājs, Kara un militārās vēstures pētniecības nodaļas vadītājs; Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis. Sarunu vadīja Mārtiņš Mitenbergs, Latvijas Kara muzeja Sabiedrības izglītības un komunikācijas departamenta vadītājs.
