
No 28. februāra Latvijas Kara muzeja skatāma ekspozīcija “Gods kalpot Latvijai”, ko muzejs veidojis kā stāstu par Nacionālo bruņoto spēku attīstību kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, ieskicējot nozīmīgākos sasniegumus, tostarp Latvijas iestāšanos NATO, sadarbību Baltijas līmenī, mūsu karavīru dalību starptautiskajās misijās un citus nozīmīgus soļus ceļā uz spēcīgu Latvijas aizsardzību. Jaunajā ekspozīcijā paviesojās arī “Sargs.lv”.
“Bija pienācis laiks izveidot visaptverošu izstādi par NBS attīstību, jo pagājuši jau 30 gadi – pietiekami ilgs laiks, lai iedotu vēsturisko perspektīvu,” par dzinuli ekspozīcijas tapšanai stāsta Barba Ekmane, Latvijas Kara muzeja Krājuma departamenta Krājuma uzskaites un glabāšanas nodaļas vadītāja. Darbs pie tās aizritējis aptuveni divu gadu garumā, kaut muzejam bijušas gan iestrādes, gan priekšmeti un informācija, kas uzkrāta gadu gaitā.
Ekspozīcijai ir gredzenveida kompozīcija – tā sākas un beidzas ar ierakstītu zemessarga video sveicienu pilna auguma ekrānā. Pie ieejas zālē apmeklētājus sagaida aktrise Madara Melne-Tomsone, bet ejot ārā – mūziķis Kārlis Būmeisters. Starp abiem šiem ekrāniem ir divas plašas zāles, kas izvada apmeklētāju cauri NBS attīstībai no 1991. gada līdz mūsdienām. Ekrāns, kurā iespējams ritināt cauri svarīgāko vēsturisko notikumu hronoloģijai, noslēdzas ar Zviedrijas iestāšanos NATO pagājušā gada martā.
Tas ietver stāstu par 1. policijas bataljonu – ar mītiem apaugušajām “baltajām beretēm”, kas bija pirmā bruņotā vienība, kas izveidota pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tālāk seko Robežsardzes izveide, kas tobrīd bija aizsardzības sistēmas sastāvdaļa, Zemessardzes formēšanās, pirmās mūsu bruņoto spēku vienības, tostarp, leģendārais Sužu izlūkdienesta bataljons un atjaunotais Štāba bataljons ar Godasardzes rotu.
“Lietas tiek veidotas no jauna, taču arī par saknēm netiek aizmirsts,” komentē Barba Ekmane, norādot gan uz atjaunotās Godasardzes rotas karavīra tērpu un simboliku (starp citu, nozīmīgs Štāba bataljona atjaunošanas atbalstītājs bijis aktieris Ēvalds Valters, par ko liecina ekspozīcijā skatāmā aktierim dāvinātā bataljona krūšu zīme), gan stāsts par Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetu atjaunoto Melnās kafijas vakara tradīciju kādreizējās Kara skolas Neatkarības karā kritušo kadetu piemiņai.
Šajā zālē apmeklētājus sagaida gan video stāsti, gan dažādi arhīva materiāli un, protams, autentiski priekšmeti, kuru vidū jāizceļ saglabātie vienību formas tērpi, ieroči un ekipējuma daļas. Netrūkst arī simbolisku priekšmetu – kā Sužu izlūkdesanta bataljona karogs, un tīri pragmatisku pagātnes liecību, kuru vidū jāizceļ gan pašu zemessargu filmēts video materiāls no Karostas operācijas 1992. gadā, kad Zemessardze pirmoreiz tik plaši demonstrēja “muskuļus” tobrīd patvaļā aizgājušajai Krievijas armijai, gan 1993. gada robežsargu ziņojums, kas uzrāda konfiscēto kontrabandu, ne vien krāsaino metālu, spirtu un cigaretes, bet, piemēram, arī teju 50 kg makaronu.
“Ne visu, kas attiecas uz mūsdienu NBS, mēs varam publiski brīvi rādīt. Atsevišķām lietām ir slepenības zīmogs,” uzsver muzejniece, kad esam iegājuši otrajā ekspozīcijas daļā, kas jau attēlo NBS sasniegumus 21. gadsimtā. Šeit pie lielas digitālās Latvijas kartes apmeklētāji var pārlūkot visas šobrīd aktīvās NBS vienības visā valsts teritorijā, skatīt attēlus un lasīt dažādus interesantus faktus. Blakus atsevišķs stends veltīts arī NBS komandieriem – no Daiņa Turlā līdz pat pašreizējam komandierim Kasparam Pudānam.
Šī ekspozīcijas daļa ir krietni plašāka, te ir informācija par visām nozīmīgākajām NBS struktūrām un vienībām – Sauszemes spēkiem, Gaisa spēkiem, Jūras spēkiem, Militāro policiju, Speciālo uzdevumu vienību, Zemessardzi un citām. Vēl vairāk piedomāts pie apmeklētāju iesaistes – gan iespēja bērniem un pieaugušajiem padarboties ar triecienšautenes G36 “airsofta” versiju, gan paložņāt pa bruņutransportiera “Patria” speciāli muzeja vajadzībām radīto maketu, gan virtuālās realitātes brillēs baudīt lidojumu ar Gaisa spēku helikopteru “Black Hawk”.
Otrajā zāles daļā seko stāsts par mūsu bruņoto spēku ceļu uz NATO un Rietumu standartu apgūšanu. Tas ietver stāstus par sadarbību ar Mičiganas Nacionālo gvardi, Baltijas bataljona jeb BALTBAT izveidi, Baltijas Aizsardzības koledžu un citām būtiskām norisēm. Te redzam, kā mūsu karavīru ekipējums mainās atbilstoši NATO prasībām, kā integrējāmies NATO, apgūstot dažādas jaunas spējas, un kā nonācām līdz NATO daudznacionālās brigādes izveidei Latvijā. To iemieso stends ar dažādu sabiedroto valstu karavīru formas tērpiem – tos paredzēts regulāri mainīt, lai atspoguļotu visas daudznacionālās brigādes kontingenta valstis.
Šeit varam iepazīt arī vienu no pašiem svarīgākajiem mūsu bruņoto spēku attīstības aspektiem – mūsu karavīru dalību starptautiskajās misijās. Sākot no Bosnijas un Hercegovinas un Kosovas vēl pagājušā gadsimta 90. gados, kur darbojāmies kā miera uzturētāji, līdz Afganistānai un Irākai jau ASV vadītās koalīcijas sastāvā. To uzskatāmi apliecina dažādu misijās pabijušo karavīru stāsti, kas skatāmi video formātā un izstāstīti arī ar dažādu priekšmetu starpniecību – fotogrāfijas, ekipējuma daļas, piemiņas lietas. Atsevišķa sadaļa radīta kā veltījums misijās kritušajiem NBS karavīriem, turpat blakus izcelts arī mediķu un kapelānu darbs.
Ekspozīcija noslēdzas ar iespaidīgu video projekciju, kas demonstrē NBS mūsdienās, un sadaļu, kas apliecina NBS un Latvijas sabiedrības ciešo sasaisti un savstarpējo sadarbību, īpaši NBS nodrošinājuma un apgādes jomā, jo nu jau daudz ko no nepieciešamā varam nodrošināt tepat Latvijā. Tas ietver arī atbalstu sabiedrībai krīzes situācijās un sadarbību ar citiem dienestiem un jauniešu iesaisti valsts aizsardzībā ar Jaunsardzes un Kalpaka profesionālās vidusskolas starpniecību.
Viņa norāda, ka šī ekspozīcija ir būtisks atspēriens turpmākajām iecerēm – gan jaunām mainīgajām ekspozīcijām, kas papildinās NBS vēstures tēmu, gan aktivitātēm un dažādiem pētījumiem. Ekspozīcijā nebūt nav izstādīts viss, kas pieejams muzeja krātuvē, tāpēc laika gaitā to allaž būs iespējams papildināt – gan ar digitālo saturu, gan priekšmetiem.
Latvijas Kara muzeja tīmekļa vietnē vēstīts, ka ekspozīcija “Gods Kalpot Latvijai!” ir vērienīgākais muzejisks stāsts par savas valsts bruņoto spēku attīstību ne vien Latvijas, bet arī visas Baltijas mērogā. Kara muzeja ekspozīcija “Gods Kalpot Latvijai!” ir apjomīgs kopdarbs, ko ar saviem stāstiem ir bagātinājuši esošie un atvaļinātie – komandieri, karavīri, zemessargi, misiju dalībnieki un jauniesauktie valsts aizsardzības dienesta karavīri.
Ekspozīcija kalpos par unikālu vēstures liecību kopumu, kas līdzās NBS popularizēšanai un attīstības procesa dokumentēšanai, sniegs arī interaktīvi izglītojošu platformu ikvienam apmeklētājam, neatkarīgi no viņa iepriekšējās pieredzes, vecuma vai nodarbošanās sfēras.